Caur internetbanku nozog naudu

Šobrīd policija ir konstatējusi vienu zādzības epizodi, kas notikusi martā. Izmantojot kundzes internetbanku no viņas konta uz citu kontu pārskaitīta prāva naudas summa – aptuveni 650 lati. Pastāv iespēja, ka izmeklēšanas gaitā tiks atklātas vēl kādas epizodes.

Nav zināms, vai internetbanka ir uzlauzta ar hakeru metodēm vai arī sirmgalves internetbankā iekļūts nelikumīgi izmantojot viņas lietotāja datus. Apzagtā sieviete ir nopietni slima, 75 gadus veca sirmgalve un ar datoru apieties neprot. Tādēļ nepastāv iespēja, ka viņa pati varētu veikt darbības internetbankā.

Policijai ir aizdomas, ka vainīgā persona, iespējams, ir sieviete, kas slimo kundzi nāk kopt. Taču tas vēl tiekot noskaidrots. Apzagtās sievietes iesniegums ir tikai nupat saņemts un, visticamāk, tuvākajās dienās tiks ierosināts kriminālprocess. 

Ventspils iecirkņa Kriminālpolicijas priekšnieka pienākumu izpildītāja Ramona Vilkriste stāsta, ka šādi noziegumi, kas saistīti ar krāpniecībām internetbankā nenotiek visai bieži. Policijas redzeslokā tādi nonāk reizi divos trīs mēnešos.

Eksperti aicina iedzīvotājus būt piesardzīgākiem, lai nekristu par upuri krāpniekiem. Nekādā gadījumā nevajadzētu rakstīt uz kodu kartes vai uz lapiņām savu pastāvīgo paroli vai lietotāja vārdu. No internetbankas vienmēr jāiziet, nospiežot pogu Iziet, un pēc tam arī obligāti jāaizver pārlūkprogrammu. Tā jārīkojas pat tad, ja cilvēks no datora aiziet tikai uz mirkli. Tāpat pēc iespējas retāk būtu jāizmanto internetbanku publiskās vietās – interneta kafejnīcās, bibliotēkās un viesnīcās. Ja tomēr tas notiek, obligāti jāpārliecinās vai ir aizvērta pārlūkprogramma. Ļoti jāuzmanās arī no viltus e-pasta vēstulēm.

Nesen vairāki Swedbank klienti saņēmuši viltus e-pasta vēstules, kas sūtītas it kā bankas vārdā ar lūgumu apstiprināt savu e-pasta adresi, noklikšķinot uz saites, kurā pēc tam tiek lūgts ievadīt internetbankas paroles. Swedbank aicina klientus to nedarīt un šo e-pastu izdzēst. Šis ir klasisks un pasaulē izplatīts veids, kā mēģina maldināt cilvēkus un uzzināt viņu konfidenciālos datus. Šādus gadījumus saucot par phishing.

Nekādā gadījumā nevienam nedrīkst sūtīt pa e-pastu vai teikt pa telefonu internetbankas paroli, kodu kartes vai kalkulatora pilnos numurus, kartes numuru, kartes derīguma termiņu, PIN kodu, kā arī CVV2 kodu jeb trīs ciparu kodu, kas atrodas kartes aizmugurē baltā laukumā, blakus parakstam.