Rosina Rīgas un Ventspils brīvostu valdes locekļiem ierobežot pilnvaru termiņu

Pašreiz Rīgas brīvostas pārvaldes nolikums un Ventspils brīvostas pārvaldes nolikums nenosaka valdes locekļiem termiņa ierobežojumus amata ieņemšanai.

SM iesniegusi Valsts sekretāru sanāksmē izskatīšanai trīs noteikumu projektus - grozījumi Rīgas brīvostas pārvaldes nolikumā, grozījumi Ventspils brīvostas pārvaldes nolikumā un grozījumi Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldes nolikumā.

Ministrija skaidro, ka visi trīs noteikumu projekti izstrādāti, ievērojot valdības deklarācijā noteikto – piemērot Latvijas lielajām ostām Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valsts kapitālsabiedrību pārvaldības principus, palielināt valsts ietekmi lēmumu pieņemšanā un nodrošināt efektīvāku resursu izmantošanu. Rīgas, Ventspils un Liepājas ostas ir trīs lielākās ostas Latvijā un tām ir nozīmīga ietekme uz transporta nozari kopumā. Nozares rezultāti ir ļoti svarīgi konkurētspējas nodrošināšanā, līdz ar to būtiska ir laba pārvaldība ostu pārvaldēs, kas sekmētu pozitīvu ieguldījumu valsts tautsaimniecībā un konkurētspējas stiprināšanā, norāda SM.

SM skaidro, ka šo ostu nolikumi pašreiz paredz galveno darbības rādītāju pieejamību, tomēr tas nav pietiekamā apjomā, turklāt vairākiem jautājumiem, kas ir izteikti vērsti uz ostas pamatdarbību, nav pietiekami precīzs regulējums.

Rīgas un Ventspils brīvostas nolikuma projektā noteikts, ka valdes priekšsēdētāja vietnieks drīkst pildīt priekšsēdētāja pienākumus tikai gadījumos, kad valdes priekšsēdētājs ir prombūtnē un nevar piedalīties valdes sēdē. Turklāt abās brīvostās valdes locekļiem rosināts noteikt pilnvaru termiņu - pieci gadi, kas, kā norāda SM, veicinās stabilāku un ilgtspējīgāku brīvostas valdes darbību un padarīs to neatkarīgāku no politiskās ietekmes.

Visu trīs ostu nolikumu noteikumu projekti paredz, ka tām savās mājaslapā četras reizes gadā jāpublicē galvenos finanšu rādītājus un informatīvo ziņojumu, līdzīgi kā tas ir kapitālsabiedrībām. Kā norāda SM, tas viestu lielāku pārredzamību brīvostas pārvaldes darbībā. Tāpat paredzēts ostu mājaslapās publicēt pārskatus par nefinanšu mērķu sasniegšanu, informāciju par mārketinga stratēģiju, reklāmas un sadarbības līgumiem.

Noteikumu projekti paredz pienākumus visu trīs ostu valdēm apstiprināt zemes un nekustamā īpašuma nomas maksas noteikšanas principus, maksas apmēru un nomas līgumu noslēgšanas kārtību, kas viesīs brīvostas uzņēmumiem un potenciālajiem sadarbības partneriem lielāku pārskatāmību, atvieglos jaunu nomas līgumu noslēgšanu un mazinās neskaidrības, skaidro SM.

Tāpat noteikumu projekts paredz, ka valdēm sēdēs būs jāizskata visas sūdzības, savukārt Ventspils un Rīgas brīvostu valdes sēdēs jāizskata arī valdei adresētos komersantu iesniegumus par to darbību brīvostā. SM skaidro, ka tas palīdzēs paziņot abu brīvostu valdēm par problēmsituācijām un ļaus pēc iespējas ātrāk tās atrisināt. Tādējādi arī uzņēmējiem tiks dota iespēja sniegt savu viedokli jautājumos, kas tieši saistīti ar to saimniecisko darbību.

Ministrija norāda, ka visās trijās ostās vajadzīgs pilnveidot iekšējās kontroles procedūras un izveidot iekšējā audita struktūrvienību funkcionālā valdes pakļautībā, tāpēc noteikumu projekti paredz, ka ostas valde apstiprina vidēja termiņa iekšējā audita stratēģisko plānu un gada audita plānu. Tāpat ostām būs jāapstiprina korupcijas novēršanas politiku un jāuzrauga tās īstenošanu praksē, bet korupcijas novēršanas nolikumu un ikgadējo pārskatu jāpublicē savā mājaslapā. 

Tāpat trīs ostu valdēm būs jāapstiprina nefinanšu mērķus un finanšu rādītājus, un pārskatu par šo mērķu izpildi jāpublisko savā mājaslapā divas reizes gadā.