Bēdīgi slavenās Bankas Baltijas lietā parādījies kārtējais pavērsiens, kuru reālie šīs bankas noguldītāji vērtē diezgan pesimistiski.

Pirms 15 gadiem piekrāptie ventspilnieki jau vairs necer atgūt savu naudu.

Izskatot lietu pirmajā instancē, Rīgas apgabaltiesa daļēji apmierinājusi Bankas Baltija (BB) likvidatora – starptautiskās kompānijas BDO – prasību pret Latvijas valsti. Tiesa nolēmusi piedzīt no valsts Latvijas Bankas (LB) personā aptuveni 60 miljonus latu.

LB pārstāvis jau informējis, ka apstrīdēs tiesas lēmumu kā nelikumīgu. Likvidators savā prasībā lūdza piedzīt no LB un Finanšu ministrijas 238 miljonus latu. AS BDO valdes priekšsēdētājs Dainis Tunsts skaidro, ka tā ir kopējā summa no visām tām prasībām, ko iesnieguši piekrāptie noguldītāji pret BB.

Tiesas lēmuma pilns teksts būs zināms 26. oktobrī, līdz tam brīdim Tunsts atteicās sniegt sīkākus komentārus. «Nav zināmi tiesas motīvi, saskaņā ar kuriem apmierināta tikai daļa prasības,» skaidro Tunsts. Jebkurā gadījumā ir svarīgi, ka tiesa atzinusi Latvijas Bankas vainu saistībā ar toreizējās lielākās bankas bankrotu, uzskata BDO vadītājs.

Pēc tiesas lēmuma pilna teksta publicēšanas to varēs 20 dienu laikā apstrīdēt augstākajā instancē. Tāpēc vismaz līdz novembra beigām nav nekādu skaidrību par noguldījumu atdošanas termiņiem. Jebkurā gadījumā Tunsts sacīja, ka noguldītājiem nav nekas jādara – par iespējamo naudas izmaksu viņi tiks informēti.

«Visas noguldītāju prasības pie mums ir apkopotas un datubāzes ir sakārtotas. Tiklīdz saņemsim naudu, uzreiz sāksim izmaksāt to noguldītājiem saskaņā ar likumu,» apliecināja Tunsts. 1999. gadā BB naudas noguldītāji jau saņēma daļu savas naudas, taču ne vairāk par 140 latiem.

Savus noguldījumus BB pazaudēja aptuveni 100 000 fizisko personu – Latvijas iedzīvotāju, informē likvidators. Tunsts nezināja, cik piekrāptu noguldītāju ir Ventspilī. Ventas Balss sazinājās ar dažiem no viņiem. Kāds ventspilnieks bija paguvis gūt peļņu no saviem depozītiem.

90. gadu sākumā Banka Baltija pieņēma noguldījumus ar diezgan iespaidīgām likmēm – līdz 60% gadā. Ārzemnieki, kas toreiz ciemojās Ventspilī, nespēja vien nobrīnīties: no kurienes var ņemt tādas noguldījumu procentu likmes?! Daudzi noguldīja bankā visus savus uzkrājumus, bet, pazaudējuši tos, kļuva praktiski nabagi.

Ventas Balss bijusī redaktores, tagad pensionāre Edīte Melngalve uzskata, ka viņa BB pazaudēja salīdzinoši nelielu summu – aptuveni 1600 latu. Viņa vairs necer atgūt šo naudu. Melngalve pastāstīja, ka toreiz, kad oficiāli tika paziņots par to, ka BB ir tukša, Ventspils filiālē bija pietiekoši naudas, lai izmaksātu visiem vietējiem noguldītājiem. To viņai sacīja kāda BB darbiniece.

«Taču atbrauca cilvēki no Rīgas un paņēma visu naudu,» tā pensionārei bija sacījusi viņas paziņa. Melngalve uzskata, ka par galveno vaininieku BB afērā uzskatāms toreizējais Latvijas Bankas prezidents, pašreizējais finanšu ministrs Einars Repše. «Viņš neizpildīja savus amata pienākumus, jo vajadzēja kontrolēt bankas darbību,» saka Melngalve. Pensionāre ir pārliecināta, ka uz BB afēras rēķina iedzīvojās daudzi augsta ranga ierēdņiem, starptautiski advokāti un pirmie BB likvidatori.

Lasi vēl

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: