Valdība otrdien atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam", kurā 2023. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.
Uz interviju Ventspils domes deputātu, Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētāju un partijas Latvijai un Ventspilij vadītāju Aivaru Lembergu Ventas Balss uzaicināja, lai izvaicātu par jauno valdību, kā arī par galvenajiem izaicinājumiem, ar kuriem šogad būs jāsaskaras Latvijai, un uzdevumiem, kas būs jārisina ventspilniekiem.
Valdība ārkārtas sēdē apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) apkopoto un sagatavoto 2023. gada valsts budžeta piedāvājumu jaunām valdības prioritātēm un programmām.
Saeimas vairākums šodien noraidīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputātu iesniegtos grozījumus Satversmē, kuri būtu paredzējuši noteikt, ka Valsts prezidentu ievēlē Latvijas balsstiesīgie pilsoņi.
Mainīt nodokļus jau šogad būtu pilnīgi negodīgi, atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš. Premjers atklāja, ka par finanšu ministra Arvila Ašeradena aktualizēto nodokļu sistēmas revīziju diskusiju vēl nav bijis, janvāra beigās paredzēta tikšanās ar sadarbības partneriem, lai sāktu runāt par to, kas darāms, lai uzlabotu nodokļu sistēmu.
Veidojot Latvijas ģimeņu politiku, varētu apsvērt tā dēvētā bezbērnu nodokļa ieviešanu, otrdien notikušajā pirmajā valdības darba sēdē pauda jaunais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, bijušais Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks (AS).
Darbu sākusi jaunā Kariņa valdība, kas saņēmusi opozīcijas kritiku par deklarāciju, kurā maz atspoguļotas prioritātes un ambiciozais ekonomikas transformācijas pieteikums. Taču lielākās bažas ir par to, ka tikpat ilgi tiek plānots darbs pie budžeta izstrādes, kas pašvaldībām nozīmē izaicinājumu nākamā gada sākumā.
Latvijas ostu pārvaldības reforma ir aizkavējusies un paredzētajā termiņā, kas ir šā gada beigas, netiks pabeigta, sacīja satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (NA).
No nākamā gada 1. janvāra bērnudārzu pedagogiem zemākā mēneša darba algas likme būs 1070 eiro, paredz šodien valdības apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Pedagogu darba samaksas noteikumi".
Valdība atbalstīja grozījumus Darba likumā, kas nosaka minimālās algas palielināšanu no 500 līdz 620 eiro no nākamā gada 1. janvāra. Tāpat grozījumi nosaka minimālo algu palielināt līdz 700 eiro no 2024. gada 1. janvāra.
Nākamās valdības iespējamais sastāvs ir skaidrs par 90%, joprojām gan saglabājoties neskaidrībai, kurš ieņems veselības ministra amatu.
Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes profesors, politologs Juris Rozenvalds, šaubās, ka jaunā valdība būs ilglaicīga.
Valsts prezidents Egils Levits šodien "Jaunās vienotības" (JV) politiķi, pašreizējo premjeru Krišjāni Kariņu oficiāli nominēs Ministru prezidenta amatam. Levits par Kariņa nominēšanu šodien paziņoja preses konferencē, piebilstot, ka attiecīgu dokumentu vēl parakstīs vēlāk dienas gaitā.
Pēdējās dienās panākts ievērojams progress attiecībā uz jaunās koalīcijas darba virzieniem un vienošanās par atbildības jomu sadali, pēc tikšanās ar "Jaunās vienotības" (JV) līderi, Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) pavēstīja Valsts prezidents Egils Levits un apliecināja arī Kariņš.
Aizvadījis saspringtu priekšvēlēšanu maratonu, oktobra pirmajā pusē izbaudījis atpūtu kopā ar ģimeni, Aivars Lembergs aizvadītās nedēļas sākumā partijas Latvijai un Ventspilij vārdā parakstīja sadarbības līgumu ar Zaļo un Zemnieku savienību un sniedza interviju laikrakstam Ventas Balss, komentējot jaunās valdības tapšanu.
