Jau šogad Ventspilī sola vērt vaļā jaunu ražotni, kurā ražos kafijas glāzītes no pārstrādātas plastmasas un kas nākotnē varētu nodrošināt ventspilniekiem 150 jaunas darba vietas. Investors sola, ka pirmajos četros gados ražošanā ieguldīs vairāk nekā 34 miljonus eiro. Vakanču pretendentus aicina iesniegt CV.

Kafija viltus papīra glāzītēs (jo tajās ir plastmasas kārta) ar plastmasas vāciņiem mūsdienās nopērkamas visā pasaulē. Pavisam drīz kafijas glāzes, to vāciņus un citu iepakojumu sāks ražot Ventspilī. Jaunās ražotnes tehnoloģiskā risinājuma unikalitāte slēpjas tajā, ka materiālu, no kā tiks izgatavotas glāzītes, vāciņi un citi iesaiņojumi, var pārstrādāt neierobežoti daudz reižu.

Kompānija SIA FORPET BALTIC jau noslēgusi ar Ventspils brīvostas pārvaldi nomas līgumu par ražošanas ēkas nr. 6 Ventspils Augsto tehnoloģiju parkā (VATP) izmantošanu. Ēkas platība – 6400 m2. Starptautiskā Luksemburgā reģistrētā kompānija saista ar Ventspili arī turpmākus nākotnes plānus un jau domā par lielāka zemes gabala 50 000 m2 platībā nomāšanu VATP teritorijā.

Ventspilī plānots atvērt pirmo inovatīvā iepakojuma ražotni. «Mūsu projekts – tas ir tehnoloģisks jaunuzņēmums. Mēs atveram Ventspilī ekoloģisko iepakojumu ražošanu, izmantojot dzeramā ūdens plastmasas pudeles,» pastāstīja kompānijas direktors, viens no tās līdzdibinātājiem un investoriem Sergejs Ņikitenko. Līdzīgu ražotni kompānija veido arī Austrijā.

Kāpēc tieši Ventspils

Tehnoloģiskie risinājumi, kas ļauj neierobežoti pārstrādāt plastmasas atkritumus, šobrīd Eiropas Savienībā ir ļoti pieprasīti. Tādēļ savu pirmo ražotni starptautiskā kompānija FORPET nolēma izvietot Eiropā. Starp citu, kompānijas nosaukumu var atšifrēt kā pārstrādātā PET nākotne (Future of Recycled PET), savukārt PET – tas ir materiāls, no kura izgatavo plastmasas ūdens pudeles.

«Ražotnes vietu mēs izvēlējāmies starp Poliju un Latviju. Mums ir svarīgs kvalificēts darbaspēks, konkurētspējīgs atalgojums. Tāpat nozīmīga loma ir loģistikai, un šajā ziņā ostas pilsēta Ventspils ir jo īpaši piemērota, jo atrodas vienādā attālumā no Eiropas un NVS tirgiem,» skaidro Sergejs Ņikitenko, prognozējot, ka Ventspilī ražotā produkcija būs plaši pieprasīta visā pasaulē.

Salīdzinot Ziemeļpolijas un Latvijas iespējas, investori izdarīja izvēli par labu mūsu valstij un mūsu pilsētai. «Nosacījumi Latvijā investīciju piesaistei ir labāki nekā Polijā,» uzskata Sergejs Ņikitenko. Pārliecinājušies par Latvijas priekšrocībām, kompānija FORPET sāka interesēties par brīvajām ekonomiskajām zonām mūsu valsts teritorijā un atrada Ventspils brīvostas pārvaldi. «Šā gada 25. janvārī piezvanīju Igoram Udodovam (Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks – red. piez.) un tā notika mūsu pirmā iepazīšanās ar Ventspils ostu. Ventspils brīvosta nāca klajā ar labu piedāvājumu, jo šeit jau bija gatava ēka ražošanai,» atceras Ņikitenko.

Investoriem, kuri ir gatavi ieguldīt savu kapitālu inovatīvo iepakojumu ražošanā, ir ērta tāda sadarbības shēma, kādā ir iespēja nomāt gatavu ražošanas ēku. «Mums ir svarīgs ātrums, ar kādu nokļūstam tirgū, bet būvēt ēku pašiem – tas ir ilgi un prasa papildu izdevumus,» skaidro Sergejs Ņikitenko. Kad ražošana sāksies ar pilnu jaudu, kompānija cer paplašināties, šīm vajadzībām jau ir rezervēta teritorija 50 000 m2 platībā līdzās ražošanas ēkai nr. 6.

Darbu uzsāks šogad

Kompānijas pārstāvis un viens no dibinātājiem norāda, ka plāno ražotni Ventspilī atvērt jau šogad. Pasūtītas iekārtas – formēšanas līnijas, tās gaidāmas Ventspilī oktobrī – novembrī, bet līnija vismaz testa režīmā varētu tikt iedarbināta novembrī–decembrī. Ar šo iekārtu tiks ražots standarta plastikāta iepakojums – olu kastītes, dažādu produktu kārbas.

