Valsts varētu pārņemt Rīgas un Ventspils ostas

Lai abas ostas nonāktu valsts pārvaldībā, Satiksmes ministrija patlaban gatavo attiecīgus likuma grozījumus, kas tiks skatīti valdības ārkārtas sēdē.Likuma izmaiņas nepieciešamas, lai pēc ASV Finanšu ministrijas lēmuma no Ventspils ostas darbības tiktu nodalīta persona, pret kuru vērstas sankcijas, otrdien žurnālistiem pavēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš. "Valstij pārņemot ostu, tiek pilnībā nogriezta jebkāda saistība ar sankcionēto personu," uzsvēra Kariņš, norādot, ka šādi valdība rīkojas, lai mazinātu ASV lēmuma negatīvo ietekmi uz Latvijas ekonomiku un iedzīvotājiem. 

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits piebilda, ka detalizēts likumprojekta teksts tiks sagatavots uz rītdienas valdības sēdi. Viņš gan atzina, ka ar likuma grozījumiem Ventspils un Rīgas ostas nonāks valsts pārvaldē un tajās turpmāk vairs nedarbosies pašvaldību pārstāvji.  Ministrs skaidroja, ka patlaban tranzīta nozarē valda nemierīgi laiki, tāpēc ir jādara viss, lai ASV noteiktās sankcijas pēc iespējas mazāk ietekmētu Ventspils ostu, tajā strādājošos 38 uzņēmumus un arī ventspilniekus.

"Venstpils osta ir otra lielākā Latvijas osta, tai ir aizņēmumi, tiek veikti lieli investīciju projekti. Šī osta ir nozīmīgs Latvijas tranzīta elements, tāpēc ceru, ka mūsu veiktās darbības mazinās ASV lēmuma negatīvo ietekmi," teica Linkaits.Skaidrojot nepieciešamību pārņemt valsts pārvaldībā arī Rīgas ostu, satiksmes ministrs sacīja, ka Rīgas un Ventspils ostas ir divas lielākās ostas Latvijā, turklāt arī "Rīgā ir zināma ietekme fiziskām un juridiskām personām", pret kurām sankcijas vērsušas ASV. "Lai novērstu iespējas, ka uz Rīgas ostu varētu attiekties sankcijas vai ierobežojumi, mūsu proaktīvs solis ir risināt abu ostu pārvaldības jautājumu," piebilda Linkaits.

Kariņš norādīja uz pārvaldes problēmām Rīgas ostā, tāpēc, sakārtojot Ventspils ostas pārvaldību, tiks sakārtota arī Rīgas ostas pārvaldība. Vaicāts, vai pēc likuma grozījumiem valsts varētu lūgt ASV izņemt no sankciju saraksta Ventspils brīvostu, Linkaits norādīja, ka vispirms ir jānodrošina, lai neviena ASV sankciju sarakstā esošā fiziskā un juridiskā persona neietekmētu Ventspils brīvostu, bet pēc tam tiks kārtots, lai osta varētu brīvi funkcionēt.

Savukārt Latvijas Loģistikas asociācijas vadītājs Normunds Krūmiņš skaidro, ka, valstij pārņemot Rīgas un Ventspils ostas bez ilgtermiņa stratēģijas, ostu darbībā nekas nemainīsies un kravu daudzums nepieaugs. Krūmiņš teica, ka runa ir par tālāko plānu, jo "šis lēmums noteikti ir saistīts ar ugunsgrēka dzēšanu, ne tik ļoti ar ilgtermiņa stratēģiju". Viņš pauda pārliecību, ka šobrīd neviens neuzņemsies spriest, vai tas būs labi vai slikti.

Viņš uzsvēra, ka svarīgāks ir tālākais uzstādījums, kā valsts pārvaldībā esošā "dubultosta" tiks pārvaldīta, kādi būs tās uzdevumi un darbības mehānismi. Krūmiņš stāstīja, ka pasaulē šādi modeļi darbojās, bet svarīgi ir tas, kā Latvija ir iecerējusi to darīt. Visas iepriekšējās valdības ir runājušās par to, ka ostu pārvaldības modelis būtu jāmaina, bet neviena nav realizējusi neko no tā, teica Krūmiņš, vēlreiz uzsverot, ka jautājums ir par darāmajiem darbiem un darbības programmu.

Krūmiņš sacīja, ka valsts jau tagad ir Rīgas un Ventspils ostas pārvaldē, tāpēc, neredzot konkrētus uzstādījumus vai darbības, nav iemesla domāt, ka šādas izmaiņas kaut ko kardināli uzlabos vai mainīs: "Jautājums ir par mājasdarbu, ne tik daudz par modeli, jo no pārvaldības modeļa kravu daudzums ostās nemainīsies. Tāpat savā pīļu dīķi mēs arī paliksim."