Pašvaldība VARAM rīkojumam nepiekrīt

Ventspils dome 21. janvārī pieņēmusi lēmumu atprasīt Brīvostas pārvaldes valdījumā nodotos pilsētas nekustamos īpašumus un izslēgt tos no pārvaldes valdījuma. Tas tiks darīts, jo atsevišķi komersanti un pašvaldības uzņēmumi vēlas iegādāties pašvaldībai piederošus zemes gabalus, uz kuriem atrodas šiem uzņēmumiem piederošas būves. Pašvaldībai piederošie zemes gabali atrodas brīvostas teritorijā, bet faktiski pārvalde tos neizmanto un neapsaimnieko. Domē skaidro, ka savulaik līdzīgi rīkojies uzņēmums Bucher Municipal, izsolē iegādājoties gan pašvaldībai piederošo zemi, gan uz tās uzbūvēto rūpniecisko ēku, kas piederēja brīvostai. Savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) uzskata, ka tādējādi tiek mainītas ostas teritorijas robežas un ka pašvaldība rīkojusies ārpus savas kompetences robežām. Ministrija pieprasa līdz 7. septembrim atcelt janvārī pieņemto lēmumu un sniegt paskaidrojumus, taču pašvaldība ar šādu soli nesteidzas. Ventspils domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš neslēpj, ka tagad darbs būs juristiem, un ir pārliecināts – pašvaldībai izdosies pierādīt ministrijai, ka lēmums bijis pamatos un lietderīgs.

«Mēs uzskatām, ka ne visi īpašumi brīvostas teritorijā tiek izmantoti efektīvi, pilsētas attīstībai, tajā skaitā attīstības projektu īstenošanai. Balstoties uz mūsu sadarbības līgumu, kas parakstīts jau 2004. gada martā un kuru līdz šim abas puses ievēroja, pašvaldībai, brīdinot pusgadu iepriekš, ir tiesības izņemt kādu pašvaldībai piederošu īpašumu no brīvostas valdījuma, lai izmantotu citiem mērķiem,» skaidro Vītoliņš. Viņš atgādina, ka brīvosta aizņem gandrīz pusi no pilsētas administratīvās teritorijas, bet tie visi netiek un visus pat nav iespējams izmantot ostas tiešai darbībai. Brīvostas pārliecība ir, ka visiem tās teritorijā esošajiem īpašumiem arī jābūt pārvaldes valdījumā un pašvaldība tos izņemt nevar. Ventspils domes priekšsēdētājs to sauc par absurdu situāciju un salīdzina ar suni uz siena kaudzes. Šie īpašumi nepieciešami arī konkrētu Eiropas fondu projektu realizēšanai.

Tāds piemērs ir Ūdeka, kas gatavo projektu, bet tas prasa arī norādīt īpašuma piederību, tāpēc uzņēmums ir gatavs iegādāties zemi, taču, ja pašvaldības īpašumā esošu zemi var pārdot, tad valsts īpašumu – ne. Arī pašvaldībai ir pieejami fondu līdzekļi, lai realizētu jaunus rūpniecības projektus. «Tā ir nolemts, un droši vien nekas tur arī nemainīsies, ka turpmāk brīvostas pārvaldītājs būs komersants – valsts akciju sabiedrība. Runājot par Eiropas fondu projektiem, tajā skaitā industriālā parka attīstību, jāņem vērā, ka, ja projekta iesniedzējs būs komersants, nevis pašvaldība, atbalsta likme būs ievērojami zemāka. To jau esam centušies skaidrot neskaitāmas reizes. Atbalsta likme komersantiem no Eiropas būs ne augstāka par 30%, bet pašvaldībai – līdz pat 85%,» stāsta Vītoliņš. Šobrīd pašvaldība saņēmusi priekšlikumu no komersanta šādu projektu realizēt Ganību ielā, taču arī tam nepieciešams izņemt zemes gabalu no brīvostas valdījuma un nodot pašvaldības iestādei Ventspils osta, kas būs šī projekta praktiskais realizētājs.

Vītoliņš uzskata, ka VARAM pēc brīvostas sūdzības saņemšanas nav pārāk iedziļinājušies būtībā, vienkārši pieprasto lēmumu atcelt. Par absurdu viņš arī nosauca apgalvojumu, ka domes lēmums maina ostas teritorijas robežas: «Tās nosaka Ministru kabinets, balstoties uz pašvaldības izstrādāto teritorijas plānojumu. Ne jau ar to, ka mainās šis valdītājs, mainās ostas teritorijas robežas – konkrētais zemes gabals kā bija, tā joprojām paliek brīvostas teritorijā. Slikti, ka šie jautājumi tiek risināti no spēka pozīcijām, piesaistot VARAM, nevis iedziļinoties jautājumā pēc būtības.»

Foto: Apmēram šajā vietā industriālo parku Ganību ielas galā varētu papildināt vēl viena rūpnieciskā ēka, taču vispirms jātiek skaidrībā ar zemes gabala piederību.