Raksta jaunie žurnālisti

Jaunieši izmēģinājuši roku arī intervijas rakstīšanā, vienu no intervijām piedāvājam jums izlasīt. Vārds jauniešiem!

«Sveicināti, dārgie lasītāji! Mēs esam ģimnāzijas vidusskolēni, kuri apgūst žurnālistikas pamatus. Šie ir mūsu pirmie soļi rakstu veidošanā. Aicinām jūs ielūkoties mūsu veikumā un ceram, ka jums patiks.»

Krāsainas zeķes liek justies īpašai
Daniēla Rjabova

Dionisija Rjabova ir ļoti īpatnēja meitene, kura šobrīd mācās 6. klasē. Meitene bieži ir stāstījusi, ka viņai ļoti patīk cilvēki, kuri valkā skaistas, krāsainas zeķes. Zināms, ka ne visi uzdrošināsies izvēlēties košas zeķes, taču Dionisija iedrošina to darīt, stāstot par savas draudzenes omīti, kura valkā dzeltenas zeķes ar zaķa austiņām.      

Kādas krāsas zeķes tev patīk visvairāk?
- Man patīk raibas zeķes ar vienradzīti, jo tās ļoti stilīgi izskatās uz manām kājām.

Kādēļ tu izvēlies būt raiba? Vai tā tu vēlies izcelties?
- Tieši tā, bet arī krāsainas zeķes liek man justies īpašai.

Ko tu vari pateikt par cilvēkiem, kuri izvēlas tikai vienkrāsainas zeķes?
- Par tādiem cilvēkiem neko sliktu es nevaru pateikt, bet, manuprāt, viņi ir vairāk noslēgti.

Tu gribi teikt, ka visi cilvēki, kuriem kājās ir baltas vai melnas, vai pat sarkanas zeķes, ir noslēgti?
- Nē, tā nu gan es nedomāju, bet man šķiet, ka viņi ir vairāk noslēgti salīdzinājumā ar mani.

Saki, lūdzu, vai zeķes ir aksesuārs skaistam apģērbam vai patstāvīgs apģērba gabals?
- Manuprāt, zeķes ir ļoti svarīgas apģērbā. Bet uzskatīt to par individuālu apģērba gabalu es nevaru, jo bieži velku kurpes un zeķes īsti nevar pamanīt. Tādēļ uzskatu, ka tās vairāk ir apģērba aksesuārs.

 Vai tev ir gadījies uzvilkt cauru zeķi? Ja tā, kā izgāji no šīs situācijas?
- Protams, ka man tā ir gadījies. Es īsti neko neizgudroju. Vienkārši parādīju japāņu jaunās, stilīgās zeķes, kuras ir ar caurumiem, un pateicu, ka es sekoju modei.

Kā tev liekas, vai cilvēka vecumam ir kāda nozīme zeķu izvēlē?  
- Nebūt ne! Es neuzskatu, ka kādas noteiktas krāsas zeķes var vilkt tikai no tik līdz tik gadiem, citas – no tik līdz tik. Nē! Manas draudzenes omīte pat velk dzeltenas zeķes ar zaķa austiņām un laimīga brauc uz pilsētu.

Kā tu domā, vai par cilvēku var spriest pēc viņa zeķēm?
- Noteikti jā! Tas ir tāpat kā ar jebkuru apģērbu. Skatoties uz zeķēm, var uzzināt pat vairāk nekā, skatoties uz apģērbu, jo zeķes mēs parasti paslēpjas zem kurpēm un nevienam nerādām. Tādēļ izvēlamies tieši to, ko tiešām sirds vēlas, nevis to, ko gribam parādīt apkārtējiem.

Vai tev ir liela zeķu kolekcija? Vai tu tās krāj?
- Jā, es krāju zeķes. Zini, es tā pārskaitīju, un izrādās, ka man ir diezgan liela zeķu kolekcija. Vismaz 34 zeķu pāri, no tiem tikai trešdaļa ir vienkrāsainas zeķes.

Vai tu savu kolekciju papildini ar jebkādām zeķēm vai tikai ar ekskluzīvām?
- Tikai un vienīgi ar ekskluzīvām, jo parastas zeķes mēs visi esam redzējuši, bet zeķes, kurām ir izgriezts papēdis un tā vietā ar rokām uztamborētas puķītes, jūs ne visur atradīsiet.

Televizors novērsa uzmanību

Dāvis Iesalnieks

Pagājušā gada martā man un visiem citiem Latvijas skolēniem klātienes mācību process pēkšņi tika pārtraukts, un turpmākās mācības tika organizētas attālināti. Kopš šī notikuma pēc pāris mēnešiem būs apritējuši jau divi gadi. Šo gandrīz divu gadu laikā lielākā daļa no manām mācībām ir noritējušas attālināti, ar īsiem periodiem, kad es atkal mācos klātienē.

Lai gan attālinātās mācības laika gaitā ir nedaudz mainījušās, tomēr kopumā ir skaidri iezīmējušies attālināto mācību galvenie plusi un mīnusi. Vispirms par plusiem. Pērn martā, kad es sāku mācīties no mājām, ļoti novērtēju to, ka man vairs nebija tik agri jāceļas un jādodas uz skolu. Darbadienas sākums uzreiz kļuva mierīgāks. Man nebija vairs jādomā par to, kādi būs laikapstākļi, dodoties uz skolu, un kādā apģērbā man ģērbties. No attālinātā mācību procesa man patika tas, ka man bija lielākas iespējas pašam plānot savu mācīšanās grafiku.

Tomēr attālinātajām mācībām bija arī daudz mīnusu. Vislielākais mīnuss bija tas, ka tika būtiski apgrūtināta iespēja socializēties un komunicēt ar klases biedriem. Lai gan skolotāji mēģināja padarīt attālinātās mācības pēc iespējas līdzīgas klātienes mācībām, tomēr no mājām bija grūtāk noskaidrot atbildes uz man nesaprotamajiem jautājumiem. Mācoties no mājām, man bija sarežģītāk sevi motivēt. Mājās atrodas dažādas lietas, piemēram, televizors, kas novērš uzmanību no mācībām. Es novēroju, ka es mājās spēju izdarīt mazāk uzdevumu nekā, mācoties skolā. Es uzskatu, šo iemeslu dēļ mājās ir ļoti sarežģīti apgūt tikpat daudz cik skolas solā.

Pērn martā, sākoties attālinātajām mācībām, man mācīšanās mājās nesagādāja problēmas, un pozitīvā, manuprāt, bija vairāk nekā negatīvā. Tomēr nākamajā mācību gadā, ieilgstot mācībām no mājām, arvien vairāk es sāku saskarties ar attālināto mācību negatīvo pusi - komunikācijas trūkumu un grūtībām sevi motivēt.

Apkopojot iepriekš minēto, varu teikt, ka attālinātajām mācībām ir gan savi plusi, gan mīnusi. Īslaicīgas mācības no mājām var dot daudz kā laba, piemēram, mazināt stresu, jo, mācoties attālināti, nav jāsatraucas par pazaudētiem darbiem vai stundu kavējumiem, tomēr es uzskatu, ka attālinātās mācības nevar kļūt ilglaicīgas, jo no mājām ir grūtāk iemācīties tikpat daudz cik skolā.

Visgrūtāk bija apgūt matemātiku

Marija Anševica

Es uzskatu, ka attālinātās mācības bija un ir neierasta pieredze, kura katram skolēnam un skolotājam bijusi citāda. Šis laiks mūsdienās ir vēl nebijis izaicinājums, kas noteikti dos gan zināšanas, gan praktisko pieredzi tālākajai dzīvei.

Man personīgi nepatika attālinātās mācības, jo bija grūti apgūt mācību priekšmetos jaunas tēmas, bet sapratu, ka ir jāprot pielāgoties esošajai situācijai, kas būtībā ir māka būt fleksiblam jeb elastīgam. Sākumā, uzzinot par attālinātajām mācībām, biju priecīga, jo domāju, ka tas atvieglos mācību procesu, bet pašmācību ceļš izrādījās daudz sarežģītāks, nekā biju to iedomājusies. Protams, daudz ko arī ieguvu, piemēram, uzlaboju savas zināšanas informācijas un tehnoloģiju nozarē, kā arī iemācījos plānot savu laiku. Teiktu, ka no visiem mācību priekšmetiem matemātiku mācīties bija visgrūtāk, jo klātienē uztveru informāciju kvalitatīvāk un pievēršu visam lielāku uzmanību.

Ja ir jāmin konkrēti plusi un mīnusi, tad, manuprāt, attālinātās mācīšanās plusi ir tie, ka varēju pati visu pildīt un apgūt savā laikā un savā tempā. Mīnusi noteikti būtu tie, ka lielākoties pašai jāapgūst mācību tēmas, jāpavada pārāk daudz laika pie datora. Man bija ļoti grūti koncentrēties tiešsaistes stundā, sēžot pie datora. Noteikti arī visu sarežģīja nezināšana par to, vai viss arī turpmāk būs attālināti un cik ilgi šis laiks vilksies garumā, kad gaidīt atgriešanos ierastajā mācību vidē – klātienē. Ir grūti pielāgoties noteiktajiem apstākļiem, ja tos pārāk bieži maina. Katram, protams, attālinātā pieredze atšķiras, citiem tā patīk, jo nav jāveido kontakts ar citiem cilvēkiem, kā arī ir vieglāk pildīt kontroldarbus. Tomēr citiem, tostarp man, ir nepieciešama sabiedrība un klātbūtne, aktīvāka ikdiena, jo tad man diena liekas produktīvāka.

Mana personīgā pieredze ar attālinātajām mācībām joprojām nešķiet pārāk produktīva, bet esmu sapratusi, ka vienmēr ir jāpielāgojas un jācenšas samierināties ar esošajiem apstākļiem, lai arī kādi tie būtu, jo dzīvē ne vienmēr notikts tā, kā es to vēlētos.

Neklātienē mācījāmies gultā

Beāte Trama

Attālinātās mācības ir skārušas jebkuru skolēnu. Tās ir ietekmējušas jauniešu mentālo veselību, pašsajūtu un pat miega režīmu. Mums nav bijis viegli. Katrs var izspriest savus plusus un mīnusus.

Manuprāt, lielāko daļu jauniešu attālinātās mācības ir ietekmējušas negatīvi. Tas, ka attālinātajās mācībās ir krities zināšanu līmenis, ir skaidrs. Šis zināšanu līmenis savā ziņā bojā tagadējo mācīšanās procesu. Ja attālināto mācību laikā es varēju izvēlēties laiku, kad kaut ko paveikt vai kad celties, tad šobrīd tas ir atkarīgs no skolas un skolotājiem.

Lielāko problēmu man sagādā miega režīma izmaiņas, citiem tā ir depresija. Miega režīma izmaiņas traucē izgulēties, taču, ja stundas sākas vēlu, tad ir iespēja kaut mazliet vairāk pagulēt. Depresija ir ļoti aktuāla tēma jauniešu vidū. It īpaši pēc neklātienes mācībām. Depresija, iespējams, radās motivācijas trūkuma, noguruma vai attālināto mācību laikā izveidotā režīma dēļ, arī tāpēc, ka nebija iespējams komunicēt ar draugiem klātienē. Šis režīms man bieži vien sagādāja problēmas, jo neskaitāmas stundas pavadīju pie datora un grāmatām. Lai mācību procesu atvieglotu, vairums, tai skaitā arī es, izvēlējās nemācīties pie galda, bet gan gultā. Mācīšanās gultā rada veselības, konkrēti, muguras, problēmas un mazina motivāciju. Arī darbu skaits, kas bija jāpaveic, mūs neiepriecināja. To apjoms bija salīdzinoši liels. Un, ja pieskaita tiešsaistes stundas, tad kopumā darba bija ļoti daudz.

Attālinātās mācības mūs visus ietekmē vēl šobrīd. Pāriešana no neklātienes uz klātieni nav viegls vai patīkams process. Jauniešu nervozitāte par pārbaudes darbiem un to rakstīšanas procesu būtiski ietekmē mentālo veselību.

Pēc manām domām, attālinātās mācības ir krietni pasliktinājušas visu mācīšanās procesu kā tādu. Ir nogurdinoši skolā pavadīt astoņas stundas un vēl pēc tam divas – pildot mājasdarbus. Ja attālināto mācību laikā varēju mācīties līdz konkrētam laikam, pildot mājasdarbus un klases darbu reizē, tad šobrīd tas nav iespējams. Nogurums ir manāmi palielinājies, un mājasdarbu apjoma un pārbaudes darbu dēļ miegs nav kvalitatīvs un pietiekams. Skolotāju sapratne par to, cik nogurdinoši var būt mācīties attālināti, ir pārsteidzoša. Jo klātienes mācībās šī sapratne, manuprāt, gandrīz vispār neeksistē, kaut gan nogurums ir daudz lielāks. Attālināto mācību dēļ dažos mācību priekšmetos tēmas nav iemācītas. Un šīs tēmas, kuras nav apgūtas, ietekmē tālāko tematu apguvi.

Atzīmes ir kritušās, nogurums un nervozitāte ir būtiski palielinājies, bet vēlme iesākt vai pabeigt skolas darbus ir samazinājusies. Nav viegli atgriezties vecajās sliedēs. Taču es domāju, ka paies kāds laiciņš, kamēr es pieradīšu pie mācībām klātienē, un tad atzīmes uzlabosies.