Livonijas ordeņa pilī skatāma ekspresizstāde, kurā eksponēts muzeja krājuma jaunieguvums - 13./14.gs. kāju sietavu atdarinājums, kas nākotnē papildinās muzeja ekspozīcijā izvietotās šī laika kuršu sievietes tērpa rekonstrukciju.

Senākais zināmais kuršu sieviešu kāju ietērpšanas veids bija to notīšana ar šauru, speciāli austu lenti - sietavām, ar ko spirālveidīgi notina apakšstilbus. Pēdas daļai izmantoja otru, līdzīgi, bet vienkāršāk darinātu audumu - kājautu.

Sietavas darināja no vilnas, audumā noteiktos rakstos ieaužot nelielus bronzas riņķīšu. Riņķīšu diametrs bija ap 4mm, tie gatavoti no ap 0,8m resnas bronzas stieples. Aužot ap 3m garās sietavas, riņķīšu ieaušana noteiktā rakstā bija laikietilpīgs un sarežģīts darbs. Līdz ar to šādas grezni rotātas sietavas netika plaši lietotas un uzskatāmas par samērā retu tērpa sastāvdaļu. Nerotātās sietavas arheoloģiskajā materiālā nav saglabājušās, bet ar bronzu rotātās 13.- 14.gs. sietavas konstatētas tikai astoņos gadījumos.

Ziemeļkurzemē tās konstatētas Ances Centra senkapu, Dundagas Laukumuižas un Puzes Lejaskroga senkapu 13.-14.gs. sieviešu apbedījumos.

Sietavu atdarinājumu audusi Dagnija Pārupe. Pateicoties tam, ka jaunam izstrādājumam nav laika atstātie robi un nogulsnējumi, šajās sietavās var redzēt tā smalkumu un ieguldīto darba apjomu.

Ances Centra senkapu ap 3,50m garās un 11cm platās sietavas tītas no potītes uz augšu līdz celim, veidojot vienai kājai 12, bet otrai 11 pamīšus ejošas tinuma kārtas. Atlikušais auduma gabals kājas aizmugurējā daļā ieslīpi novirzīts uz leju potītes virzienā un pie tās nosaitēts ar rakstainu celaini. Tinumi veidoti katrai kājai pretējā virzienā.

Lasi vēl

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: