Latvijas Vēja enerģijas asociācija sagatavojusi atbildes uz Ventas Balss intervijā ar Jenu Torupu Vēja turbīnas ir vakardienas tehnoloģija paustajiem apgalvojumiem, cenšoties viest skaidrību vairākos jautājumos.

Asociācija skaidro, ka intervijā paustā nostāja nezinātājiem var šķist ļoti pārliecinoša, tomēr tā neesot korekta. Vairāki apgalvojumi esot nepatiesi vai zaudējuši savu aktualitāti, jo norādītās problēmas ir atrisinājusi tehnoloģiju attīstība. Tāpat asociācijas pieļauj, ka Torups savu viedokli nav balstījis uz zinātniskiem pētījumiem par vēja enerģiju un nav bijis tiešā saskarsmē ar kādu no nesenajiem vēja parkiem.

  1. Vai Dānija saskaras ar milzīgu problēmu, kur likt vecos ģeneratorus – pārstrādei nederīgus atkritumus? Viens no J. Torupa minētajiem argumentiem ir lielais daudzums pārstrādei nederīgu atkritumu, kas rodas tad, kad vēja ģeneratori savu laiku ir nokalpojuši. Tehnoloģijas attīstās un arī vēja ģeneratoru ražošanā jau vairākus gadus izmanto materiālus, kuri ir ilgtspējīgāki un pēc to nokalpošanas var tikt pārstrādāti. Patlaban 85 - 90% demontēto vēja turbīnu detaļu tiek pārstrādātas un nepārtraukti norit pētījumi, kuru mērķis ir vēja turbīnas padarīt pilnībā pārstrādājamas. Dānija ir vēja enerģijas tehnoloģiju paraugs citām valstīm, un to pierāda Dānijas vadošās enerģētikas kompānijas “Vestas” un projektā iesaistīto partneru inovatīvais atklājums, kas ļauj stikla šķiedras un epoksija materiālus sadalīt pa komponentēm, lai pēc tam, ķīmiski apstrādājot, no iegūtā materiāla būtu iespējams atkārtoti ražot jaunas turbīnu lāpstiņas.

  2. Vai Latvija saražo pietiekami daudz elektroenerģijas? Mēs joprojām esam elektroenerģijas importētājvalsts. AS “Augstsprieguma tīkls” publicētajā elektroenerģijas tirgus apskatā AS "Augstsprieguma tīkls" Elektroenerģijas tirgus apskats 2020. redzams, ka arī 2020. gadā Latvija elektroenerģijas pieprasījumu nosedza tikai par 77%. No šiem 77% vidēji pusi spēj saražot Latvijas hidroelektrostacijas, bet otru pusi Latvija ražo termoelektrostacijās un mazākās koģenerācijas stacijās, izmantojot importēto dabasgāzi. Palielinot ražošanas jaudas, varam iegūt pilnīgu enerģētisko neatkarību, bet, tā kā Eiropas Savienība līdz 2050. gadam ir uzstādījusi mērķi panākt klimata neitralitāti, nevaram balstīties uz kuru katru enerģijas iegūšanas veidu. ES kopējo mērķu sasniegšanā katrai dalībvalstij jāsniedz savs pienesums un arī Latvijas uzstādītie mērķi ir augsti. Latvijas veiksmes stāsts slēpjas vēja enerģijas izmantošanā tieši zemo izmaksu dēļ, kas, kombinācijā ar jau esošajām hidroenerģijas jaudām un saules enerģijas izmantošanu mazāku jaudu vajadzībām, piemēram, mājsaimniecībās, ļaus Latvijai sasniegt klimata neitralitātes mērķus enerģijas ražošanā.

  3. Vai vēja ģeneratoru saražotā elektroenerģija ir dārga? Vēja enerģijas izmantošana ir kļuvusi par vienu no ekonomiskākajiem elektroenerģijas iegūšanas veidiem. Jau 2019. gadā 56% no jaunajām spēkstacijām, kurās izmantoja saules un vēja enerģiju, spēja saražot lētāku elektroenerģiju nekā jaunuzceltās, ar fosilajiem kurināmajiem darbināmās spēkstacijas. Lai salīdzinātu dažādu enerģijas ieguves veidu izdevīgumu, izmanto elektroenerģijas izlīdzināto izmaksu (LCOE) rādītāju (LCOE - ratio of lifetime costs to lifetime electricity generation). Tajā tiek ņemtas vērā visas ar elektroenerģijas ražošanu saistītās izmaksas projekta dzīves cikla garumā. LCOE tiek izteikts kā valūta uz kWh vai valūta uz MWh. Pēc Starptautiskās Atjaunojamo energoresursu aģentūras (IRENA) datiem, LCOE vēja enerģijai jau 2019. gadā bija nokrities līdz USD 0.053/kWh. Tajā pašā laikā saules enerģijai USD 0.068/kWh, bet jaunajiem fosilo kurināmo enerģijas projektiem elektroenerģijas izlīdzinātās izmaksas bija augstākas nekā vēja enerģijai - USD 0.066/kWh. Kā redzams, no vēja enerģijas var saražot viszemāko izmaksu elektroenerģiju, turklāt, tieši vietējie iedzīvotāji var gūt labumu no vēja parku tuvuma, saņemot elektroenerģiju par zemāku cenu – šādu praksi pielieto Vācijā, nosakot zemāku elektrības tarifu vietējiem iedzīvotājiem, un Itālijā, kur elektrībai samazināts PVN.

  4. Vai ūdeņraža izmantošana ir labāks risinājums? Nav korekti pretnostatīt šīs abas videi draudzīgās un uz ilgtspējīgu attīstību vērstās tehnoloģijas, jo tās ir izmantojamas kopā – ūdeņraža iegūšana tehnoloģiski nevar pastāvēt bez elektrības izmantošanas un arī šis ir viens no Latvijas potenciāli attīstāmajiem virzieniem. Lai saražotu ūdeņradi, elektrolīzes procesā nepieciešams patērēt elektroenerģiju un, ja nebūs lētu elektroenerģijas avotu, nebūs arī adekvātas ūdeņraža ieguves metodes. Lai Latvijā veiksmīgi attīstītu ūdeņraža ieguvi no vēja enerģijas “pārpalikumiem”, nepieciešams attīstīt ūdeņraža tālāku izmantošanu un tas tiek darīts jau šobrīd – vairākās pašvaldībās izmanto ar ūdeņradi darbināmu sabiedrisko transportu.

  5. Vai iedzīvotāji dzirdēs no vēja enerģijas stacijām nākošos trokšņus, jutīs vibrācijas, ēnu mirgošanu un zibšņus? Latvijas valsts likumdošanā ir noteikti kritēriji, kur un kā var tikt izvietoti vēja ģeneratori, piemēram, minimālais attālums no lieljaudas (2 MW un vairāk) vēja elektrostacijām līdz dzīvojamajām un publiskām ēkām ir 800 metri un pirms katra ģeneratora uzstādīšanas tiek izvērtēta ietekme uz vidi un sabiedrību. Digitalizācija un modernās tehnoloģijas mūsdienās ļauj vēja parkus programmēt tā, ka pie noteiktiem apstākļiem, piemēram, konkrēta saules staru krišanas leņķa, vēja elektrostaciju darbība tiek apturēta, lai neradītu noēnojumu uz tuvējām mājām, tādā veidā nesamazinot dzīves kvalitātes apstākļus. Nesen noslēdzies Somijas valdības pasūtītais pētījums, kurā pierādīts, ka infraskaņas līmenis vēja parku teritorijās vidēji atbilst infraskaņas līmenim parastā pilsētas vidē.

  6. Vēja elektrostaciju tehnoloģijas mūsdienās piedāvā risinājumus gan apēnojumam, gan aviācijas aizsarggaismu un trokšņu līmeņu mazināšanai, ko ietver konkrēto projektu tehniskajos noteikumos. Latvijā ir saimniecības, kuras atrodas tuvu vēja ģeneratoriem, un iedzīvotāju viedoklis ir publiski pieejams. Piemēram, Grobiņā iedzīvotāji dzīvo un netraucēti saimnieko vēja ģeneratoru tuvumā jau 20 gadus. Grobiņas novada Rolavas iedzīvotāju liecības skatāmas 2020. gada video materiālā. Vēja nozare neatlaidīgi turpina darbu pie elektrostaciju uzlabojumiem un modernizācijas, lai tās būtu vēl klusākas, efektīvākas un ar pēc iespējas mazāku kaitējumu uz apkārtējo vidi.

  7. Vai vēja enerģija ir dzīvotspējīga bez subsīdijām? Vēja enerģijas tehnoloģiskā attīstība spēj nodrošināt jauno projektu darbību bez subsīdijām, realizējot elektroenerģiju brīvā tirgus apstākļos, tas ir, slēdzot elektroenerģijas pirkuma līgumus (power-purchase agreements). Vēja parki bez valsts atbalsta jau šobrīd darbojas vai atrodas būvniecības stadijā Somijā, Apvienotajā Karalistē, Vācijā, Dānijā un citviet. Arī Latvijā vēja enerģijas nozare pastāv uz to, ka vēja parki var strādāt brīvā tirgus apstākļos, jo vēja enerģijas izmantošanas izmaksas ir zemākas nekā jebkad iepriekš un vēja enerģijas izmantošana jau tagad ir lētāka nekā citu resursu, tai skaitā fosilo kurināmo, izmantošana. Likumsakarīgi - jo vairāk efektīvu enerģijas iegūšanas veidu, jo zemāku cenu varēs nodrošināt. Vēja enerģijas izmantošana ir sasniegusi augstu ekonomisko izdevīgumu loģisku apsvērumu dēļ - pateicoties nepārtrauktajiem tehnoloģiskajiem uzlabojumiem, uzkrātajai pieredzei un piegādes ķēžu efektivizācijas un apjoma radītiem ietaupījumiem.

Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Andris Vanags

Intervija ar Jenu Torupu

Lasi vēl

Komentāri (19)

  • -5
    Alberts koks Pirms 1 nedēļas, 3 dienām

    Beidzot kaut kas saturīgs un uz faktiem balstīts, nevis viena tante teica otrai.

  • -4
    Pritchetts Pirms 1 nedēļas, 3 dienām

    Es arī par to pašu, bet tulīt jau folijnieki un antivakseri ieradīsies ar savu anti-zaļās enerģijas runu, tikai laika jautājums

  • -2
    keda Pirms 1 nedēļas, 3 dienām

    Mhm, kāds jau noteikti sagaidīja, ka vējinieki atvainosies un paziņos, ka aiziet no miljonu biznesa :)
    Ir jau šis tas interesants, bet ne tikai. Tā spēlēšanās ar enerģijas daudzumu, ko spējam saražot un cik daudz pērkam, ir tāda interesanta - katrs pasniedz pa savam. Nu un atsaukšanas uz pirms 20 gadiem uzceltiem ģeneratoriem, ar kuriem ģimene sadzīvo, ir konkrēta demagoģija. Tie nav pat uz pusi tik lieli, kā tie, ko taisās bliezt pie mums no jauna.
    Man labākā ziņa ir par jaunajām tehnoloģijām un materiāliem, bet gribētos tomēr no vējiniekiem sadzirdēt, ka viņi gatavi dalīties pelņā ar vietējiem

  • -1
    Cits Berzins Pirms 1 nedēļas, 3 dienām

    Nevis miljonu biznesa, bet MILJARDU biznesa - korupcijas un draudu biznesa. Atrada un samaksāja dažiem no Liepājas, bet ir vēl arī citi
    Liepājā - desmitiem cilvēku gadiem tiesājās ar šiem vēja biznesmeņiem, varēja arī tiem pajautāt. Bet Alsungā ir cilvēki, kuri burtiski
    nevar dzīvot savās mājās.

  • -2
    Vairus Pirms 1 nedēļas, 3 dienām

    Ļoti precīza informācija un nevajag aizmirst, ka elektrības cenas, ko rada fosilais kurināmais turpinās kāpt, sakarā ar co2 kvotu izmaksu pieaugumu

  • -3
    Cits Berzins Pirms 1 nedēļas, 3 dienām

    Šīs, protams, ir Vēja asociācijas vāji pievilktas atrunas un meli. Biedrs Vanags, kurš tagad spiests atstrādāt algu ar
    uzstāšanos dažnedažādos forumos visnotaļ bēdīgā angļu valodā ir pats neilgu laiku strādājis Ventspilī un nez vai ir dzīvē pat
    redzējis 250 metrus augstu turbīnu, bet kamēr maksās, turpinās asarām acīs apgalvot, cik maigi tās dūdos tiem
    ļaudīm, kuri dzīvos šiem monstriem blakus.

  • -3
    Vairus Pirms 1 nedēļas, 3 dienām

    Cik cilvēku dzīvo blakus tiem ģeneratoriem, lai dzirdētu dūkoņu?

