Latvijas Vēja enerģijas asociācija atbild Jenam Torupam

Asociācija skaidro, ka intervijā paustā nostāja nezinātājiem var šķist ļoti pārliecinoša, tomēr tā neesot korekta. Vairāki apgalvojumi esot nepatiesi vai zaudējuši savu aktualitāti, jo norādītās problēmas ir atrisinājusi tehnoloģiju attīstība. Tāpat asociācijas pieļauj, ka Torups savu viedokli nav balstījis uz zinātniskiem pētījumiem par vēja enerģiju un nav bijis tiešā saskarsmē ar kādu no nesenajiem vēja parkiem.

1. Vai Dānija saskaras ar milzīgu problēmu, kur likt vecos ģeneratorus – pārstrādei nederīgus atkritumus? Viens no J. Torupa minētajiem argumentiem ir lielais daudzums pārstrādei nederīgu atkritumu, kas rodas tad, kad vēja ģeneratori savu laiku ir nokalpojuši. Tehnoloģijas attīstās un arī vēja ģeneratoru ražošanā jau vairākus gadus izmanto materiālus, kuri ir ilgtspējīgāki un pēc to nokalpošanas var tikt pārstrādāti. Patlaban 85 - 90% demontēto vēja turbīnu detaļu tiek pārstrādātas un nepārtraukti norit pētījumi, kuru mērķis ir vēja turbīnas padarīt pilnībā pārstrādājamas. Dānija ir vēja enerģijas tehnoloģiju paraugs citām valstīm, un to pierāda Dānijas vadošās enerģētikas kompānijas “Vestas” un projektā iesaistīto partneru inovatīvais atklājums, kas ļauj stikla šķiedras un epoksija materiālus sadalīt pa komponentēm, lai pēc tam, ķīmiski apstrādājot, no iegūtā materiāla būtu iespējams atkārtoti ražot jaunas turbīnu lāpstiņas.

2. Vai Latvija saražo pietiekami daudz elektroenerģijas? Mēs joprojām esam elektroenerģijas importētājvalsts. AS “Augstsprieguma tīkls” publicētajā elektroenerģijas tirgus apskatā AS "Augstsprieguma tīkls" Elektroenerģijas tirgus apskats 2020. redzams, ka arī 2020. gadā Latvija elektroenerģijas pieprasījumu nosedza tikai par 77%. No šiem 77% vidēji pusi spēj saražot Latvijas hidroelektrostacijas, bet otru pusi Latvija ražo termoelektrostacijās un mazākās koģenerācijas stacijās, izmantojot importēto dabasgāzi. Palielinot ražošanas jaudas, varam iegūt pilnīgu enerģētisko neatkarību, bet, tā kā Eiropas Savienība līdz 2050. gadam ir uzstādījusi mērķi panākt klimata neitralitāti, nevaram balstīties uz kuru katru enerģijas iegūšanas veidu. ES kopējo mērķu sasniegšanā katrai dalībvalstij jāsniedz savs pienesums un arī Latvijas uzstādītie mērķi ir augsti. Latvijas veiksmes stāsts slēpjas vēja enerģijas izmantošanā tieši zemo izmaksu dēļ, kas, kombinācijā ar jau esošajām hidroenerģijas jaudām un saules enerģijas izmantošanu mazāku jaudu vajadzībām, piemēram, mājsaimniecībās, ļaus Latvijai sasniegt klimata neitralitātes mērķus enerģijas ražošanā.

3. Vai vēja ģeneratoru saražotā elektroenerģija ir dārga? Vēja enerģijas izmantošana ir kļuvusi par vienu no ekonomiskākajiem elektroenerģijas iegūšanas veidiem. Jau 2019. gadā 56% no jaunajām spēkstacijām, kurās izmantoja saules un vēja enerģiju, spēja saražot lētāku elektroenerģiju nekā jaunuzceltās, ar fosilajiem kurināmajiem darbināmās spēkstacijas. Lai salīdzinātu dažādu enerģijas ieguves veidu izdevīgumu, izmanto elektroenerģijas izlīdzināto izmaksu (LCOE) rādītāju (LCOE - ratio of lifetime costs to lifetime electricity generation). Tajā tiek ņemtas vērā visas ar elektroenerģijas ražošanu saistītās izmaksas projekta dzīves cikla garumā. LCOE tiek izteikts kā valūta uz kWh vai valūta uz MWh. Pēc Starptautiskās Atjaunojamo energoresursu aģentūras (IRENA) datiem, LCOE vēja enerģijai jau 2019. gadā bija nokrities līdz USD 0.053/kWh. Tajā pašā laikā saules enerģijai USD 0.068/kWh, bet jaunajiem fosilo kurināmo enerģijas projektiem elektroenerģijas izlīdzinātās izmaksas bija augstākas nekā vēja enerģijai - USD 0.066/kWh. Kā redzams, no vēja enerģijas var saražot viszemāko izmaksu elektroenerģiju, turklāt, tieši vietējie iedzīvotāji var gūt labumu no vēja parku tuvuma, saņemot elektroenerģiju par zemāku cenu – šādu praksi pielieto Vācijā, nosakot zemāku elektrības tarifu vietējiem iedzīvotājiem, un Itālijā, kur elektrībai samazināts PVN.

4. Vai ūdeņraža izmantošana ir labāks risinājums? Nav korekti pretnostatīt šīs abas videi draudzīgās un uz ilgtspējīgu attīstību vērstās tehnoloģijas, jo tās ir izmantojamas kopā – ūdeņraža iegūšana tehnoloģiski nevar pastāvēt bez elektrības izmantošanas un arī šis ir viens no Latvijas potenciāli attīstāmajiem virzieniem. Lai saražotu ūdeņradi, elektrolīzes procesā nepieciešams patērēt elektroenerģiju un, ja nebūs lētu elektroenerģijas avotu, nebūs arī adekvātas ūdeņraža ieguves metodes. Lai Latvijā veiksmīgi attīstītu ūdeņraža ieguvi no vēja enerģijas “pārpalikumiem”, nepieciešams attīstīt ūdeņraža tālāku izmantošanu un tas tiek darīts jau šobrīd – vairākās pašvaldībās izmanto ar ūdeņradi darbināmu sabiedrisko transportu.

5. Vai iedzīvotāji dzirdēs no vēja enerģijas stacijām nākošos trokšņus, jutīs vibrācijas, ēnu mirgošanu un zibšņus? Latvijas valsts likumdošanā ir noteikti kritēriji, kur un kā var tikt izvietoti vēja ģeneratori, piemēram, minimālais attālums no lieljaudas (2 MW un vairāk) vēja elektrostacijām līdz dzīvojamajām un publiskām ēkām ir 800 metri un pirms katra ģeneratora uzstādīšanas tiek izvērtēta ietekme uz vidi un sabiedrību. Digitalizācija un modernās tehnoloģijas mūsdienās ļauj vēja parkus programmēt tā, ka pie noteiktiem apstākļiem, piemēram, konkrēta saules staru krišanas leņķa, vēja elektrostaciju darbība tiek apturēta, lai neradītu noēnojumu uz tuvējām mājām, tādā veidā nesamazinot dzīves kvalitātes apstākļus. Nesen noslēdzies Somijas valdības pasūtītais pētījums, kurā pierādīts, ka infraskaņas līmenis vēja parku teritorijās vidēji atbilst infraskaņas līmenim parastā pilsētas vidē.

6. Vēja elektrostaciju tehnoloģijas mūsdienās piedāvā risinājumus gan apēnojumam, gan aviācijas aizsarggaismu un trokšņu līmeņu mazināšanai, ko ietver konkrēto projektu tehniskajos noteikumos. Latvijā ir saimniecības, kuras atrodas tuvu vēja ģeneratoriem, un iedzīvotāju viedoklis ir publiski pieejams. Piemēram, Grobiņā iedzīvotāji dzīvo un netraucēti saimnieko vēja ģeneratoru tuvumā jau 20 gadus. Grobiņas novada Rolavas iedzīvotāju liecības skatāmas 2020. gada video materiālā. Vēja nozare neatlaidīgi turpina darbu pie elektrostaciju uzlabojumiem un modernizācijas, lai tās būtu vēl klusākas, efektīvākas un ar pēc iespējas mazāku kaitējumu uz apkārtējo vidi.

7. Vai vēja enerģija ir dzīvotspējīga bez subsīdijām? Vēja enerģijas tehnoloģiskā attīstība spēj nodrošināt jauno projektu darbību bez subsīdijām, realizējot elektroenerģiju brīvā tirgus apstākļos, tas ir, slēdzot elektroenerģijas pirkuma līgumus (power-purchase agreements). Vēja parki bez valsts atbalsta jau šobrīd darbojas vai atrodas būvniecības stadijā Somijā, Apvienotajā Karalistē, Vācijā, Dānijā un citviet. Arī Latvijā vēja enerģijas nozare pastāv uz to, ka vēja parki var strādāt brīvā tirgus apstākļos, jo vēja enerģijas izmantošanas izmaksas ir zemākas nekā jebkad iepriekš un vēja enerģijas izmantošana jau tagad ir lētāka nekā citu resursu, tai skaitā fosilo kurināmo, izmantošana. Likumsakarīgi - jo vairāk efektīvu enerģijas iegūšanas veidu, jo zemāku cenu varēs nodrošināt. Vēja enerģijas izmantošana ir sasniegusi augstu ekonomisko izdevīgumu loģisku apsvērumu dēļ - pateicoties nepārtrauktajiem tehnoloģiskajiem uzlabojumiem, uzkrātajai pieredzei un piegādes ķēžu efektivizācijas un apjoma radītiem ietaupījumiem.

Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Andris Vanags

Intervija ar Jenu Torupu