Jaunrades nams svin

Attēlā – Jaunrades nama direktore Vita Hermansone (otrā no kreisās) kopā ar iestādes zelta fondu – ilggadējiem pedagogiem (no kreisās) Marinu Rogovu, Maritu Kohu, Viktoru Bagienski, Minjonu Rebhūnu un Inesi Miķelsoni.

Pirms 70 gadiem, 1955. gada rudenī, darbu sāka interešu izglītības iestāde – Pionieru nams. Sākotnēji tajā strādāja pieci pedagogi, un pirmajos pulciņos jaunie ventspilnieki varēja nodarboties ar baletu, šūšanu, fotografēšanu un tehnisko modelēšanu. Mainoties sabiedriskajai iekārtai, Pionieru nams pārtapa par Skolēnu jaunrades namu. Pirmos 55 gadus iestāde atradās Lielajā ielā 7, bet kopš 2010. gada darbojas atjaunotajā Ventspils Latviešu biedrības nama ēkā un tās piebūvē. Iestādei tās pastāvēšanas laikā ir bijuši deviņi direktori. Visilgāk – 31 gadu – namiņu, kā to dažkārt mēdz mīļi dēvēt ventspilnieki, vadīja Rasma Jakoviča.

Pašreizējā direktore Vita Hermansone iestādi vada piecus gadus. «Sāku darbu 2020. gada 1. februārī, tieši pirms kovida. Bija īstenībā ļoti liels izaicinājums, jo vajadzēja mēneša laikā iepazīt visus skolotājus, iestādi un saprast, kā kovida laikā vispār interešu izglītības iestāde strādā,» atceras direktore. Daļa pedagogu bijusi uz jūs ar tehnoloģijām, taču, pieejot radoši, risinājumi tika atrasti un arī kovida laikā un vēlāk hibrīdrežīmā darbs turpinājās, saglabājot audzēkņu interesi. «Man jāsaka tā – ļoti lielu lomu nospēlēja skolotāja personība. Ja skolotājs kā personība spēja aizraut un uzrunāt bērnus, tad bērni arī nepazuda,» saka direktore. Esot tādi gadījumi, kad, pedagoga personības un radošuma iedvesmoti, bērni nāk uz nodarbībām pie viena un tā paša skolotāja no četru līdz 15 gadu vecumam.

Attīsta radošumu

Ja namiņa pirmsākumos bija vien daži pulciņi, tad šobrīd to ir 52. Lielākā daļa – 65% – piedāvāto nodarbību ir saistītas ar kultūrizglītību, 27% – ar STEM jomu, 5% – ar sportu, 3% – ar citām jomām, turklāt tās apmeklējamas bez maksas. «Ar ko mēs atšķiramies no skolas? Ja skolā ir obligātā mācību programma, kas ir jāiemāca visiem, tad šeit mēs varam to pielāgot bērna radošumam, izpausmei. Nodarbība tiek pielāgota principā individuāli, jo kāds dara ātrāk, kāds – lēnāk. Viņiem arī ir ļoti dažādi uzdevumi,» skaidro Vita Hermansone.

Nodarbības gadā apmeklē ap 1300 bērnu un jauniešu vecumā no trīs līdz 25 gadiem. Pārsvarā bērni un jaunieši apmeklē pa vienam vai diviem pulciņiem. «Dažkārt man jautā – vai visos pulciņos ir bērni? Jā! Mums ir domes rīkojums, cik jābūt bērniem, lai atvērtu pulciņu. Protams, tie nav 20 kā klasē. Grupu nodarbībās mums ir no 12 līdz 16 bērniem, tātad katrā atvērtajā grupā ir vismaz 12 bērni. Mums ir arī individuālās mūzikas instrumentu spēles nodarbības,» stāsta direktore. Atsevišķos pulciņos ir ne tikai viena, bet pat četras grupas, dalot audzēkņus pēc tā, cik liela ir bērna vai jaunieša pieredze. «Piemēram, šahā mums ir sadalīts jau pa līmeņiem. Šahisti brauc uz sacensībām, un viņi ir augstākajā līmenī. Arī galda hokejā ir augstākā grupa, tikko atkal ieguva bronzas medaļas.»

Šahs, dambrete un galda hokejs ir tādi pulciņi, kuros bērni nāk gadiem un slīpē savu meistarību. Daudz arī brauc uz sacensībām. «Paldies pašvaldībai, ka nodrošina mūs ar transportu, dažreiz arī dalības maksas bērniem nosedz. Ja prasām atbalstu, mums tas tiek sniegts,» norāda direktore.

Ļoti pieprasīts ir gatavošanas pulciņš Labo garšu studija, kurā pat nevar visus gribētājus paņemt, veidojas rinda. Tāpat iecienīti ir zīmēšanas pulciņi mazajiem bērniem. Populāra ir studija Vācelīte, kurā iepazīst latviešu tautas tradīcijas. Šogad uz nodarbībām nāk 12 sešgadīgo grupas no visām pirmsskolas izglītības iestādēm. No četrām skolām nāk pagarinātās dienas grupas, kas apmeklē interešu izglītības nodarbības. Pērn atdzīvojies tautas deju pulciņš Vilnītis, kas piedāvā nodarbības arī pirmsskolas izglītības iestādē Zvaigznīte.

Jaunrades nams nodrošina piecus pulciņus bērniem ar īpašām vajadzībām – skolotāji iet uz atbalsta centru bērniem un ģimenēm ar īpašām vajadzībām Cimdiņš un tur darbojas ar centra klientiem, piedāvājot mūzikas, keramikas, sporta un radošuma nodarbības.

Šī gada jaunums ir nodarbības pašiem mazākajiem – bēbīšu skoliņa sadarbībā ar Mammu ciemu. Tās gan ir maksas nodarbības. Vēl Jaunrades nams programmā STEM Skolas soma piedāvā četras programmas, trīs iesniegtas apstiprināšanai. Izmantojot valsts apmaksāto programmu, skolēni no visas Latvijas var apmeklēt Jaunrades nama planetārija piedāvātās interaktīvās nodarbības bez maksas.

Pedagogiem – sirdsdarbs

Kopumā šobrīd Jaunrades namā strādā 42 pedagogi un 14 tehniskie darbinieki. Lai atrastu pedagogus, kas vadīs nodarbības, Vita Hermansone izmanto personīgu pazīšanos, sevišķi – lai uzrunātu jaunus pedagogus. «Nav tik viegli viņus pierunāt, jo pārsvarā visi, kas ir radoši skolotāji, vēl kaut kur strādā. Skolotājs pārsvarā šeit nav pamatdarbā – viņš ir darbu savienošanas kārtībā. Līdz ar to pierunāt nākt vēl vakaros papildus strādāt – tas nav tik vienkārši. Un ne visiem arī izdodas. Gadās tā, ka es uzrunāju cilvēku, kas radoši kaut ko dara, un viņš saprot, ka ar bērniem tomēr nevar strādāt. Un tad ir tādi skolotāji, kuri atnāk pamēģināt vienu gadu, bet viņiem iepatīkas process un paliek Jaunrades namā uz daudziem gadiem. Piemēram, mums ir angļu valodas skolotāja mazajiem bērniem. Viņa strādā grāmatvedības jomā, bet beigusi Ventspils Augstskolā tulkus un angļu valoda viņai ir tuva. Līdz ar to viņai šis ir tāds sirdsdarbs,» stāsta direktore. Nodarbību laikus pakārto katra skolotāja iespējām. Pulciņi notiek arī sestdienā un svētdienā.

Klavierspēles skolotāja Inese Miķelsone darbam Jaunrades namā veltījusi 46 gadus. Viņai šeit ir pamata darbavieta. Diezgan daudz esot bijis piedāvājumu mainīt darbu, bet pedagoģe palikusi uzticīga Jaunrades namam. «Man patīk darbs ar bērniem. Katra diena ir citādāka. Es redzu bērna izaugsmi – viņš atnāk pavisam nezinošs, un mācību procesa laikā jau var nospēlēt kaut ko. Rezultāts priecē,» saka skolotāja. Viņa novērtē to, ka Jaunrades nama kolektīvs ir ļoti draudzīgs un kolēģi – pretimnākoši.

Laimīgi bērni un vecāki

Dažādu nodarbību Ventspilī ir daudz, un Jaunrades nams par bērnu uzmanību un laiku konkurē, piemēram, ar sporta, mūzikas, mākslas skolu, Ventspils Digitālā centra pulciņiem. «Bet mēs sadzīvojam. Mēs šeit vairāk strādājam uz bērnu radošumu. Mēs strādājam ar visiem bērniem, kuri vēlas nākt un kurus vecāki arī atved, īpaši mazākiem bērniem vecāku iesaiste ir izšķiroša – tieši no viņu atbalsta un līdzdalības ir atkarīgs, vai bērns varēs pilnvērtīgi piedalīties nodarbībās un gūt prieku no radošā procesa,» saka direktore.

«Mūsu lielākā vērtība ir vide, kurā valda miers un patiesa labvēlība. Mums nav dusmīgu vecāku, mobinga vai konfliktsituāciju – bērni nāk uz iestādi ar prieku un atvērtu sirdi. Tas ir patiesi īpaši. Pie mums nāk arī laimīgi vecāki – ar sirsnīgu pateicību pret skolotājiem, jo viņi redz un novērtē, cik daudz skolotājs iegulda katrā bērnā – savu zināšanu bagātību, pieredzi un sirds siltumu.»