Kas attiecas uz galveno pamata iekārtu PET pārstrādei un patentētas lentes ražošanai no uzputota PET, no kura ražos gatavas glāzītes, vāciņus un citu iepakojumu, tad tā piegāde un salikšana paredzēta nākamā gada janvārī – martā. Iepakojuma izstrādājumu ražošanā izmantotie tehnoloģiskie risinājumi ir patentēti visā pasaulē. Iekārtas, uz kurām ražos kafijas glāzītes un vāciņus, arī ir inovatīvas un patentētas, norādīja Ņikitenko.

Izejvielu kafijas glāzīšu un vāciņu ražošanai piegādās Latvijas kompānija PET Baltija – liels PET pudeļu pārstrādātājs no Ziemeļeiropas depozītsistēmām, stāsta Sergejs Ņikitenko. PET pudeļu gada pārstrādes apjoms – 60 000 tonnu. PET Baltija gatava piegādāt uz Ventspili sasmalcinātas plastmasas pudeles, no kurām ražos granulas, bet no tām – lenti glāzīšu un vāciņu izgatavošanai.

Ekoloģiski tīra ražotne

Stāstot par izejvielas piegādi ražošanas nodrošināšanai, Sergejs Ņikitenko vēlreiz uzsver Ventspils priekšrocību, pateicoties ostai un izcilai loģistikai, kas saista to ar visu pasauli. Izmantotās PET pudeles var vest no jebkura pasaules nostūra. «Tas ir ļoti svarīgi, lai nodrošinātu ražošanu ar nepārtrauktu izejvielu piegādi,» norāda Ņikitenko. Kompānijas ambiciozajos plānos ietilpst ar laiku nomainīt visu iepakojumu no nepārstrādājamajiem materiāliem pret inovatīvajiem PET.

Jaunā ražošana Ventspilī būs ekoloģiski tīra, sola investors. Kaitīgu izmešu šajā procesā nav. Kas attiecas uz materiālu, kas tiks šeit ražots, tad arī tas ir ekoloģiski tīrs un nekaitīgs. «Tas ir nākotnes materiāls!» paziņo Sergejs Ņikitenko, piebilstot, ka pasaulē pagaidām nav analoga materiāla un izstrādājumu tam, ko ražos Ventspilī.

Cer uz vietējiem darbiniekiem

FORPET BALTIC plāno trīs gadu laikā nokomplektēt Ventspilī 150 darbiniekus. «Galveno cerību liekam uz vietējiem speciālistiem – sākot ar iepakojumu, līniju operatoriem, tehniķiem un beidzot ar ekonomistiem, grāmatvežiem, inženieriem,» ar saviem plāniem dalījās kompānijas līdzdibinātājs. CV un motivācijas vēstules pretendenti var iesniegt jau no septembra vidus. Speciālistu apmācīšana notiks uz vietas.

Sergejs Ņikitenko atzinās, ka viņam, tāpat kā citiem akcionāriem, ļoti patīk Ventspils – tīra, zaļa, ērta pilsēta. Viņš arī pozitīvi atsaucās par vienu no Latvijas bankām – Rietumu Banku, kas bez liekām problēmām atvēra kompānijai kontus un apkalpo tos ne tikai Latvijā, bet arī Luksemburgā, kur atrodas kompānijas mātesuzņēmums FORPET SarL.

Papildu kravas ostai

Uzsākot darbu Ventspilī, FORPET BALTIC noslogos arī daļu no ostas jaudas. Gatavā produkcija tiks eksportēta uz Ziemeļeiropu un attālākiem tirgiem – ASV, Āfrikas u.c. Savukārt PET Baltija varēs izmantot ostas jaudu, lai piegādātu uz Ventspili izejvielu no Ziemeļeiropas. Tādējādi FORPET BALTIC varēs nodrošināt līdz 40 000 tonnām kravu gadā – 20 000 tonnas izejvielas un tādu pašu apjomu gatavās produkcijas.

Liktenim tā labpaticies, ka FORPET BALTIC nomā no Ventspils brīvostas pārvaldes ēku nr. 6 VATPā, kurā sākotnēji bija paredzēts izvietot papildu ražošanas jaudas uzņēmumam Immer Digital, kas arī ražo elastīgo iepakojumu. Tiesa, kā precizēja Ņikitenko, tirgū šīs divas kompānijas savā starpā nekonkurē.

Vizītkarte

Sergejs Ņikitenko – viens no kompānijas FORPET BALTIC dibinātājiem un investoriem. Dzimis Magadanā. Augstāko izglītību un zinātnisko grādu ieguvis Maskavā, Timirjazeva vārdā nosauktajā akadēmijā, kur studēja pasaules ekonomiku. Profesionālo karjeru saistījis ar iepakojuma biznesu – strādājis starptautiskās kompānijās (Vācijā, Krievijā, ASV), nodarbojies ar iepakojuma ražošanu. «Kopā ar diviem citiem kompānijas dibinātājiem mēs sapratām, ka iepakojums, kuru mēs ražojam, ir kaitīgs apkārtējai videi,» stāsta Sergejs Ņikitenko. Drīzumā biznesa partneri atklāja, ka uzputotais, pārstrādātais PET var tikt atkārtoti pārstrādāts bezgalīgi daudz reižu.

Uzziņai

Papīrs tiek pārstrādāts no 4 līdz 6 reizēm, pēc tam ražošanai ir vajadzīga jauna koksne.

Polistirols (polipropilēns) tiek pārstrādāts 3–4 reizes.

PET pārstrādā bezgalīgi daudz reižu, izmantojot patentētu austriešu tehnoloģiju New Generations Recycling. Šī tehnoloģija ir FORPET BALTIC projekta pamatā. FORPET projekta nosaukumā ir apslēpta nākotnes materiāla galvenā īpašība – Foamed Recycled PET (uzputots pārstrādāts PET).

FORPET BALTIC SIA

Pirmā ražošana – ēkā nr. 6 VATP

Darba vietas – 150 trīs gadu laikā

Produkcija – kafijas glāzītes, to vāciņi un citi iepakojumi no pārstrādāta PET

Izejviela – izmantotas PET pudeles un trauki

Noieta tirgus – ES, NVS un citi pasaules reģioni

Investīcijas – sākotnējas 11,5 miljoni eiro, 4 gadu laikā summāri 34,4 miljoni eiro

Realizācija – 1800 miljonu vāciņu, 360 miljonu glāzīšu, 10 000 tonnas PET plēves ražošanas piektajā darbības gadā

FORPET BALTIC produkcijas patērētāji – lielākie starptautiskie ātrās ēdināšanas restorāni un citi tirdzniecības tīkli

Kontakti

FORPET BALTIC SIA:

e-pasts: hr@forpet.pro

Personāla daļas tālrunis: +371 28017100.

Lasi vēl

Komentāri (12)

  • -5
    sranskis 08.09.2021, 09:46:53

    Roga i kopita? Patiesā labuma guvējs Zviedrijas pisonis no Monako, mātes uzņēmuma menedžmentā pārsvarā Krievijas pārstāvji, reģistrēts pastkastīšu adresē, mājas lapa par uzņēmumu nepastāta absolūti neko, ar uzsvaru uz neko!

  • -7
    Kļumpats 08.09.2021, 10:36:08

    Paživjom - uvidjim

  • -15
    Latvija pāri visām! 08.09.2021, 11:00:21

    Ja nespiedīs darbiniekus durties -
    lai izdodas!
    Ja spiedīs - lai izpostas!

  • -9
    7777777 08.09.2021, 13:46:04

    Lūk, kārtējie darba augļi 1994.gadā izveidotajai Ventspils brīvostai, tās pārvaldei un 2000.gadā Ventspils pilsētas domē pieņemtajiem sākotnējiem lēmumiem par rūpniecisko ražotņu atvēršanu un saražotās produkcijas eksportēšanu. Žēl tikai, ka jaunā Latvijas valdība (K.Kariņš) un JKP (Bodāns, Linkaitis) izdarīja daudz, lai būtiski samazinātos tranzīta pārvadājumi caur Ventspils ostu un pārējām Latvijas lielajām ostām.

  • 0
    yolo 08.09.2021, 14:21:15

    Rūpnîcas jauda nevienu neinteresē. Kāds ir plānotais ražošanas apjoms nākamajā gadā? Cik ir sadarbības partneru, kuriem tiks piegādāts? Tie ir īstie rādītāji, kas noteiks cik darbinieku būs vajadzīgs

  • 0
    Skuja ,Vilis 08.09.2021, 17:42:18

    Šādus vienreizlietojamus traukus (vienalga,no kāda materiāla,vienalga,vai pārstrādājamus vai ne) vispār vajadzētu aizliegt.Tie rada piesārņojumu un sagādā milzumu darba cilvēkiem,kuriem jārūpējas par teritorijām.Alu,vīnu,kafiju,tēju vai jebkādu citu dzērienu āŗpus mājas var baudīt attiecīgos sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos no stikla,metāla,fajansa vai keramikas traukiem.
    Vēl gan paliktu viens kompromisa variants - vienreizlietojamiem traukiem uzlikt pamatīgu ķīlas naudu,teiksim,2 euro par vienību.Pēc iztukšošanas nododot tukšo trauciņu,ķīlas naudu saņem atpakaļ.

  • -1
    Egils Liepins 09.09.2021, 00:15:33

    Labrīt. Ir jau aizliegts, ar nelieliem izņēmumiem.

  • -2
    Nah- Nahs 09.09.2021, 14:12:46

    Ja jau ir aizliegts,kamdēļ tad vērs vaļā vēl vienu ražotni,kur tos draņķus taisīs?

  • 0
    specialists 09.09.2021, 16:29:08

    Direktoram līdz 1500 bruto sola. pff...
    Tie aizies pa skuju taku...

  • -1
    Ina Fominova 11.09.2021, 23:43:40

    Reiz Ventspili jau atvera unikala nakotnes buvmateriala rupnicu Dendrolight...

  • -3
    666 12.09.2021, 09:31:28

    Nu un? Tālāk ....

  • 0
    Ina Fominova 12.09.2021, 10:16:11

    Talak ? Austrija , pats dibinatajs, logika, letticigums... vai shema ?

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: