Ostu pārvaldības reformu galīgajā lasījumā skatīs rudenī

Deputāts atklāja, ka komisija uzklausījusi Satiksmes ministriju (SM), un, ņemot vērā, ka uz otro lasījumu tika saņemti vairāk nekā 80 priekšlikumi, no kuriem daudzi bijuši krasā pretrunā ar Ministru kabineta piedāvājumu, SM informējusi, ka gan tehniskā, gan politiskā līmenī turpinās darbu vasarā, lai rudenī šo jautājumu varētu skatīt.

Briškens norādīja, ka, ja būs nepieciešams, komisija ir gatava arī Saeimas sesijas pārtraukumā, piemēram, augusta beigās, sasaukt komisijas sēdi, lai septembrī, Saeimai atsākot darbu, būtu iespējams šo jautājumu skatīt.

Viņš uzsvēra, ka ir ļoti svarīgi saglabāt profesionālo pieeju, ka ostu pārvaldībā ir jāstrādā profesionāļiem. "Attiecīgi tās arī būs tās sarežģītākās diskusijas, kurām nepieciešams vairāk laika," sacīja Briškens.

Tāpat Briškens atzīmēja, ka arī koalīcijas partiju starpā iezīmējušās diezgan būtiskas viedokļu atšķirības šajā jautājumā. "Es tomēr uzskatu, ka šeit arī Ministru prezidentei būtu jāspēlē aktīvāka loma, ņemot vērā, ka šis ir Ministru kabineta sagatavots likumprojekts," sacīja Briškens, piebilstot, ka, ja likumprojekts nāk no valdības, tad tomēr jābūt zināmai vienprātībai gan koalīcijā, gan Ministru kabinetā par reformas galvenajām aprisēm.

"Tad, kad mēs saņemam priekšlikumus uz otro lasījumu Saeimā šim likumprojektam, un tur ir būtiskas novirzes no ostu reformas piedāvājuma, tas liek uzdot daudzus jautājumus," sacīja Briškens, norādot, ka arī "Progresīvie" ļoti stingri iestāsies, lai šis pārvaldības modelis būtu balstīts profesionālā, labā parvaldībā, ka ir jāiet prom no pagātnes laiku politizācijas, tradīcijām, kas ilgu laiku nozarē bija dominējušas, ka ostām jāstrādā pie sava biznesa modeļa pārorientācijas.

"Šis noteikti nav brīdis, kad izmisīgi turēties pie veciem pārvaldības modeļiem," vērtēja Briškens, paužot cerību, ka SM un visas iesaistītās puses radīs kompromisu tādā formā, kādā tas šobrīd ir piedāvāts.

Saeimas deputāti pagājušo ceturtdien nolēma tomēr galīga lasījumā vēl neskatīt grozījumus Ostu likumā, kuru mērķis ir pilnveidot ostu pārvaldības modeli, atgriežot pašvaldību līdzdalību ostu pārvaldībā.

Grozījumi bija iekļauti sēdes darba kārtībā, taču Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdza grozīt sēdes darba kārtību un līdz turpmākajam komisijas lēmumam izslēgt likumprojektu no darba kārtības.

Jau ziņots, ka Saeima maija izskaņā pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Ostu likumā.

Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) neatbalstot pārējo koalīcijas partiju pozīciju, vienlaikus deputāti pirmajā lasījumā noraidīja grozījumus Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā, kas paredzēja nākotnē arī attiecībā uz Liepājas ostas pārvaldību ieviest vienotos padomes locekļu atlases principus.

Saeimas deputāti pirms balsojuma pirmajā lasījumā nolēma grozījumus Ostu likumā skatīt steidzamības kārtā.

