Jauns dižakmens Ventspils novadā

Meklējot internetā norādes par to, ka lielais akmens ir apzināts, uzmērīts un pieskaitīts Latvijas dabas bagātībām, neko neatradām. Posāmies ceļā, lai akmeni sameklētu – vai tiešām var būt tā, ka milzenis noslēpies un dabas speciālistiem nav zināms?

Par pavadoni ceļā pie akmens dodas Māra brālis Agris. Ceļu sākam no Agra dzīvesvietas Jaunurgu mājām, kas atrodas Ogsilā. Pa viņam vien zināmu, neredzamu taku pāri nātrēm aizaugušam izcirtumam un mitram meža stūrim nonākam līdz sūnām noauguša milzeņa. Akmens nav tik liels, kā Ķīvmeža pelēkais milzis, bet gana iespaidīgs, lai to ievērotu un pieskaitītu lielo pulkam.

Vietām tā sānos redzamas lauzuma pēdas – kāds mēģinājis atskaldīt gabalus un, spriežot pēc iedobēm ar asām malām, dažas reizes tas arī ir izdevies. Ar celtnieku mērlenti apmērīts, akmens iegūst apjomu, izteiktu skaitļos: garums – 5,5 m, platums 4,3 m, augstums 2 m. Mērījumi droši vien  nav pārāk precīzi, jo šādu darbiņu Ventas Balss veic pirmo reizi, bet akmens izliektie un robotie sāni – mērījumu veikšanai nav pārāk pakļāvīgi.

Māra un Agra mamma Zaiga Ķirsone Jaunurgu mājās dzīvojusi visu savu mūžu. Akmens kādreiz atradies Garpļavas malā – te bijušas pļavas, kur Staldzenes iedzīvotāji gādājuši sienu. Tagad no pļavām nav ne vēsts, tās iekarojis mežš. Ne nosaukuma, ne kādu nostāstu par lielo Ogsila akmeni sieviete nezina.

Taču, atceroties bērnību, šķiet, ka tolaik akmens bijis mazāks, tagad tas izlīdis no zemes – it kā lielāks izaudzis. Kara laikā akmens gribēts saskaldīt, taču tas nav izdevies, un tā tas palicis Ogsilā, paslēpies lielu koku paēnā, apsedzies ar sūnu segu.