Veikalos zog arvien vairāk

Uz redakciju ik pa laikam zvana dažādu pilsētas lielveikalu apmeklētāji, kurus aizskar tirdzniecības vietu apsargu darbs – pircēji nereti tiek apkaunoti publiski liekot uzrādīt somas saturu vai arī apsargi cieši seko līdzi pircējam pie plauktiem un skatās uz pirkstiem, kas ikvienam liek justies kā zaglim. Ir bijuši arī fiziskas ietekmēšanas gadījumi.

Maxima Latvija Apsardzes departamenta direktors Rimants Karanausks informē, ka apsargu galvenais uzdevums ir nodrošināt sabiedrisko kārtību veikalos un novērst iespējamās zādzības jau ar savu klātbūtni, nevis novērot aiz stūra, kā notiek zādzība, un pēc tam aizturēt vainīgos. Ventspilī Maxima veikalā tiekot izdarīts liels skaits zādzību, kā rezultātā uzņēmumam ir pamats uzmanīties, dažkārt lūdzot pašam klientam parādīt somas saturu, jo mēdz rasties aizdomas, ka klients nav norēķinājies par visām veikalā paņemtajām precēm. Ekonomiskās krīzes apstākļos ir palielinājies to cilvēku skaits, kuri zog, lai varētu paēst – zog pārtikas preces pašu lietošanai, nevis pārdošanai tālāk. Šie cilvēki, kas visbiežāk ir pensionāri, bezdarbnieki un trūcīgas personas, mēdz zagt sieru, desu un maizi, ko profesionālie zagļi nekad neņemtu, klāsta Karanausks.

Arī SIA Diāna, kam Ventspilī pieder veikalu tīkls Top!, komercdirektors Edijs Bergmanis stāsta, ka līdz ar ekonomisko krīzi, zagšanas problēma kļūst arvien lielāka. Viņš atklāj, ka zagšanas apjomi ir trīskāršojušies, salīdzinot ar situāciju pirms trīs gadiem. Gada laikā no Top! veikaliem tiek nozagta prece vairāku desmitu tūkstošu latu apjomā. «Esam pastiprinājuši apsardzi, taču ne trīskāršojuši. Nevar jau katram klientam pielikt apsargu,» klāsta Bergmanis piebilstot, ka zog ne tikai klienti, bet arī darbinieki.

Arī Latvijas Tirgotāju asociācijas sniegtā informācija liecina, ka aptuveni pusi zādzību veikalos pastrādā paši darbinieki. Tā ir augsne konfliktsituācijām ne tikai starp apsargiem un pircējiem, bet arī ar darbiniekiem. Uz redakciju atnāca kāda sieviete, kura par apkopēju strādājusi veikalā Top! Poruka ielā, taču tagad viņa kā potenciāla zagle netiekot ielaista veikalā. Jana stāsta, ka 29.jūlijā viņa gājusi prom no darba un kā parasti piegājusi pie apsardzes, kas pārbauda somu saturu pēc čeka vai visi produkti ir iegādāti godīgi. Janai bijis maisiņš ar produktiem un maza somiņa, kurā izņemot maku, neko ielikt nevar. Somiņa bijusi tukša, tādēļ Jana to sagriežot saņurcīja, lai apsargs redzētu, ka tajā nekā nav. «Viņš pat man neprasīja, lai es to attaisu,» atceras sieviete. Nākamajā dienā līdz viņai nonāca ziņa, ka šī incidenta dēļ viņa tiek atlaista no darba. Pēc dažām dienām, Jana aizgājusi uz veikalu. Pie sievietes pienācis apsargs un paziņojis, ka viņai jāiet prom, jo ir rīkojums viņu neielaist veikalā. Sieviete ir sašutusi par tādu rīcību, jo viņa dzīvo netālu no šī veikala un tur bieži iepērkas.

Tikmēr Edijs Bergmanis informē, ka Jana somiņas saturu atteicās parādīt, tādā veidā pārkāpjot iekšējās kārtības noteikumus, un aizskrējusi. Turklāt apsargs vēl ticis nolamāts. Bet par neielaišanu veikalā ir noticis pārpratums. Sieviete iegājusi darbinieku telpās, taču tas nepiederošām personām nav atļauts. Apsargs viņai par to ir aizrādījis, taču tas nenozīmē, ka viņa nedrīkst nākt uz veikalu kā pircēja.

Lai arī veikalnieki stāsta, ka zādzību skaits palielinās, līdz policijai iesniegumi nonāk reti. Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvalde informē, ka šī gada pirmajā pusgadā, Ventspilī un novadā ierosināti 24 kriminālprocesi par zādzībām no tirdzniecības vietām. Jau rakstījām, ka Ventspilī kriminālprocesu rosina, ja kaitējums nodarīts 10% apmērā no minimālās algas un vairāk.