"Ventspils kikboksa leģions" – labākais

Vienīgo zelta medaļu no ventspilniekiem izcīnīja Dmitrijs Alatorcevs, kurš tādējādi ieguva tiesības pārstāvēt Latviju pasaules čempionātā. Sudraba godalgu ieguva vairāki VKL sportisti, kas lielākoties piekāpās kaimiņu kikbokseriem, bet tas viņiem kā Latvijas čempioniem dod iespēju startēt pasaules čempionātā. 2. vietu ieguva: Matīss Šķēle, Endijs Bernics, Emīls Gošs un Artūrs Lužanskis.

Uz goda pjedestāla zemākā pakāpiena kāpa Edgars Podgurskis, Aigars Meija un Armands Oliņš. Kā atklāja VKL treneris Sergejs Deņisovs, gan Meija, gan Oliņš, kuri uzvarēja iepriekšējās cīņās, bronzas medaļu ieguva bez cīņas, jo pretinieki atteicās iziet ringā, tomēr tas nenozīmē, ka šis panākums nāca viegli un nav pelnīts. «Pretinieki vienkārši nebija gatavi cīnīties, jo pārāk daudz spēka bija atstājuši iepriekšējās cīņās, tāpēc neriskēja iet ringā, kur varēja gūt traumas.» Jāpiebilst, ka par labu Ventspils sportistu sagatavošanu un startu Sergejs Deņisovs saņēma pateicības kausu.

Ventspilnieku treneris atzina: viņš nebija cerējis, ka mūsu sportisti sasniegs tik augstus rezultātus un izcīnīs tik daudz godalgu. «Necerēju, ka VKL kikbokseri izcīnīs tik daudz godalgu un ka klubs būs labākais no Latvijas klubiem. Īpaši vēlos izcelt Matīsa Šķēles sniegumu – viņš zaudēja tikai vairākkārtējam starptautisko sacensību uzvarētājam no Lietuvas. Lietuvietim ir arī vairāk nekā 70 cīņu pieredze, kas ir ļoti cienīgs rādītājs, un Šķēle zaudēja viņam tikai pēc punktiem. Uzsvēršu, ka vienas cīņas laiks bija trīsreiz pa divām minūtēm, kas prasa teicamu fizisko sagatavotību. Lai gan izcīnījām tikai vienu zelta medaļu, tomēr vairāki sportisti ieguva tiesības startēt pasaules čempionātos Ukrainā un Vācijā vairākos cīņas veidos. Mēs lielākoties piekāpāmies ārzemju sportistiem, tāpēc kā labākie no Latvijas ieguvām šīs ceļazīmes.»

Uz jautājumu, kuri Ventspils kikbokseri būtu gatavi pasaules čempionātam, Deņisovs atbildēja, ka Dmitrijs Alatorcevs, Endijs Bernics un Matīss Šķēle.

Deņisovs Latvijas atklātajā čempionātā bija uzaicināts pildīt arī galvenā tiesneša funkcijas, kas viņam padevās tīri labi. «Tā kā mani sportisti pēdējos divos gados uzrādīja augstvērtīgus rezultātus, tad man piedāvāja kļūt par sacensību galveno tiesnesi. Domāju, ka ar šo pienākumu tiku labi galā, jo gan klubu pārstāvji, gan dalībnieki bija apmierināti ar manu darbu.»