Desmitā uzvara profesionāļa karjerā un sapnis par olimpiādi

Līdz šim 34 gadus vecā Grišuņina profesionālā karjera veidojusies ļoti veiksmīgi, jo 11 mačos piedzīvots tikai viens zaudējums (pēc punktiem) un vēl viens fiksēts neizšķirts. Cīņā ar desmit gadus jaunāko, bet profesionālajā ringā pieredzējušāko ungāru Mati Kristofu viņam bija 12. 24 gadus vecais ungārs līdz cīņai ar Nikolaju bija aizvadījis teju divreiz vairāk cīņu, uzvarot 11, bet zaudējumu piedzīvojot deviņās no tām.

Abi bokseri savās iepriekšējās cīņās bija izcīnījuši uzvaru, kas lika cerēt uz aizraujošu cīņu, tomēr vērot visus sešus raundus līdzjutējiem nebija lemts. Tiesa, pretenzijām pret to viņiem nevajadzētu būt. Pēc nelielas izlūkošanas pirmais uzbrukumā devās Grišuņins, jau pirmajā raundā pāris reižu labi trāpot sāncensim, bet tā beigās iespiežot stūrī un arī gandrīz dabūjot uz dēļiem. Nedaudz garākais ventspilnieks labi turēja Kristofu distancē un zibenīgi reaģēja uz katru viņa mēģinājumu uzbrukt. Otrajā raundā nepacietīgi strādājošais ungārs regulāri saņēma sitienus, un pēc viena no tādiem tienesis arī sāka laika atskaiti, lai gan Mati bija noturējies kājās. Jau pēc brīža Grišuņins trāpīja vēlreiz, nosūtot sāncensi nokdaunā, pēc kura tiesnesis nolēma pārtraukt cīņu, piešķirot ventspilniekam uzvaru ar tehnisko nokautu.

Līdz ar to Nikolajs tika pie savas desmitās uzvaras profesionālajā ringā, turklāt piecas no tām izcīnītas ar nokautu. «Boksā nevar aizrauties ar pretinieku nenovērtēšanu, tāpēc, lai arī kas nāktu pretī, jāgatavojas nopietni un tāpat arī jācīnās. Tā bija arī ar šo cīņu, un, pateicoties treneru Alekseja Docenko un Roberta Fišera palīdzībai, tiešām biju ļoti labi gatavs. Domāju, arī cīņu izdevās aizvadīt labi, kas arī ļāva gūt uzvaru,» aizvadīto cīņu komentē Grišuņins, norādot, ka šķietami viegli šī uzvara nāca, pateicoties trīs mēnešu garumā ieguldītajam darbam.

Lai gan nākamo cīņu datumi un pretinieki vēl nav zināmi, ventspilnieks spriež, ka pienācis laiks spert nākamo soli un pacīnīties par kādu no čempionu jostām, kādu profesionālajā boksā netrūkst – titulus dala dažādas federācijas gan Eiropas, gan pasaules mērogā. Tāpat sportists nav atmetis cerības startēt olimpiskajās spēlēs. «Redzēsim, kā viss izvērsīsies, bet tiešām gribētu jau pacīnīties par kādu no jostām, jo ir jāiet uz priekšu. Tāpat domāju pacīnīties par dalību Tokijas olimpiādē. Pateicoties Olimpiskā centra Ventspils atbalstam, varēšu piedalīties atlases turnīros un ceru, ka veiksme tajos būs manā pusē,» Grišuņins iezīmē savus nākotnes plānus. Pagaidām turnīru norises vietas un laiki nav zināmi, bet tie varētu risināties tuvāk gadumijai, un, lai nonāktu olimpiskajā Tokijā, būs nepieciešams ieņemt godalgotās vietas.