Lielo Latvijas ostu pārvalžu pārveide par komersantiem var novest pie nozares sabrukuma, atzīmēja Ventspils ostā strādājošo uzņēmumu arodbiedrību konsultatīvās padomes vadītājs Linards Gulbis.

Viņš norādīja, ka Satiksmes ministrijā tapušie grozījumi likumā par ostām draud novest pie situācijas, kad ostās strādājošie privātie uzņēmumi "gūs tādas traumas, kas vairs nebūs savienojamas ar tranzīta biznesa izdzīvošanu".osta

"Ir skaidrs, ka vienā un tanī pašā salīdzinoši šaurajā segmentā strādājošs un ar varas svirām apveltīts valsts uzņēmums vienmēr izkonkurēs privāto. Arī tad, ja sākotnējie nolūki šāda valsts uzņēmuma dibināšanai bijuši kristāltīri," pauda Gulbis.

Viņš minēja, ka līdzīga situācija bija ar VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) meitasuzņēmumu "LDz Cargo", kura un LDz rīcībā ir "tāda ietekmes svira kā cenu instrumentārijs un kurš monopolizējis visus pierobežas posmus līdz kravu nodošanas stacijām". Šīs situācijas dēļ dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgus brīvai konkurencei joprojām nav atvērts, bet Konkurences padomē ierosināta pārkāpuma lieta pret LDz un "LDz Cargo" par iespējamu dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Konkurences ierobežošanu Latvijas kravu pārvadājumos pārbauda arī Eiropas Komisija.

"Šķiet, ar to vajadzētu pietikt, lai atkal nekāptu uz tiem pašiem grābekļiem, taču pāris ostu likumprojektā iekļautie punkti liecina par pretējo," pauda Gulbis.

Viņš skaidroja, ka piedāvātie Ostu likuma grozījumi paredz, ka jaunās Ventspils un Rīgas ostas kapitālsabiedrības nodarbosies ar komerciju jeb veiks tās pašas funkcijas, ko pašlaik piedāvā privātie uzņēmēji.

"Tikai ļoti naivs cilvēks var domāt, ka jaundibināto kapitālsabiedrību biznesa intereses nesadursies ar privātajām, bet tas nozīmē, ka agri vai vēlu nonāksim pie līdzīgas situācijas kā ar "LDz Cargo" pakalpojumiem dzelzceļa jomā. Nedomāju, ka savulaik, dibinot šo uzņēmumu, tā laika LDz vadība starp uzņēmuma uzdevumiem ierakstīja pārvadājumu tirgus kropļošanu," pauda Gulbis, piebilstot, ka "šis kroplais modelis novedis pie smagām sekām, kuru rezultātā vērojama nozarē strādājošo skaita samazināšanās, bet nepārdomātā tarifu politika aizbaidījusi daudzus klientus".

Gulbis uzsvēra, ka šīs negatīvās pieredzes dēļ ļoti uzmanīgi ir jāvērtē tie likumprojekta punkti, kuri draud ar līdzīga scenārija atkārtošanos.

Tāpat viņš norādīja, ka nav dzirdēts, ka Ostu likuma grozījumi būtu pārrunāti ar nozari un ar ostās strādājošajiem uzņēmumiem, vai arī izskatīta iespēja arī Rīgas un Ventspils ostu pārvalžu valdēs, līdzīgi kā tas ir Liepājas ostā, līdztekus ministriju un pašvaldību pārstāvjiem iecelt uzņēmēju - ostu lietotāju pārstāvi, dodot uzņēmējiem iespēju ne vien līdzdarboties ostu attīstībā, bet arī ļaujot iestāties par uzņēmumu un tajā strādājošo interešu aizsardzību.

Gulbis pauda, ka, uzspiežot ostu pārvaldēm pašām nodarboties ar komercdarbību, pastāv milzīgs risks sekmēt tranzīta koridora sadārdzināšanos, tādējādi būtiski pasliktinot jau tā ne pārāk labo konkurētspēju.

