Dzimtā Užava – emocionāls piedzīvojums

Patlaban savā darbnīcā Vakarbuļļos mākslinieks strādā pie skulptūras Melnā saule. Tā būs viņa dāvana dzimtajam pagastam Užavai un veltījums padomju represijās cietušajiem.

Vai mēdzat apciemot savus darbus Ventspilī?

– Iznāk gan apciemot, un itin bieži, jo tepat netālu – Užavas pagastā – ir manas dzimtās mājas. Mani vienmēr interesējis, kā jūtas šie darbi, kā tie iedzīvojas pilsētvidē. Ir tā, ka darbu veidojot, redzējums ir mazliet savādāks nekā, skatoties uz to no laika distances.

Bieži vien ieraugi, ka kādā darbā kaut kas varēja būt savādāks, vai arī kādreiz pārņem gandarījums, ja vēlāk ieraugi kādu foršu niansi, kas iemiesota skulptūrā. Man ir interesanti arī apskatīt, kas pilsētā tapis jauns gan skulptūru, gan citās mākslas jomās. Šeit palīdzēju noorganizēt piecus starptautiskus skulptūru simpozijus, katru gadu tika aicināti septiņi mākslinieki no visas pasaules.

Piecos gados tātad izveidotas 35 skulptūras no šiem simpozijiem vien. Tagad tie bagātina pilsētvidi kā skulpturāli akcenti. Nav teikts, ka pēc gadiem simpoziju norises nevarētu atsākties, ja pilsēta būs attīstījusies plašāk. Pats esmu piedalījies starptautiskos simpozijos daudzviet pasaulē, vairāk nekā 25 vietās.

Tas ir gan finansiāli izdevīgi organizatoriem, gan māksliniekiem ir interesanti, tāpēc es ceru, ka kādreiz Ventspilī tie varētu gūt turpinājumu. Šā brīža situācija te ir tāda, ka nav vietu, kas prasītos pēc skulpturāliem akcentiem.

Visu interviju lasiet šodienas Ventas Balsī.