Vējš 1.03 m/s
Plastmasas iepakojumu mēs varam sašķirot un pārstrādāt, taču, pirmkārt, jāņem vērā, kas notiek ražošanas cikla sākumā. Tad, kad plastmasa tiek ražota, tiek radītas kaitīgas vielas tiem cilvēkiem, kuri dzīvo šo rūpnīcu tuvumā vai strādā šajās rūpnīcās. Viņiem var rasties veselības problēmas.
Plastmasu cilvēki ne tikai iegādājas un izmet, bet, kā izrādās, arī izdzer, ieelpo un apēd. Vidē nonākušās plastmasas pudeles un maisiņus ir iespējams savākt vienuviet, savukārt mikroplastmasa var būt arī neredzama.
2022. gada februārī Latvijā sāks darboties tā saucamā depozīta sistēma, kas nozīmē, ka dažādus dzērienu iepakojumus varēs nodot, pretī saņemot naudu. Latvija būs pēdējā no trim Baltijas valstīm, kas ieviesīs šo sistēmu.
Aizvadītajās nedēļas nogalēs Ventas kreisajā un labajā krastā krastā (Pārventā), pašvaldības SIA Ventspils labiekārtošanas kombināts'' sadarbībā ar Ventspils pilsētas domi organizēja lielgabarīta atkritumu savākšanas akciju ''Nodod tuvāk mājām''.
Attīstoties plastmasas ražošanai, ir izgudrota un arī plaši tiek pielietota bioplastmasa jeb biopolimērs. Kas tas ir, un vai šis plastmasas paveids ir dabai draudzīgs – to skaidro biedrības Zaļā brīvība pārstāvis Jānis Brizga.
Pat tad, ja izvēlamies lietas no citiem materiāliem, ražotāji uzbāzīgi grūž plastmasu preču iepakojumos. Ne vienmēr, bet varam no tās atteikties.
Pērkot pārtikas produktus lielveikalos, mēs parasti mājās atnesam arī kaudzīti atkritumu – proti, iepakojumu. Par to, lai tā nebūtu, rūpējas beziepakojuma veikali.
Skaidrojot izlietoto bateriju kaitīgo ietekmi uz vidi, uzņēmums Zaļā josta izsludinājis ikgadējo kampaņu Tīrai Latvijai. Tās mērķis ir ne tikai veicināt izlietotu bateriju dalītu vākšanu un nonākšanu pārstrādē, bet arī izglītot sabiedrību par pareizu rīcību ar videi kaitīgiem atkritumiem un vides saudzēšanas jautājumiem.
