Tautas skaitīšanas dati: Latvijā dzīvo 2 067 887 cilvēki

Latvijas iedzīvotāju skaits kopš 2000. gada tautas skaitīšanas samazinājies par 13% jeb aptuveni 309 000 cilvēku. Iepriekšējā 2000. gada tautas skaitīšanā Latvijā tika reģistrēti 2 377 385 iedzīvotāji. Līdz šim pēc CSP datiem tika uzskatīts, ka 2011. gada decembrī Latvijā bija 2,208 miljoni iedzīvotāju.

Visvairāk - par 21,1% - kopš 2000. gada iedzīvotāju skaits samazinājies Latgalē; seko Vidzeme ar 17,5% samazinājumu. Savukārt vispozitīvākās tendences vērojamas Pierīgā, kur iedzīvotāju skaits audzis par 3,2%.

Tautas skaitīšanas rezultāti liecina, ka no kopējā iedzīvotāju skaita latvieši ir 62,1%, bet krievi - 26,9%.

CSP informācija liecina, ka iedzīvotāju skaita samazinājums ir noticis gan iedzīvotāju dabiskās kustības (mirušo skaitam pārsniedzot jaundzimušo skaitu), gan starptautiskās migrācijas ietekmē.

Tautas skaitīšanas dati, kas raksturo valsts iedzīvotāju skaitu tautas skaitīšanas kritiskajā momentā - 2011. gada 1. martā, atšķiras no CSP aprēķinātajiem un agrāk publicētajiem datiem atbilstoši situācijai 2011. gada sākumā. Kā skaidro CSP, šo atšķirību pamatā ir tas, ka liela daļa iedzīvotāju, pārceļoties uz dzīvi un uzsākot darbu citā valstī, neinformē par to atbildīgās Latvijas valsts institūcijas, kam būtu jāizdara izmaiņas datos par šo Latvijas valsts piederīgo dzīvesvietu ārpus Latvijas.

No valsts nozīmes pilsētām straujāk iedzīvotāju skaits norādītajā laikposmā samazinājies četrās lielākajās pilsētās: Daugavpilī - par 19,3%, Rēzeknē - par 18,1%, Liepājā - par 14,6%, Rīgā - par 14,2%. Mazāks nekā vidēji valstī (13,2%) iedzīvotāju skaita samazinājums kopš 2000. gada ir bijis Ventspilī (par 12,1%), Jēkabpilī (par 11,8%), Valmierā (par 9,7%), Jūrmalā (par 8,9%) un Jelgavā (par 6,7%).

Vismazākie pēc iedzīvotāju skaita valstī ir Baltinavas novads (1178), Alsungas novads (1470) un Mērsraga novads (1638). Vislielākie ir Ogres novads (36 173), Talsu novads (31 192) un Tukuma novads (30 602 iedzīvotāji).

Gados kopš iepriekšējās tautas skaitīšanas iedzīvotāju skaits ir palielinājies 16 novados. Taču pārējos 94 novados tas ir samazinājies.

2011.gada tautas skaitīšanas provizoriskie dati liecina, ka 946 800 no Latvijas iedzīvotājiem ir vīrieši un 1 121 100 - sievietes. Vīriešu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā valstī samazinājies no 46,1% 2000. gadā uz 45,8% 2011. gadā, sieviešu īpatsvars mazliet palielinājies - no 53,9% uz 54,2%. Sieviešu Latvijā ir par 174 000 vairāk nekā vīriešu salīdzinājumā ar situāciju 2000. gada tautas skaitīšanas laikā, kad šī starpība bija 187 000.

Laikposmā starp divām tautas skaitīšanām kopējais valsts iedzīvotāju skaits samazinājies par 309 000 jeb par 13%, tai skaitā 0-14 gadu vecumā samazinājums bija 138 000 jeb 32,2% no kopējā skaita šajā vecuma grupā, bet darbspējas vecuma grupā (15-61 gads) - 185 000 jeb 12,3%. Bērnu skaits izteikti strauji samazinājies Vidzemes reģionā - par 44,1%, Latgales reģionā - par 41,7%, Kurzemes reģionā - par 36,2% un Zemgales reģionā - par 35,9%.

Tai pašā laikā par 14 000 jeb par 3,3% pieauga pensijas vecuma iedzīvotāju skaits.
Laikposmā kopš iepriekšējās tautas skaitīšanas absolūtais visu skaitliski lielāko tautību pārstāvju skaits ir samazinājies. Taču pamattautības - latviešu - īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā valstī kopumā ir pieaudzis no 57,7% 2000. gadā līdz 62,1% pašreiz. Krievu tautības iedzīvotāju īpatsvars samazinājies no 29,6% 2000. gadā uz 26,9% 2011. gadā, baltkrievu - no 4,1% uz 3,3%, ukraiņu - no 2,7% uz 2,2%, poļu - no 2,5% uz 2,2%, lietuviešu - no 1,4% uz 1,2%.

2011. gada tautas skaitīšanas dati liecina, ka Latvijā dzīvo vairāk nekā 170 tautību iedzīvotāji.

LETA