Aizvadītā gada laikā Ventspils ostā lielie tirdzniecības kuģi ienāca 1291 reizi. 448 bijuši tankkuģi, bet 843 – sauskravas kuģi. 439 reizes gadā Ventspils ostu apmeklējuši prāmji, bet vienu reizi Ventspilī ienāca kruīza kuģis.
2016. gads kļuvis jau par vēsturi. Parasti uzskata, ka garais gads nes nelaimes un neveiksmes. Taču Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis norāda, ka pagājušajā gadā esam nodzīvojuši par vienu dienu vairāk.
2016.gadu termināļi, kuri strādā Ventspils brīvostā, noslēguši ar 18,8 miljonus tonnu lielu kopējo kravu apgrozījumu. Decembrī pārkrauti 1,7 miljoni tonnu, kas ir lielākais viena mēneša kravu apjoms pēdējo deviņu mēnešu laikā. 2016.gadā sasniegti jauni ar prāmjiem pārvadāto pasažieru un kravu rekordapjomi.
Ikviens kuģis, kas piestāj Ventspils ostā, ienāk un iziet pa jūras vārtiem, ko veido Dienvidu un Ziemeļu mols. Moli ir hidrobūves, kas aizsargā ostu un kuģus no dabas radītajiem apgrūtinājumiem. Tuvākajos gados tie piedzīvos ļoti gaidītus atjaunošanas darbus.
2017.gada janvārī kuģošanas kompānija Swedish Orient Line (SOL) atvērs jaunu regulāru kuģošanas līniju Ro-Ro kravām no Ventspils uz Zebruges ostu Beļģijā un Tilburi Apvienotajā Karalistē.
Ventspils brīvostas pārvalde parakstīja vienošanos ar Centrālo Finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) par Eiropas Savienības fondu finansējuma piesaisti projektam “Ražošanas ēkas Nr.6 būvniecība Ventspils Augsto tehnoloģiju parkā”.
Šis gads Ventspils brīvostai kļuvis par tās attīstības stratēģijas tālredzīguma apliecinājumu. Šogad pabeigti vairāki lieli investīciju projekti, padarot ostas infrastruktūru vēl drošāku un ērtāku kuģu ienākšanai un kravu apstrādei.
Ostas infrastruktūras uzturēšana un pilnveide ir viens no Ventspils brīvostas pārvaldes galvenajiem uzdevumiem. Šogad nozīmīgi remontdarbi veikti vairākiem dzelzceļa posmiem termināļos, kuros ar kravu pārkraušanu nodarbojas AS “Ventspils Grain Terminal”, AS “Ventspils tirdzniecības osta” un SIA “Eurohome Latvija”.
SIA “Ventplac”, kas Ventspils ostā nodarbojas ar kokmateriālu pārkraušanu un uzglabāšanu, šogad palielinājis kravu apgrozījumu attiecībā pret iepriekšējo gadu. 11 mēnešos pārkrauti 444 tūkstoši tonnu.
Ar mērķi saņemt precīzu informāciju par Ventspils brīvostas hidrotehnisko būvju konstrukciju tehnisko stāvokli brīvostas pārvalde izmantojusi vienu no šobrīd modernākajiem tehnoloģiskajiem risinājumiem hidrobūvju apsekošanā – digitālo uzmērīšanu trīs dimensijās.
Lai informētu par kravu tranzīta iespējām caur Ventspils ostu, Ventspils brīvostas pārvalde šonedēļ piedalās transporta un loģistikas nozares pasākumā “Transporta nedēļa” Maskavā. Ventspils brīvostas pārvalde ir viens no dalībniekiem Latvijas nacionālajā stendā.
Ventspils brīvostas pārvalde godam pilda savu galveno funkciju un uzdevumu teritorijas attīstībā tajā, nodrošinot vislabākos apstākļus veiksmīgai termināļu un industriālo uzņēmumu darbībai, drošai kuģošanai ostā un kravu apstrādei, kuģu apkalpošanai ostā, ērtai piekļuvei pie ostas termināļiem un industriālajām zonām.
2016.gada oktobrī Ventspils ostā sasniegts jauns viena mēneša laikā uz un no prāmjiem pārvadāto kravu (Ro-Ro) apjoms – 205,1 tūkstoši tonnu. Ventspils brīvosta šobrīd ir aktīvākais un lielākais prāmju satiksmes centrs Latvijā.
Brīvostas teritorijā esošajā uzņēmumā HansaMatrix Ventspils top pasaules līmeņa augsto tehnoloģiju produkti, kuri pieejami visā pasaulē.
Mašīnbūves uzņēmums Bucher Municipal, kas jau 11 gadus darbojas Ventspils brīvostas teritorijā un ietilpst starptautiskajā Bucher Industries koncernā, atvēris divas jaunas kompakto komunālo mašīnu – CityCat2020 un C401 – montāžas līnijas.