    Tas pats, kas Dienvidu tilta gadījumā šis pāris saimniecības dislocēs uz citu apdzivotu vietu, preti sanemot kompensāciju.

    Man piemēram ir svarīgi, lai mēs pilnībā pārtrauktu gāzes un degvielas piegādes no Krievijas, tādā veidā faktiski saraujot jebkuras ekonomiskās saites, kā arī saglabājot naudu iekšzemē.

  • 0
    yolo Pirms 5 dienām, 11 stundām

    Vairus, paskaidro kāpēc tev ir tik svarīgi, ka nenāk kravas no Krievijas? Zini cik ostā būtu darba vietu, ja vēljoprojām kravu apgrozījums būtu pietiekošs, lai visi lielie termināļi Ventspilī darbotos ar kautvai 60% jaudu?

  • -1
    Cits Berzins Pirms 1 nedēļas, 3 dienām

    Vācijā ir pāri par 30 000 vēja turbīnu, tad taču nevajadzētu Nord Stream 2 ??, bet faktiski ir otrādi - nepieciešamas ir papipldus balansējošās jaudas un infrastruktūra tam.
    Dānijā, Vācijā, Spānijā vai kur citur pasaulē kaut par gramu ir samazinājies fosilās enerģijas patēriņš?

  • -2
    Vairus Pirms 1 nedēļas, 3 dienām

    Tevis nosauktajās valstīs enerģijas patēriņš visu laiku pieaug. LV diezvai atdzims energoietilpigas nozares ka Metalurgs ucc

  • -3
    čikens Pirms 1 nedēļas, 3 dienām

    Kāpēc kādām ir tiesības ar savu saimniecisko darbību samazināt mana īpašuma vērtību, samazināt manis sniegtā tūrisma pakalpojuma pievilcību?????? Ja reiz mēs te par taustāmām lietām????? Kas man kompensēs to????? Visā pasaulē paredz vismaz kompensācijas blakus dzīvojošiem, bet pie mums kā antiņu zemē!!!!!

  • -3
    Vairus Pirms 1 nedēļas, 3 dienām

    Kuram vēja parkam blakus ir kempings 1km attālumā. Platenes pakaļā kempingu kāds cels?

  • -2
    Nif nifs Pirms 1 nedēļas, 3 dienām

    Un piedevām vēl piemaksāsim OIK šiem "biznesmeņiem".

  • -4
    Nif nifs Pirms 1 nedēļas, 3 dienām

    Šīs atbildes ir vispārīgas un pēc būtības neatbild uz Torupa loģiskajiem iebildumiem.

  • -1
    Ordo Pirms 1 nedēļas, 2 dienām

    Kāpēc kaut kādi jefiņi vispār iedomājas,
    ka šiem ir tiesības pelnīt uz pārējo rēķina,
    pie tam izmainot ainavu,
    kas ir tautas kopīpašums.

  • 0
    yolo Pirms 5 dienām, 12 stundām

    Tavs iemīļotais sociālisms pie mums ir sen kā beidzies

  • -1
    Ordo Pirms 1 nedēļas, 2 dienām

    Man piemēram ir svarīgi, lai mēs pilnībā pārtrauktu gāzes un degvielas piegādes no Krievijas, tādā veidā faktiski saraujot jebkuras ekonomiskās saites, kā arī saglabājot naudu iekšzemē.
    ---
    Kopš kura laika ārzemju kompānija ar labuma guvēju , atkal slāvu :), atstās peļņu iekšzemē.
    Komentētājs tipisks Latvijas labklājības postīšanas "noderīgais idiots" a la rinkēvičs...
    Kurš domā, ka nauda nav jānopelna, bet to priekš Latvijas, atvainojiet, izkakā ES.)))

    Cilvēki VIENMĒR uztur ar kaimiņvalstīm savstarpēji izdevīgus ekonomiskos sakarus un tas ir normāli.
    Un tas kas politiski notiek, lai to traucētu un aizliegtu, IR nenormāli.

  • -1
    nomaļnieks Pirms 6 dienām, 10 stundām

    Ja jau tā saražotā elektroenerģija ir tik lētā, tad kādēļ tie attīstītāji tā raujas pēc OIK labumiem? Diezvai kāds projekts spētu sevi atpelnīt bez OIK.

  • -1
    Vairus Pirms 6 dienām, 1 stundas

    OIK sen jau netiek piešķirts

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: