Man vienmēr šķitis, ka atrast savu aicinājumu nebūt nav vienkāršs uzdevums. Kādam tas izdodas viegli, bet nereti cilvēki iegūst profesiju, strādā, pelna iztiku un veido pat it kā veiksmīgu karjeru, tomēr līdz galam nejūtas savā vietā. Interesanti, ka pieaugušā vecumā, kad cilvēki joprojām meklē savu īsto aicinājumu vai vēlas mainīt profesionālo virzienu, psihologi un karjeras konsultanti nereti iesaka atgriezties atmiņās pie bērnības.
Atcerēties, par ko sapņoji kļūt, kas aizrāva, kam biji gatavs veltīt stundām ilgu uzmanību. Ne jau tāpēc, ka ikvienam būtu jāīsteno savs bērnības sapnis burtiskā nozīmē, bet tāpēc, ka tajos bieži slēpjas mūsu patiesās intereses, vērtības un dabiskās tieksmes, kuras vēl nav ietekmējuši pieaugušo priekšstati par prestižu, atalgojumu vai pareizo izvēli. Tāpēc reizēm aizdomājos, vai mums nevajadzētu vairāk domāt par to, kā palīdzēt, bērniem izaugot, šo saikni ar sevi nepazaudēt.
Iespējams, īpaši svarīgi, lai jaunieši jau skolas laikā saņemtu atbalstu, kas palīdzētu labāk iepazīt sevi, savas stiprās puses un iespējas darba pasaulē. Tādēļ pozitīvi vērtēju ziņu, ka Ventspilī tiek stiprināts karjeras attīstības atbalsts skolēniem, pedagogiem un vecākiem, darbu uzsākot divām karjeras konsultantēm un veidojot koordinētāku pieeju karjeras izglītībai.
Vienlaikus jāņem vērā, ka dzīvojam laikā, kad profesijas ļoti strauji mainās. Tāpēc jauniešus, iespējams, vairs nevajadzētu gatavot vienai profesijai visam mūžam. Daudz svarīgāk ir attīstīt spēju mācīties, pielāgoties un apgūt jaunas prasmes. Pēc desmit gadiem darba tirgus, visticamāk, izskatīsies citādi nekā šodien.
Arī šodien ir profesijas, kuru nebūt nebija manā bērnībā vai skolas laikā. Piemēram, pilnīgi nereāli būtu bijis iztēloties, ka varētu būt tāds darbs kā sociālo tīklu satura veidotājs. Pat tad, kad mūsu dzīvēs ienāca draugiem.lv, mēs, šķiet, vēl nenojautām, kur tas viss attīstīsies. Tas ir tikai viens piemērs, nerunājot nemaz par mākslīgo intelektu, kas programmē mājaslapas, veido bildes un video, transkribē, raksta, tulko, rediģē tekstus, konultē cilvēkus un dara daudz ko citu. Ir skaidrs, ka šīs pārmaiņas ietekmēs (un jau ietekmē) arī profesijas. Daļa darbu mainīsies, daļa, visticamāk, izzudīs.
Gribas cerēt, ka karjeras izglītība nav tikai par profesijas izvēli, bet galvenokārt par sevis iepazīšanu. Jo neviens konsultants jaunieša vietā nevar pieņemt lēmumu par nākotni, taču viņš var palīdzēt uzdot pareizos jautājumus. Varbūt tieši no šādiem jautājumiem sākas ceļš uz darbu, kas ne tikai nodrošina iztiku, bet arī rada gandarījumu. Un, manuprāt, tas ir viens no svarīgākajiem uzdevumiem, ko varam palīdzēt jauniešiem paveikt jau skolas laikā.







Komentāri (0)