Latviešu kino – mūsu vēsture un tagadne

Šopavasar, kad sākās šis cikls, Ieva Pitruka Ventspils Augstskolas studentiem lasīja arī lekciju par latviešu kino vēsturi. Viņu pārsteidzis fakts, ka no 122 jauniešiem tikai daži bija dzirdējuši par latviešu dokumentālā kino leģendu Juri Podnieku – cilvēku, ar kuru, iespējams, plecu pie pleca uz barikādēm stāvējuši viņu vecāki.

Šī režisora filmas Vai viegli būt jaunam? noskatīšanās viņiem kļuvusi par veselu apvērsumu emocionālajā pasaulē, sapratusi Pitruka, izlasot studentu rakstītās esejas. Viņi bijuši pārsteigti, ka TĀ var uzņemt dokumentālo filmu, un daudzi atzinušies, ka, to skatoties, raudājuši. «Filma faktiski parādīja viņu vecāku paaudzes jaunību – ar visām padomju laika problēmām un mēģinājumiem kaut kā pretoties šim absurdam,» saka kino programmu koordinatore.

Kino izglītība

Pitruka uzskata, ka kino lektorijs ir viens no veidiem, kā jauno paaudzi iepazīstināt ar latviešu kino – gan dokumentālo, gan animācijas un spēlfilmu. «Viņi nav vainīgi, ka šīs zināšanas līdz šim nav dotas,» saka kino profesionāle, piebilstot, ka šajā izglītošanas darbā vairāk varētu iesaistīties arī skolas.

Sadarbība ar Kinematogrāfistu savienību un Nacionālo kino centru Ventspilī aizsākās Galvenajā bibliotēkā un turpinās arī Jūras vārtos, šovasar mūsu pilsētā notika starptautisks seminārs Es rakstu kino. «Ventspilī ir cilvēciskā infrastruktūra – izglītoti, inteliģenti, darīt griboši un varoši kultūras darbinieki,» slavē Pitruka.

Neticami, bet fakts – par mūsdienu latviešu kino mēs zinām maz, un ne tikai jaunieši, arī pieaugušie. Šajā ziņā līdz šim grēkojusi arī valsts televīzija – tikai pēdējos gados tiek parādīts kaut kas no mūsu ražojumiem, bet arī ne regulāri. Protams, jauna filma vispirms jārāda kinoteātrī, lektorijos, un tikai pēc tam – TV, piebilst Pitruka.

Dokumentālie stāsti

Latvijas kino šis ir īpašs gads: animācijas filmas piedalījušās Kannu un Berlīnes festivālā, dokumentālās filmas – Amsterdamā un Leipcigā, bet spēlfilma – festivālā Korejā. Tieši dokumentālais kino, uzskata Ieva Pitruka, šobrīd ir interesantākais.

20. oktobrī ventspilniekiem būs iespēja redzēt divas filmas: plkst. 13.30 Galvenajā bibliotēkā varēs noskatīties Podnieka Krustaceļu, bet plkst. 18 teātra namā, Kino vārtu lektorijā, – režisores Antras Cilinskas Vai viegli?... Cilinska ir Jura Podnieka līdzgaitniece, viņa ideju turpinātāja un Podnieka vārdā nosauktās studijas vadītāja. Viņa kopā ar Pitruku piedalīsies abos kinolektorijos un vislabāk varēs pastāstīt par filmu tapšanu.

Krustaceļš ir emocionāls stāsts par trīs Baltijas valstu liktenīgajiem vēstures notikumiem 20. gs. un centieniem atgūt neatkarību. Filmas varoņu stāstījums savijas ar 1990. gada Dziesmu svētkiem, kas palikuši atmiņā kā pirmie brīvie pēc 50 gadu okupācijas. Ieva Pitruka stāsta, ka pēc filmas demonstrēšanas Sanremo festivālā 90. gados zālē bijis absolūts klusums un daudzi raudājuši.

Cilinska ir šīs filmas montāžas režisore. Savukārt Vai viegli?.. ir otrais Podnieka filmas Vai viegli būt jaunam? turpinājums – par varoņu dzīvi pēc 20 gadiem. «Mēs bieži uzdodam jautājumu: Kāds šobrīd ir latvietis, kas ir viņa vērtības?, un šī filma, manuprāt, to labi parāda,» spriež Pitruka.

Savulaik cilvēki stāvēja rindā, lai noskatītos dokumentālās filmas (lai atceramies kaut vai leģendāro Herca Franka Par 10 minūtēm vecāks, Podnieka Strēlnieku zvaigznāju). Nacionālais kino centrs un Ieva Pitruka tajā skaitā cenšas šo kino žanru atkal celt saulītē.