Jūrā pie Ventspils kuģošanas kanāls atbrīvots no smilšu sanesumiem jau tiktāl, ka pašlaik lielākā daļa kuģu jau var brīvi kuģot ar pilnu iekrautu kravu.

Decembra un janvāra vētru laikā Ventspils ostas jūras kanālā tika ieskalotas smiltis, un atļautā kuģu maksimālā iegrime tika samazināta no 15 līdz 12 metriem. Tas apgrūtināja to kuģu kustību, kuriem iegrime ir lielāka.

"Turpinās kuģošanas kanāla atbrīvošana no smilšu sanesumiem, kas izveidojās vētru rezultātā. Pašlaik šī atzīme par kuģu iegrimi ir 14,1 metrs, tā kā pašlaik lielākā daļa kuģu jau var brīvi kuģot ar pilnu iekrautu kravu," informē Ventspils mērs Aivars Lembergs.

Lai ātrāk atbrīvotu kanālu no smilšu sanesumiem, uz Ventspili no Polijas izsaukts zemessūcējs "Inz.Stanislaw Legowski", par kura izmantošanu pērn rudenī noslēgts līgums. Poļu zemessūcējs palīdz izsūknēt smiltis Ventspils ostas zemessūcējam "Dzelme".

Kā iepriekš skaidroja Lembergs, līdzās jūras kanālam ir lielas bedres jeb tā sauktās kabatas, kuru uzdevums ir uzkrāt plūstošās smiltis, kas pēc tam jāizsūknē.

"Ir divas nelaimes. Pūš dienvidu vējš, kas rada ļoti lielu straumi gar krastu, kas nes lielu smilšu masu. "Kabatas" pieber pilnas, un tad nāk nākamais lielais vējš virs 20 metriem sekundē, un tādos apstākļos nevar smiltis izsmelt ārā, jo zemessūcēji nevar strādāt. Kad "kabatas" ir pilnas, tad smiltis sāk nogulsnēties kuģošanas kanālā," iepriekš skaidroja Lembergs.

Kā informēja Ventspils brīvostas pārvaldes sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Ieviņa, tik vētrainu laiku, kāds šoziem valda Ventspils ostā, arī pieredzējušākie kapteiņi neatceras vismaz pēdējos pāris gadu desmitus.

LETA

Lasi vēl

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: