«Ventspils šķēpos» atkal nopietna kompānija
Sestdien Olimpiskā centra Ventspils stadionā notiks Olimpiskā čempiona Daiņa Kūlas starptautiskās šķēpmešanas sacensības Ventspils šķēpi 2019.
Šo sacensību rīkošana Ventspilī tika iedibināta 1980.gadā pēc šķēpmetēja Daiņa Kūlas uzvaras Maskavas olimpiskajās spēlēs. Ventspils šķēpi notiek ik gadu un tās kļuvušas par nozīmīgām vieglatlētikas sacensībām Latvijā, Ventspilī un tagad jau Eiropā.
Sacensībām kopumā dažādās vecuma grupās pieteikušies 100 dalībnieki no sešām valstīm, bet ar lielāko interesi tiek gaidīta pieaugušo sacīkstes. Vīriešu konkurencē startēs Rolands Štrobinders (šosezon 83,15m), Patriks Gailums (79,91m), Lukašs Gžeščuks (Polija; 82,82m), Aleksejs Katkavets (Baltkrievija; 82,45m) un citi. Solīda kompānija arī dāmu mačos, piemēram, Līna Mūze (64,87m), Madara Palameika (62,45m), Adriana Insa (ASV; 60,26m), Hanna Gacko-Fedusova (Ukraina, 59,13m).
Pēc atklāšanas ceremonijas sacensības uzsāks jaunākās paaudzes sportisti, plkst. 13.25 redzēsim sieviešu sacensība, bet plkst. 14,25 cīņu uzsāks vīri. .
Olimpiskā čempiona D. Kūlas sacensību Ventspils šķēpi 2019 programma:
- 11– Sacensību atklāšana;
- 11.10– D grupa zēni un meitenes, C grupa zēni un meitenes;
- 12:10– A grupa zēni un meitenes, B grupa zēni un meitenes;
- 13.25– Sievietes;
- 14.25– Vīrieši;
- Apbalvošana














Komentāri (26)
arcus Šķēpa mešanu boikots neiespaidoja, bija citas disciplīnas un veidi par ko var strīdēties. Ir strīds par trešo Daiņa metienu,ieskaitit vai neieskaitīt +iespējams metru tuvāk ,bet finalmetiens bija kā pēc mācibu grāmatas. Pēc olimpiades elkoņa trauma ,neļava braukt pie normāliem pasaules limeņa ārstiem ,dakterēja PSRS zvaigznes.Labāk papeti ja vari to cik Dainim bija atlases mači pirms Olimpiades,jo tika darits viss lai Dainis uz olimpiadi netiktu. Tomer vislabak iesaku tev paklusē tu kur tu nekā nezini.
arcus, brūti tev tas Dainis atvīlis, ka tā cepies?)
Nav jau nekāds politiķis, kurus pēc būtības ievēl tikai apstākļu sakritības ( tas ka vēlētāji ir auni) dēļ.
Tā ir tikai faktu konstatācija- nepilns dalībnieku skaits, ne visai augsti rezultāti pēc olimpiskajām spēlēm! Viss! Tāds ir mans viedoklis jau kopš 1980.gada. Kas nav pareizi?
Nu skaidrs arcus,tava nostāja šajā jautājumā man skaidra!
Dainim metiens finālā atbilst visiem kritērijiem kas nepieciešami lai sauktos olimpiskais čempions,bet uz nākošo neaizbrauca ne Kūla ne Bojārs. Šķēps 1980 gada olimpiādē no boikota necieta visa spice bija uz strīpas. 100metri jā ,200 tas pats
Lasīt māki? Vai es teicu, ka nav tiesības saukties par čempionu????? Attiecībā uz spici- ne vienmēr par čempionu kļūst kāds no spices. Neviens man neiestāstīs, ka viņa pēcolimpiādes rezultāti atbilst čempiona titulam. Nu nav 4.vieta Eiropā un 6.-7. vieta (īsti neatceros) Murjāņu sporta skolas čempionātā tādi rezultāti ar kuriem varētu lepoties. Labs sportists, bet ne izcils arī salīdzinājumā ar Latvijas šķēpa metējiem.
To arcus,To Jans..
Pasaules kausa uzvarētājs 1981g.....89.74cm
Divkārtējs Universiādes čempions,1981g-89.52cm 1983g-87.70cm
Bronza pasaules čempionātā1983g-85.58cm
4vieta E.Č 1982g-84.14cm
Četrkārtējs PSRS čempions (1981-1984)
Un vēl daudzas citas uzvaras starptautiskajās sacensībās pēc Maskavas olimpiādes!
Nekad neesmu teicis, ka D. Kūlam nav bijis labu rezultātu (bez tādiem PSRS izlasē netikt), rakstīju par Maskavas olimpisko spēļu dalībnieku sastāvu. Esmu gan pārliecināts, ka šī titula nebūtu, ja piedalītos visas valstis. Tas pirmkārt. Otrkārt, par rezultātiem! Kaut cik tie turējās tikai gadu, divus. Pasaules kauss un Universiāde nav tās augstākās raudzes sacensības olimpiskajam čempionam, par ceturto vietu Eiropā vispār nerunāsim. PSRS čempions? Tāpēc jau tika uz olimpiskajām spēlēm. Protams bijušas uzvaras starptautiskās sacensībās, bet olimpiskā čempiona cienīgas uzvaras izpalikušas (pasaules, Eiropas čempiona titulu nav). Vai atceries kāda vieta tika izcīnīta Murjāņu sporta skolas čempionātā 1981. vai 1982.gadā?
Paskaties cik ilgi zenītā bijuši un kādus titulus izcīnījuši citi olimpiskie čempioni un vienkārši izcili sportisti: Lūsis, Železnijs, Pitkemeki, Tūrkildsens, Makarovs u.c. arī mūsu pašu Doniņš, Vasiļevskis. Interesanta viela pārdomām Nekad neesmu apgalvojis, ka Kūla nav bijis labs sportists, bet par olimpisko čempionu kļūt palīdzēja "viņa Augstība apstākļu sakritība".
Neviens sportists ar politiku neaizrāvās, viņi piedalīties gribēja! Vienkārši tāda bija politiskā situācija 1980.gadā un valstu vadītāju lēmums. Ja ko raksta, jābūt sapratnei par konkrēto tēmu. Biju par tavām zināšanām labākās domās.
Tieši tā.
T.s. Brežņeva doktrīna.
Psrs iebrukums Afganistānā.
arcus, ja kādi sportisti aizraujas ar politiku, ar ko viņiem nebūtu jānodarbojas, no tā sportista, kas piedalās, tituls netop mazāk nozīmīgs.
arcus,D.Kūlam pēc olimpiādes bija vēl ļoti daudz labu panākumu,paskaties statistikas ailēs..
Lūdzu nosauc!
Spītnieks. Teica jau - pavisam pilnvērtīgs čempiona tituls.
Tad jau neviens tituls nav pilnvērtīgs, jo varbūt kaut kur Āfrikas vai Dienvidamerikas džungļos vai Hārlemas graustos ir tāādi talanti, kas nav atklāti.
Un šis čempiona tituls, kurā kādi citi sportisti vnk izvēlas nesastādīt konkurenci savu subjektīvu iemeslu dēļ, ir daudz pilnvērtīgāks par legālā dopinga rijēju, kā piem. norvēģu biatlonistu, tituliem, kur varētu iedomāties - skrien vesela astmatiķu palāta, kuriem maximums varētu ļaut piedalīties paraolimpiādēs.)
Sportisti neko neizvēlējās, pie vainas bija politika. Ja viss bija tik pilnvērtīgi, tad paskaidro kāpēc pēc olimpiādes turpmākos gados nevienās lielās sacensībās nekādi vērā ņemami panākumi netika gūti? Varbūt tāpēc, ka piedalījās visi (ne tikai daļa) spēcīgākie šķēpa metēji.
Es skaidri un gaiši teicu, ka oficiāli viņš tiešām ir olimpiskais čempions ar visām izrietošām sekām, taču šis tituls tika izcīnīts nepilnas konkurences apstākļos (ja atmiņa neviļ, tad piedalījās kādi 55-60% no valstīm). Tāpēc manā uztverē tāds pusčempions vien ir, taču nekur neesmu teicis, ka oficiāli pastāv kaut kāds pusčempiona tituls. Vienkāršāk sakot, čempiona tituls nav pilnvērtīgs.