Ventspilnieks Andrejs Šemberko piedalījās Klusā okeāna attīrīšanā no plastmasas atkritumiem un dalījās ar saviem iespaidiem par šo neparasto darbu.

Andrejs ir kuģu iekārtu mehāniķis, jau 9 gadus strādā uz dažādiem kuģiem. VIņa galvenā nodarbošanās – līgumdarbi, kas saistīti ar gāzes, naftas rūpniecību, vēja ģeneratoru uzstādīšanu jūrā. Šā gada jūnijā viņš iesaistījās neparastā līgumā – strādāja vienā no starptautiskajām kompānijām, kas veic okeāna attīrīšanu no plastmasas atkritumiem. Andrejam tika tas gods piedalīties okeāna attīrīšanas no plastmasas operācijā, izmantojot pilnīgi jaunu un ārkārtīgi vienkāršu iekārtu. Ventspilnieks nonāca pirmās komandas sastāvā, kas devās uz plastmasas atkritumu vākšanas, izmantojot jaunu metodi, vietu.

Iekārtu plastmasas vākšanai okeānā izdomāja 22 gadus vecs holandietis. Sava projekta īstenošanai viņam izdevās piesaistīt sponsorus, savākt 30 miljonus dolāru un noīrēt kompāniju, kas veica pirmo plastmasas vākšanas operāciju Klusajā okeānā. Plastmasas savākšanas iekārta ir ļoti vienkārša – tā ir viegla, elastīga caurule 100 cm diametrā un 100 metru garumā. Cauruli saloka pusaplī, piestiprinot pie mazas, košas bojas labākai redzamībai. Šī pusapļa iekšpusē ir nostiprināts tīkls. Konstrukcija atrodas brīvi uz ūdens un virzās pa straumi, savācot tīklā plastmasas atkritumus. Dinamiskākai kustībai iekārtai pievieno izpletni.

«Konstrukcija bija salikta Kanādā, un no turienes mēs virzījāmies uz darba rajonu Klusajā okeānā,» pastāstīja Andrejs. Saņēmis izsaukumu uz kuģa, viņš nebija iedomājies, kurā Pasaules okeāna rajonā viņam būs jādarbojas un kas tieši viņam būs jādara. Pārrunu laikā ar darba devēju Andrejam tika uzdots jautājums, vai līdztekus citiem pienākumiem viņš prot arī vadīt laivu. Ventspilniekam ir sava laiva, tādēļ viņš sniedza apstiprinošu atbildi. Un, tikai atlidojot uz Kanādu, pieredzējušajam kuģu mehāniķim izklāstīja līguma detaļas. Līdz darba vietai kuģis Maersk Transporter gāja veselu nedēļu Havaju salu virzienā. Vieta, kurā vajadzēja strādāt Andrejam Šemberko un pārējai kuģa komandai, – starp Havaju un Kaliforniju, aptuveni 1000 jūdžu attālumā no kontinenta, – netika izvēlēta nejauši. Tieši uz turieni ar straumi aiznes lielāko daļu atkritumu, kas piesārņo Kluso okeānu.

Andreja uzdevums nebija gluži atbilstošs viņa specialitātei, jo pilnīgi nemaz nebija saistīts ar dzinēja telpu. Katru rītu viņš kopā ar savu pārinieku pameta kuģi, sēdās gumijas laivā un devās pie atkritumu savākšanas konstrukcijas. Tīklā savāktos atkritumus ar rokām un ķeramajiem tīkliem savāca maisos un veda uz kuģa. Četru nedēļu laikā okeānā izdevās savākt pusotru tonnu plastmasas, pastāstīja Andrejs. Tīklā nonāca ļoti dažādi plastmasas atkritumi – spaiņi, maisiņi, maisi, alus kastes, rotaļlietas, pudeles, kannas un citi.

