Līdzšinējais Valsts prezidents Egils Levits kandidēs uz otru termiņu valsts pirmās personas amatā, šodien pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) žurnālistiem apliecināja politiķis.
Kategoriski izslēgts, ka Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) varētu atbalstīt Egila Levita kandidatūru Valsts prezidenta vēlēšanās, sacīja ZZS valdes priekšsēdētājs, Saeimas sekretārs un deputāts Armands Krauze.
Valdība ir bez ambīcijām un redzējuma par valsts attīstību, ministri savā darbībā ir "blāvi un nepamanāmi", bet no Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) izteikumiem rodas sajūta, ka premjers dzīvo "citā valstī", Latvijas Zemnieku savienības (LZS) kongresā Jelgavā sacīja jaunievēlētais LZS priekšsēdētājs, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Viktors Valainis.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas deputāti iesnieguši virkni priekšlikumu 2023. gada valsts budžeta projektam, aicinot būtiskāku finansējumu atvēlēt izglītībai un zinātnei, veselības aprūpei, iekšējai drošībai un investīcijām tautsaimniecībā.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcija Valsts prezidenta amatam plāno virzīt savu kandidātu, atzina frakcijas priekšsēdētājs Uldis Augulis. Tas nozīmētu, ka ZZS neatbalstītu esošā Valsts prezidenta Egila Levita kandidatūru atkārtotai ievēlēšanai šajā amatā.
No partijas "Konservatīvie" izstājusies lielākā daļa Ventspils nodaļas biedru, informē Ventspils domes deputāts, bijušais "Konservatīvo" valdes loceklis un Ventspils nodaļas vadītājs Bruno Jurševics.
Darbu sākusi jaunā Kariņa valdība, kas saņēmusi opozīcijas kritiku par deklarāciju, kurā maz atspoguļotas prioritātes un ambiciozais ekonomikas transformācijas pieteikums. Taču lielākās bažas ir par to, ka tikpat ilgi tiek plānots darbs pie budžeta izstrādes, kas pašvaldībām nozīmē izaicinājumu nākamā gada sākumā.
Saeima ceturtdien apstiprināja tā dēvētos "mīkstos" deputāta mandātus 14 deputātiem, kuri parlamentāriešu pienākumus veiks, kamēr ministra amatā būs tajos apstiprinātie Saeimā ievēlētie politiķi.
Saeima apstiprinājusi otro Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) vadīto valdību. Par Kariņa valdību nobalsoja 54 deputāti, pret bija 37. Saeimas vēlēšanas notika 1. oktobrī, un parlaments uz pirmo sēdi sanāca 1. novembrī.
Kopš pagājušās nedēļas, kad darbu sāka Saeimas komisijas, notiek aktīva likumprojektu izskatīšana. Ja Saeimas Prezidija un komisiju izveides posmā varēja just vēlmi lauzt iepriekšējās Saeimas aroganto attieksmi pret opozīciju un komisiju vadība uzticēta arī opozīcijas deputātiem, tai skaitā no Ventspils ievēlētajam Jānim Vucānam, tad pirmo likumprojektu izskatīšana uzstādījumam konstruktīvi sadarboties, šķiet, pārvilkusi svītru.
Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcija lūgusi Valsts prezidentu Egilu Levitu neizsludināt Saeimas pieņemtos grozījumus likumos, ar kuriem paredzēta jaunas ministrijas un ministru biedru amatu izveide.
Nākamās valdības iespējamais sastāvs ir skaidrs par 90%, joprojām gan saglabājoties neskaidrībai, kurš ieņems veselības ministra amatu.
Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā, apstiprinot topošās koalīcijas priekšlikumu par ministru biedru ieviešanu.
Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes profesors, politologs Juris Rozenvalds, šaubās, ka jaunā valdība būs ilglaicīga.
Valsts prezidents Egils Levits šodien "Jaunās vienotības" (JV) politiķi, pašreizējo premjeru Krišjāni Kariņu oficiāli nominēs Ministru prezidenta amatam. Levits par Kariņa nominēšanu šodien paziņoja preses konferencē, piebilstot, ka attiecīgu dokumentu vēl parakstīs vēlāk dienas gaitā.
