Šovasar Kurzemē Latvijas Dabas muzeja ornitologs Dmitrijs Boiko ar vairāk nekā 20 palīgiem, tostarp trim kolēģiem no Vācijas un vienu no ASV, ziemeļu gulbju gredzenošanas ekspedīcijā apgredzenojuši 104 ziemeļu gulbjus.

Ekspedīcijas laikā apgredzenoti 11 pieauguši un 93 ziemeļu gulbju mazuļi.

Jūlija beigās notikušās ekspedīcijas laikā 12 gulbji aprīkoti arī ar satelītraidītājiem. Tā kā jauno putnu mirstība pirmajā gadā var sasniegt pat 40%, pētījums tiks uzskatīts par sekmīgu, ja vismaz puse no putniem ar raidītāju izdzīvos un rādīs migrācijas ceļus, ziemošanas vietas un galvenais - spalvu maiņas vietas. Ar raidītāju palīdzību pētnieki cer atklāt šo vēl nezināmo ziemeļu gulbju dzīves aspektu.

Kamēr jaunie ziemeļu gulbji nav sasnieguši ligzdošanas vecumu, tie ik vasaru noteiktās vietās pulcējas baros, lai nomainītu lidspalvas. Latvijā šādu vietu ir maz, tāpat arī gulbju tajās. Daudzi gredzenu nolasījumi pavasara un rudens migrāciju laikā liecina par to, ka mūsu ziemeļu gulbju spalvu maiņas vietas atrodas Krievijā. Tiklīdz gulbji ar satelītraidītājiem sāks aktīvi pārvietoties, to gaitām būs iespējams sekot vietnē "www.movebank.org".

Latvijas Dabas muzeja ornitologs Boiko, kurš ir viens no vadošajiem ziemeļu gulbju pētniekiem Eiropā, šovasar jau 14.gadu organizēja ziemeļu gulbju gredzenošanas ekspedīciju.

Arī šajā sezonā Latvija ir līdere Eiropā apgredzenoto ziemeļu gulbju skaita ziņā. Pašlaik šis ir lielākais pētījums par ziemeļu gulbjiem Eiropā, kā arī lielākais jebkad veiktais pētījums Austrumeiropā un Centrāleiropā. Šo gadu laikā kopā apgredzenoti 1460 ziemeļu gulbji.

Gulbju gredzenošana pētniekiem palīdz izdarīt secinājumus par dažādu faktoru, galvenokārt mainīgo laika apstākļu, ietekmi uz gulbju paradumiem un izdzīvošanu. Jebkurš tiek aicināts ziņot gan par ziemeļu gulbju ligzdošanas vietām, gan par pulcēšanas vietām rudens pārlidojumu laikā.

Lasi vēl

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: