Par lauksaimniecību trūkst intereses

 «Priekš kam bakstīt zemi, ja var piesēsties pie taustiņiem,» uz vaicājumu, kāpēc devītos neinteresē darbs zemnieku saimniecībā, retoriski atbild Kristiāns. Viņš vēlas kļūt par datorspeciālistu, klasesbiedru Ģirtu interesē sports, Lindu – māksla, Armands cer studēt autoelektroniku, Ieva – medicīnu, Inuta – viesnīcu komercdarbību, Laura, visticamāk, izvēlēsies studēt matemātiku, Zane pēc pamatskolas absolvēšanas dosies uz Kandavas lauksaimniecības tehnikumu, taču arī viņa domā, ka nākamā profesija nebūs tieši saistīta ar lauksaimniecību.

Šī nozare jauniešu uztverē ir neinteresanta un «baigā ķēpa», bet cilvēkam jādara dzīvē tas, kas viņu saista, un šajā ziņā viņiem ir taisnība. Nevienam no klases jauniešu vecākiem nav lielas zemnieku saimniecības, taču vairākiem vai nu vecākiem, vai vecvecākiem ir piemājas saimniecības, viena puiša tēvs ir pārvaldnieks vietējā lauksaimniecības uzņēmumā. Sarunā jaunieši atklāj, ka vispār retais no viņiem nākotnē grib palikt Tārgalē vai laukos vispār. Devītie neslēpj, ka jauniešu kompānijās reizēm mēdz mānīties, sakot, ka ir no Ventspils.  

Lielsaimnieks Kārlis Akums novērojis, ka lauksaimniecībā trūkst izglītotu speciālistu. Viņaprāt, liela kļūda ir bijušās Zūru mehanizācijas skolas likvidēšana. Par darbu z/s Akmeņkalni jaunieši interesējas, taču viņiem trūks izglītības, un tādi saimniekam nav vajadzīgi. Zemnieku saimniecības Latvijā kļūst arvien modernākas, tāpēc arī speciālistiem vajadzētu būt zinošiem.

Akuma saimniecībā praksē bijuši ļoti jauki puiši no Kandavas lauksaimniecības tehnikuma, piedāvāto darbu viņi atteikuši, jo izvēlējušies mācīties tālāk. Tie, kas apguvuši lauksaimniecības specialitātes, biežāk izvēlas strādāt autoservisos vai citviet. Akuma saimniecībā šobrīd strādājot 6 darbinieki, kuriem ir augstākā izglītība, starp viņiem ir gan grāmatveži, gan zootehniķi.     

To, ka pēdējos gados Latvijā trūks jaunu profesionālu lauksaimniecības speciālistu un samazinās jauniešu interese par iespējām mācīties laukos noderīgas profesijas, biznesa portālam Nozare.lv atzinusi arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes pārstāve Krista Garkalne. Viņa zina stāstīt, ka Latvijā ir aptuveni 70 000 reāli ražojošu saimniecību, tādēļ nepieciešams tikpat daudz zinošu lauksaimniecības speciālistu, kuri ne tikai teorētiski apguvuši saimniekošanai vajadzīgās zināšanas, bet arī praktiski māk apieties ar lopiem un lauksaimniecības tehniku. Savukārt, lai jauniešus ieinteresētu studēt ar lauksaimniecību saistītās programmās un vēlāk arī strādāt šajā jomā, ir jāpalielina lauksaimniecības prestižs, aģentūrai LETA atzinis Latvijas Lauksaimniecības universitātes Mācību prorektors Arnis Mugurēvičs.

Foto: Medicīna, māksla, sports, informācijas tehnoloģijas, autoelektronika, viesnīcu komercdarbība, matemātika – nozares, kuras vēlas apgūt Tārgales pamatskolas devītie. Lauksaimniecība viņus neinteresē.