Jūras vilks

Pēdējos divdesmit gadus Arvīds Buks vada ostas kapteiņa dienestu un ir atbildīgs par kuģošanas drošību Ventspils ostā.

«Darba mūžā daudz ko nācies mācīties un pārmācīties,» neslēpj Arvīds Buks. Lielāko sava mūža daļu viņš ir vadījis zvejas kuģus, kādu laiku vadījis slaveno zvejnieku kolhozu Sarkanā bāka, bet tagad vada ostas kapteiņa dienestu un atzīstas, ka ikviens no vadošajiem amatiem prasa īpašu atdevi. Arvīds Buks sāka strādāt par ostas kapteini, kad tā vēl bija pakļauta Jūras administrācijai, bet tagad strādā Ventspils brīvostas pārvaldes sastāvā. Ar patīkamām atmiņām jūras vilks atceras darba gadus ekspedīcijas zvejas flotē, kur viņš vadīja īstas peldošās zivju nozvejas un pārstrādes rūpnīcas, kādi pēc būtības bija lielie zvejas traleri. «Dienas laikā zvejoja līdz 100 tonnām zivju, ko uz tralera arī pārstrādāja,» atceras A. Buks. Ne katrs varēja izturēt ilgstošos reisus pusgada garumā, ekspedīcijas flotes zvejniekiem vajadzēja būt ar stipriem nerviem un labu veselību. Bet viņš uzskata, ka dzīve viņu ir lutinājusi ar veiksmi jūrā un panākumiem darbā. Vienu gan Arvīds Buks nožēlo – ka Latvijai vairs nav savas ekspedīcijas zvejas flotes.

Kāds piedzīvojums no Arvīda Buka darba mūža:

«Toreiz biju zvejas kuģa kapteinis, bet vecākais palīgs man bija kāds no pašreizējiem ločiem. Reiz devāmies tālā reisā uz Āfrikas krastiem. Lai komandai būtu vieglāk pārciest tropisko klimatu, mums iedeva sarkanā vīna rezervi – rēķinot 300 gramu uz cilvēku dienā. Vīnu vajadzēja jaukt ar ūdeni un lietot regulāri. Negaidot reisa vidū kuģi pārcēla pie Amerikas krastiem, kur vairs nebija tropiskā klimata, tādēļ vīns nepienācās. Kādu vakaru mēs ar vecāko palīgu aizsēdējāmies līdz vēlai naktij, domājot, kam varētu nodot nevajadzīgās kastes ar vīnu. Agri no rīta pie tralera pienāca peldošā bāze pēc zivīm. Bāzei vajadzēja pēc iespējas precīzāk un tuvāk pienākt pie mūsu kuģa, un manevra laikā no turienes skaļrunī atskanēja jautājums: «Skoļko dļina?» Vecākajam palīgam izlikās, ka skan jautājums: «Skoļko vina?», un viņš uzreiz atbildēja: «Divdesmit kastes.»