Kuģa komanda veica ne tikai konkrētu praktisko darbu, bet arī dažādus pētījumus, izpētot atkritumu migrācijas virzienu okeānā, veicot mikroplastmasas analīzi utt. «Katru rītu mēs sanācām kopā uz komandtiltiņa, kur saņēmām dienas uzdevumus,» atceras Andrejs. Darbs, kuru viņš veica kopā ar savu pārinieku no Ukrainas, sākotnēji šķita vienkāršs, bet patiesībā bija gana sarežģīts un riska pilns. Pirmkārt, ne visi komandas locekļi bija gatavi pavadīt visu dienu gumijas laivā, kuru šūpoja un meta augšā pa viļņiem. Daudzi cieta no jūras slimības. Otrkārt, darbs bija arī gana bīstams – vajadzēja no laivas liekties pēc atkritumiem, bet okeāna dziļums tajā vietā sasniedza 9 tūkstošus metru!

«Kad atrodies uz kuģa, šķiet, ka viļņu nav, bet, kad sēdi laivā, uzreiz sāk šūpot un mest gaisā,» atceras Andrejs un uzreiz piebilst, ka viņam patīk strādāt ekstrēmos apstākļos. Protams, ļoti stingri tika ievērotas drošības prasības, taču jebkurā gadījumā strādāt astoņas deviņas stundas dienā, atrodoties gumijas laivā uz viļņiem, tas nebija viegls uzdevums. Gadījās, ka darba dienas beigās bija galvas reiboņi un slikta dūša. Darba vienveidību atklātajā okeānā padarīja krāšņāku retās tikšanās ar tā iemītniekiem. Ar haizivīm nenācās sastapties, toties reiz netālu no Andreja darba vietas garām aizpeldēja liels bars vaļu, veidojot ūdens strūklakas.

Ventspilnieks ir patiesi lepns par to, ka viņam izdevās piedalīties okeāna attīrīšanas no plastmasas operācijā. Uz kuģa no komandas locekļiem viņš uzzināja, ka katru gadu Pasaules okeānā nonāk līdz 13 miljoniem tonnu plastmasas, kuras sairšanai vajadzēs vismaz 500 gadus. Lai savāktu visus plastmasas atkritumus okeānā, vajadzēs aptuveni 40 gadus! Darbs Klusajā okeānā turpinās, lai gan tagad jau bez Andreja līdzdalības.

Viņš uzskata, ka saņemt līgumu tik neparasta darba kā plastmasas atkritumu vākšana okeānā izpildei viņš varēja tādēļ, ka viņam ir liela darba pieredze, strādājot ar dažādām kuģu iekārtām. Piemēram, nesen viņš atgriezās mājās pēc kārtējā līguma izpildes, saskaņā ar kuru piedalījās gāzes vada Severnij potok-2 izbūvē kompānijai Gazprom uz viena no pasaulē lielākajiem kuģiem cauruļu licējiem - Soletaire, kas kuģo zem Maltas karoga. Nesen kuģis atradās remontā Tallinas ostā un mehāniķis Šemberko piedalījās iekārtas atjaunošanā. Iespējams, janvārī viņš atkal uzkāps uz šī kuģa, lai piedalītos jau reālā gāzes vada izbūvē jūras gultnē. Ventspilnieka plānos – pastrādāt vēl arī uz urbšanas torņiem Ziemeļjūrā un citos pasaules nostūros.

Kuģu mehāniķim Andrejam Šemberko patīk strādāt ekstrēmos apstākļos.

Plastmasas atkritumi, ar kuriem piesārņots okeāna ūdens.

Tā izskatās vienkārša iekārta, ar kuru vāc atkritumus no ūdens virsmas.

Četru nedēļu laikā no okeāna ūdens virsmas tika savākta pusotra tonna plastmasas atkritumu.

Materiāls sagatavots ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

Projekts: DZĪVES VIDES NOSPIEDUMI VAKAR, ŠODIEN, RĪT.

Lasi vēl

Komentāri (1)

  • 0
    Margrieta345 13.12.2019, 08:37:45

    Labs darbs tiek darīts.
    Bet-vai no tā visa kāda jēga?Piemēslots tiek straujākos tempos,nekā savākts.

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: