Aug pabalstu diedelētāju paaudze

Protams, ekonomiskās krīzes situācijā ir labi, ka cilvēkam, kurš zaudējis darbu, ir pabalsti, kas ļauj viņam pārciest dzīves grūto periodu. Taču daļai tas iepatīkas. Kāpēc viņam jāstrādā, ja minimālajai iztikai naudiņu valsts un pašvaldība atmetīs. Tas rada papildus slogu sociālajam budžetam, kas mums visiem nodokļu maksātājiem ir jāmēģina piepildīt. Lai to īstenotu, ik palaikam parādās ieceres paaugstināt sociālā nodokļa likmi. Tātad strādājošie saņems mazāk, lai pabalstu ņēmējiem tiktu vairāk.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča komentē, ka veidojas satraucoša situācija, ka pabalsta saņēmējam visu pienes jau gatavu klāt. «Pat uzrakt mazdārziņu un sev iestādīt kartupeļus daudziem ir apgrūtinājums, jo pabalsts taču pienākas tik un tā. Tas ir bīstami, jo tādā veidā intensīvi audzinām cilvēkus, kuri jau pieprasa – man pienākas,» norāda deputāte. Barča uzskata, ka nepieciešamas izmaiņas likumā Par sociālo drošību, un par tām jau tuvākajā laikā tikšot domāts, uzklausot ieinteresēto pušu viedokļus.

Ventspils Sociālā dienesta vadītāja Dace Kaņepe stāsta, ka šogad piecos mēnešos dažāda veida pabalstos pašvaldība izmaksājusi jau 0,76 miljonus latu, kas ir par 19,5% vairāk nekā pērn attiecīgajā laika periodā. Tuvākajā domes sēdē paredzēts pašvaldībai prasīt papildus 150 tūkstošus latu 11 pabalstu veidiem. Vislielākā summa – 48 tūkstošus latu – papildus nepieciešama Garantēto minimālā ienākuma (GMI) pabalstam, tikpat lielu naudas summu segs valsts. Tāpat papildus finansējums vajadzīgs dzīvokļu pabalstiem, malkas iegādei, zupas virtuvei un citiem pabalstiem, kuriem finansējums tiek tērēts vairāk nekā bija prognozēts. Kopumā Ventspils trūcīgajiem un maznodrošinātajiem tiek piedāvāti 33 pabalstu veidi.

Runājot par patstāvīgajiem pabalstu prasītājiem, Kaņepe atzīst, ka vairāk vai mazāk tā ir bijis visos laikos – ir cilvēki, kuriem pabalsti ir izdzīvošanas jautājums, un ir kam tas ir dzīves veids. Ir ventspilnieki, kuri pabalstus saņem gadiem ilgi, un pēc tiem kā pēc algas nāk pat no 2005. gada.

Kaņepe lēš, ka pabalstu saņēmēju skaitu vairo arī cilvēku lielāka informētība, jo visos masu medijos tiek plaši sludināts par pabalstu saņemšanas iesējām: «Viņi vairāk zina, tādēļ biežāk aiziet pēc palīdzības. Treknajos gados šīs iespējas netika popularizētas».

Tam, ka cilvēki ir informētāki, piekrīt arī Ventspils novada Sociālā dienesta vadītāja Inta Rudbaha. Viņa pastāstīja, ka ir noteiktas cilvēku grupas, kuri pēc pabalstiem nāk regulāri. Piemēram, ģimenēs ar vairākiem bērniem, vecākiem nemaz nav izdevīgi iet strādāt par minimālo algu, jo pabalstos viņi var saņemt vairāk.

Arī Ventas Balss ejot uz tiesām novērojusi, ka Ventspilī ir kuplas ģimenes, kurās visi ģimenes locekļi saņem GMI pabalstu un neviens ilgstoši nestrādā. Pieaugušajam GMI ir 40 lati, bērniem – 45. Izdzīvot var.

ASV un Francijā jau ir izveidojušās veselas priekšpilsētas un rajoni, kas jau paaudzēs dzīvo tikai uz valsts piešķirtajiem pabalstiem. Vai tā notiks arī pie mums? To rādīs laiks, bet izskatās, ka mēs uz to ejam.