Grozījumi paredz lielajās ostās ieviest vienādu pārvaldības modeli, nosakot, ka ostas padomē ir četri locekļi - divi valsts un divi pašvaldības nominēti, atklātos konkursos izraudzīti profesionāli pārstāvji, savukārt ostas padomes priekšsēdētājs būtu satiksmes ministra nominēts pārstāvis, kuram ir izšķiroša balss gadījumos, ja balsu skaits dalās divās vienādās daļās. Visus ostu padomju locekļu amatos pēc atlases konkursu noslēguma apstiprinātu Ministru kabinets, tādējādi nodrošinot papildu kvalitātes kontroli.

Savukārt mazajās ostās paredzēts noteikt, ka ostas pārvalde ir attiecīgās pašvaldības iestāde un tās valdē ir ne vairāk kā pieci locekļi šobrīd iespējamo desmit vietā. Mazo ostu pārvaldē būtu vienādās proporcijās pārstāvētas pašvaldības amatpersonas un ostā strādājošo uzņēmēju pārstāvji, kā arī viens no locekļiem - tikai pēc pašvaldības ierosinājuma - būtu deleģējams no Ekonomikas, Zemkopības (ZM) vai Satiksmes ministrijas (SM). Tās nozīmē, ka mazo ostu pārvaldē būtu no diviem līdz pieciem pārstāvjiem, atkarībā no tā, vai pašvaldība rosina pārvaldībā iesaistīt arī minēto ministriju deleģēto pārstāvi vai pārstāvjus. Tāpat pašvaldībām paredzētas iespējas pašām noteikt attiecīgo ostu pārvalžu nolikumus.

Iecerētie grozījumi paredz arī izmaiņas ostu teritoriju robežās, lai veidotu skaidru dalījumu starp ostas pamatfunkciju veikšanai nepieciešamajām teritorijām un teritorijām, kuras iespējams attīstīt komerciālos nolūkos. Ostas pamatfunkciju teritorijā valsts un pašvaldības zemes un cita nekustamā īpašuma atsavināšana trešajām personām nebūs iespējama.

Izmaiņas noteic, ka ostas pārvalde izveidos ostas sadarbības padomi, kurā būs pārstāvēti ostas lietotāji, tostarp stividorkompāniju, regulāro līniju operatoru pārstāvji un citas ieinteresētās personas, sēdē pauda likumprojekta autori Satiksmes ministrijā. Šāds mehānisms nodrošinātu ne tikai ostas uzņēmēju iespējas ietekmēt stratēģisko lēmumu pieņemšanu ostā, bet arī vienlīdzīgas tiesības visiem uzņēmējiem šīs iespējas izmantot.

Atbildot uz deputātu jautājumiem, likumprojekta autori kā būtisku aspektu ostu veiksmīgai attīstībai izcēluši to vadības depolitizāciju. Ostu pārvaldības reformas piedāvātais risinājums paredz visām Latvijas ostām noteiktas vienotas minimālās prasības un atlases kārtību pārvaldniekiem līdzīgi kā patlaban tas notiek attiecībā uz kapitālsabiedrībām.

Deputātu vairākums pirmajā lasījumā noraidīja grozījumus Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā, ar kuriem cita starpā bija paredzēts noteikt, ka Liepājas osta saglabās esošo pārvaldības modeli ar deviņiem valdes locekļiem - trīs pašvaldības domes pārstāvjiem, trīs Liepājas komersantu pārstāvjiem un trīs valsts pārstāvjiem, kuri deleģēti no Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas un Satiksmes ministrijas - līdz 2035.gada 31.decembrim.

Likumprojekta pārejas noteikumi paredzēja, ka noteiktā termiņā arī attiecībā uz Liepājas ostas pārvaldību stātos spēkā vienotie padomes locekļu atlases principi, tostarp atklātu atlases konkursu piemērošana.

Par likumprojektu nobalsoja 29 deputāti no "Jaunās vienotības" un "Progresīvajiem", pret bija 27 deputāti - pārsvarā no "Apvienotā saraksta", "Stabilitātei" un "Latvija pirmajā vietā", bet atturējās 25 ZZS un Nacionālās apvienības deputāti, tādējādi izmaiņas Liepājas ostā nepieļaujot.