"Ja ostu kapitālsabiedrību valdēm visiem iespējamiem līdzekļiem būs jānodrošina jaunizveidoto komersantu peļņu, tad kādēļ gan izgudrot divriteni no jauna, ja "LDz Cargo" šo taciņu jau ir iestaigājis? Kas var būt vienkāršāks par dažādu ostas maksu celšanu, nevienlīdzīgas konkurences radīšanu ostas pakalpojumu jomā vai pakalpojumu cenu mākslīgu paaugstināšanu? Nav nekādas garantijas, ka šādos apstākļos kravu apgrozījums ostās palielināsies, drīzāk būs vērojams pretējais process, tāpat kā investoru intereses samazināšanās," norādīja Gulbis.

Kā būtisku likumprojektā iestrādātu punktu Gulbis minēja to, ka ostu kapaitālsabiedrībām noteikts nodarboties arī ar velkoņu pakalpojumiem. "Ņemot vērā, ka ar šo pakalpojumu brīvā tirgus apstākļos nekādu problēmu nav un to ļoti labi veic privātais sektors, tad šāda punkta iekļaušanu grūti vērtēt citādāk, kā privāto komersantu apzinātu izspiešanu no minētā tirgus segmenta," viņš sacīja, piebilstot, ka tas ir pretrunā gan Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, ar kuru noteikts sekmēt vairāku ostas pakalpojumu sniedzēju darbību ostā un atvieglot piekļuvi ostas pakalpojumu tirgum, gan arī Konkurences un Valsts pārvaldes iekārtas likumiem.

Jau ziņots, ka Satiksmes ministrija rosina Rīgas un Ventspils brīvostu, kā arī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldīšanai izveidot valsts kapitālsabiedrības, kurās iespēja iegūt akcijas būtu arī pašvaldībām.

Lasi vēl

Komentāri (12)

  • -4
    Ventiņš1 11.08.2020, 20:50:13

    Iespējams kāds vēlas prihvatizet ostu???

  • -3
    Opaps 11.08.2020, 22:38:02

    Visa Latvija tiek izpārdota . Tā tika likvidēta zivsainiecība. cukurražošana, vieglā rūpniecība, ostas , tranzīts un jautājums- vai nav apslētpts valsts apvērsums, šajā valsts apmatpērsonu interesēs ?

  • -1
    Vairus 11.08.2020, 23:39:48

    strādājošie privātie uzņēmumi "gūs tādas traumas, kas vairs nebūs savienojamas ar tranzīta biznesa izdzīvošanu" - ---- POPULISMS BEZ FAKTIEM

    pareizi menedžets valsts kapitala uzņēmums dod lielāku ieguvumu sabiedrībai nekā privāts akcionārs.

    LDZ Cargo vienīgi ko ir kropļojis ir paaugstinātās tarifu maksas, lai privātie akcionāriem būtu šuri muri buferzona.

    Ostu likuma grozījumi ir publicēti Satiksmes ministrijas majaslapa, kurā līdz 13.augustam ikviens var iesniegt korekcijas (Sabiedrības līdzdalība)

    Par velkoņu pakalpojumu - neredzu argumentus, kadelj to nevar veikt pati pārvalde, ja vien ir pareizs menedžments.

  • -4
    ^^—^^ 12.08.2020, 13:36:31

    Protams, ka kāds vēlas "prihvatizet" ostu, turklāt - ne vienkārši "kāds", bet pats ministru prezidents ar visu valdību, jo tā to paredz:
    Valdības rīcības plāns Deklarācijas Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai - https://www.mk.gov.lv/lv/content/darbibu-regulejosie-dokumenti

    Uzdevuma nr. 082.
    "Izvērtēt iespējas palielināt valsts ietekmi lēmumu pieņemšanā ostu pārvaldēs un iespējas mainīt ostu pārvaldības modeli, tai skaitā pārveidojot tās par valsts kapitālsabiedrībām." (un pēc plāna tas bija jāizdara līdz š.g. maija beigām... nedaudz jau atpaliek no grafika.

  • -4
    STOPVACZISM 12.08.2020, 13:50:13

    Bet tas taču ir vairāk kā skaidrs,
    ka Latviju pārvalda no ārienes nominēti ļautiņi, kuri tiekot pie varas pilda saimnieku gribu, dodot tiem piekļuvi vietējiem resursiem.
    Nav jau grūti , ņemot vērā vietējos lohus vēlētājus, kuri pavelkas uz jau pieminēto salmu kulšanu - "bezkompromisa taisnīgumu" un proporcionālo sīkpartiju vēlēšanu sistēmu.

  • -3
    keda 12.08.2020, 14:35:18

    NU gan jau tā nevar būt un šis Gulbis ir gaišo spēku naidnieku angažēts runātājs! Neticu, ka jekāpisti un aparisti var ko slikti tautai, valstij padarīt, Un ne jau nu visus varas grožus stingri turošais Kaŗiņš! Te būs kāds pārpratums!

  • -5
    Ventiņš1 12.08.2020, 21:19:42

    "Kopš pavasara, lemjot par nākamā gada budžetu, Saeimā tiek aplūkota jaunā nodokļu poltika, kuras kontekstā būtu jāizskata arī NĪN. Tomēr dažām ietekmīgām varas partijām, kas jau kopš iepriekšējā parlamenta cenšas NĪN iniciatīvu "pazaudēt" Saeimas gaiteņos, arī šoreiz izdodas nepieciešamās izmaiņas veiksmīgi bremzēt. Acīmredzot īpašumu konfiscēšana un iedzīvotāju burtiska padzīšana no mājām ir šo partiju ideālās valsts modelis, kurā pašiem noteikta visu īpašumu saimnieku un valdnieku loma."

  • 0
    Vadims Kevrelis 17.08.2020, 22:59:55

    Domāju kā tādas brīvostas un ekonomiskās zonas vispār nevajadzēja dibināt,jo valžu locekļiem algas maksāja valsts.Cita lieta ja šo algu viņi saņemtu no brīvostu un ekonomisko zonu padarītā.Cik Brīvosta ir paņēmusi kredītos ko atmaksāsim mēs?.

  • 0
    Ventspils brīvostas pārvalde 18.08.2020, 15:37:24

    Ventspils brīvostas pārvaldes (kas ir Ventspils speciālās ekonomiskās zonas pārvaldītājs) valdes locekļiem (tieši tāpat kā darbiniekiem) algas nekad nav maksātas no valsts budžeta, bet gan no Ventspils brīvostas pārvaldes ienākumiem. Lai attīstītu brīvostas teritorijas (būvētu ielas/pievedceļus, rūpnieciskās ēkas, piestātnes, tiltus utt.) Ventspils brīvostas pārvalde ir piesaistījusi kredītlīdzekļus, kas būs jāatdod pašai Ventspils brīvostas pārvaldei (vai tās saistību pārņēmējam). Nodokļu maksātāju nauda šiem mērķiem lietota netiek. Tieši otrādi – Ventspils brīvostas pārvalde nodokļos un obligātajos maksājumos valsts un pašvaldību budžetā, piemēram, 2018.gadā samaksājusi 6,35 miljonus, bet kopā ar privātajiem uzņēmumiem, kuri nomā īpašumus komercdarbībai no Ventspils brīvostas pārvaldes, brīvostas devums valsts un pašvaldības budžetā ir ap 22 miljoniem eiro gadā.

  • -2
    Arnis Junge 19.08.2020, 15:00:35

    Komentārs vietā - tas ir tieši tas, ko Lembergs tagad saka - viņi ir Rīgā, strādā tur, viņiem vienalga, kas notiek te -pie mums Ventspilī, jo algu jau saņem tāpat, neraugoties uz to, kas notiek (vai šajā gadījumā nenotiek) ostā.

  • -1
    Varis Paijs 19.08.2020, 16:50:39

    Kas tad tavuprāt nenotiek?

  • 0
    Vadims Kevrelis 20.08.2020, 16:28:47

    Es protams atvainojos bet tieši Jūs esošā ''Ventspils Brīvosta''taču teicāt ka daudzi uzņēmumi kuri atrodoties uz brīvostas zemes nav maksājuši ne par zemi ne par īri un summas ir iespaidīgas.

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: