Ventspils pašvaldība var zaudēt pusmiljonu latu

Viens IIN procentpunkts pašvaldību budžetos veido 8 miljonus latu. Līdz ar to kopā pašvaldības ir zaudējušas 16 miljonus latu, lai gan 2012.gadā FM plāno, ka kopējie valsts budžeta ieņēmumi (visi nodokļi) dos papildus 174,5 miljonus latu.

Kopējie valsts budžeta nodokļi starp valsti un pašvaldībām sadalās proporcijā 80% un 20% - respektīvi, arī valsts budžeta konsolidācijā būtu jāpiemēro minēto nodokļu proporcija arī attiecībā uz valsts budžeta izdevumu samazināšanu. Taču pašlaik valdības izstrādātais priekšlikums paredz pašvaldībām atņemt visu 2012.gadā plānoto ieņēmumu pieaugumu, skaidroja Lembergs.

Tāpat pašvaldībām savos budžetos būs jāiestrādā plānoto izdevumu pieaugums inflācijas apjomā, kas saskaņā ar FM aprēķiniem 2012.gadā būs 2,4% līmenī. Ņemot vērā šos aprēķinus, būtu tikai taisnīgi, ja pašvaldībām IIN nevis tiktu samazināts par diviem procentpunktiem, bet tiktu noteikts proporcijā 84% pašvaldībām un 16% valstij, uzskata Ventspils mērs.

"Skaidrs, ka valsts budžeta konsolidācija notiek uz pašvaldību rēķina, un es uzskatu, ka sarunas par 2012.gada valsts budžeta konsolidāciju nevar uzskatīt par noslēgtām," secina Lembergs..

Lembergs vairāk atbalstītu līdzšinējo IIN attiecību līmeni, kurā valsts gūst 18%, savukārt pašvaldībām tiek novirzīti 82%, taču viņš nenoliedz, ka arī 80% un 20% sadalījums īstenots, ņemot vērā pašvaldību viedokli.

"Es, protams, vairāk atbalstu IIN proporcijas saglabāšanu vismaz esošajā līmenī, un šāda pieeja arī tika panākta, kad tika izstrādāts 2011.gada valsts budžets un, pateicoties ZZS nostājai, pašvaldības, salīdzinot ar 2010.gadu, IIN papildus ieguva divus procentpunktus. Tā kā valdošās koalīcijas partijas praktiski nav pārstāvētas pašvaldībās, ir tikai atsevišķi izņēmumi, valdībai ir viegli pieņemt lēmumus, kas tiešā veidā skar pašvaldību budžetus. Es vienmēr esmu iestājies, ka pašvaldībām finanšu resursiem ir jābūt proporcionāliem pienākumiem un funkcijām, kas tām ir noteiktas ar likumiem," pauda Lembergs.

Viņš novērojis, ka sākotnēji valdošās koalīcijas plāni bija veikt teju 100 miljonu latu konsolidāciju uz pašvaldību rēķina, vienoties ar starptautiskajiem aizdevējiem un tikai tad, kad būtu visi lēmumi pieņemti, valdība bija ieplānojusi sarunas ar pašvaldībām, nostādot tās fakta priekšā.

"Uzzinot šādu pieeju, aicināju LPS priekšsēdi piedalīties 1.novembra valdības sēdē, kurā bija plānots apstiprināt sākotnējos konsolidācijas pasākumus un nekavējoši sasaukt LPS ārkārtas domes sēdi, kas arī notika 3.novembrī. Faktiski tikai 3.novembrī pašvaldības pirmo reizi uzzināja valdības plānus attiecībā uz pašvaldību budžetu konsolidāciju. 7.novembrī, piedaloties premjeram, notika kārtējā LPS domes sēde, kurā tika pieņemts komplekss lēmums," informēja Lembergs.

Ventspils mēram ir nepieņemami, ka konsultācijas ar pašvaldībām par valsts budžeta konsolidācijas pasākumiem bija ieplānotas tikai 23.novembrī, - tas ir klajš Eiropas vietējo pašvaldību hartas pārkāpums, kas nosaka, ka ar "vietējām varām atbilstošā veidā jākonsultējas par metodi, kādā tām piešķirami pārdalāmie līdzekļi".

"Turklāt šo Hartas 9.panta 6.punktu Latvija ir ratificējusi jau 1996.gadā! Diemžēl šī tiesiskuma koalīcija neuzskata par vajadzīgu ievērot demokrātiskus valsts pārvaldes principus, bet joprojām turpina padomju laikos iedibināto "no augšas noteikto" kārtību," uzskata Ventspils mērs.

LETA