Starptautiskie aizdevēji kārtējo reizi ieteikuši samazināt pensijas. Valdība noliedz, ka šis priekšlikums tiks īstenots, tikmēr finanšu eksperti vērtē, ka citas iespējas patiesībā nav.

Pasaules Bankas prezidents Roberts Zēliks, pagājušās nedēļas nogalē viesojoties Latvijā, sagādāja vairākus pārsteigumus. Kā atklājās, Latvijas pārstāvji sarunās ar aizdevējiem īsti nav paskaidrojuši, ko vieni vai otri skaitļi nozīmē cilvēkiem. To apliecināja bankas prezidenta izbrīns, ka 100 lati cilvēkiem, kas strādā astoņas stundas dienā, nav dienas nauda, bet iztika veselam mēnesim. Šādas lietas, ir tikai nebūtiskas nianses bezpersonisko skaitļu plūsmā, ekspertiem, kas citā valstī plāno Latvijas budžetu. Iespējams Latvijas valdība nav izskaidrojusi pasaules finanšu ekspertiem, ka pensiju, kas bieži nav lielāka par iztikas minimumu, Latvijā saņem reizi mēnesī, nevis reizi nedēļā. Tādā gadījumā kļūst skaidrs Zēliksa priekšlikums visdrošāko ietaupījumu nākamā gada budžetā rast uz pensionāru rēķina.

Vienotības līdzpriekšsēdētāja un partijas Jaunais Laiks valdes priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa nekavējoties gan nākusi klajā ar solījumu pensijas neaiztikt. Neskatoties uz to, Ventspils pensionāru biedrības Ventspils Liedags vadītāja Ligita Kristovska šiem solījumiem vairs netic. Tomēr pensionārus ļoti satrauc, kādi būs viņu ienākumi pēc vēlēšanām. „Mūsu biedrībā reti kurš pensionārs saņem vairāk par 300 latiem mēnesī. Lielākoties saņemam mazāk par diviem simtiem. Arī divdesmit, trīsdesmit latu samazinājums mums būtu ļoti apgrūtinošs. Mēs Latvijas pensionāru federācijā esam parēķinājuši, ka aptuveni tāds būs zaudējums, ja visu pensiju apliks ar ienākuma nodokli,” Kristovska kundze jau gatavojas gaidāmajiem samazinājumiem.

Arī finanšu eksperti, pretēji valdības optimismam ir pārliecināti, ka tik lielu ietaupījumu, kādu prasa starptautiskie aizdevēji var iegūt tikai sociālajā jomā, jo valstī naudas nav. Pensijas tiešā veidā netiks apgrieztas, bet pastāv citi mehānismi, kā samazinājumu iegūt, tajā skaitā izmaiņas ienākuma nodokļa politikā, neapliekamā minimuma paaugstinājums, kompensējamo medikamentu samazinājums, pabalstu un veselības aprūpes pakalpojumu pārskatīšana. Rezultātā pensionāriem ienākumi un apmaksāti pakalpojumi būs mazāk, bet valsts kasē saglabāsies vairāk naudas.

Arī finanšu eksperts Dmitrijs Smirnovs pensionāru bažas nekliedē. Ar ienākumu samazinājumu ir jārēķinās un viņa vērtējumā solījumi saudzēt pensionārus ir tikai priekšvēlēšanu kampaņa. „Ne viena partija, kas iegūs vairākumu pēc vēlēšanām, arī Vienotība un Saskaņas Centrs, nespēs pretoties Starptautisko aizdevēju politikai. Tur augšā viss jau ir nolemts un īstie Latvijas saimnieki sēž citur. Šīs politikas galvenais mērķis ir attīrīt Latviju no cilvēkiem. Krīze nav beigusies un viss, kas tiek darīt nevis attīsta, bet grauj Latvijas ekonomiku,” nākotnes prognozēs pavisam skarbs ir Smirnovs. Viņš līdzšinējo valdības politiku sauc par genocīda politiku, kas nozīmē „griezt, apcirpt un nogalināt.”

Ligita Kristovska atklāj, ka pensionāri tomēr neklusēs, jo nespēj vairs skatīties un pieņemt to, kā dzīvo bagātie, kamēr viņiem jāatrodas uz izdzīvošanas sliekšņa. „Tas labi nebeigsies un aicina uz kaut kādām darbībām. Runā, ka cilvēki ies ielās,” arī viņa Ventspils pensionāru biedrības vārdā apliecina gatavību neklusēt.

Līdztekus Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, pieļauj iespēju atteikties arī no iemaksām 2.pensiju līmenī, kas nozīmē taupīšanu arī uz topošo pensionāru rēķina.

Lasi vēl

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: