Pašvaldība šobrīd netērēs līdzekļus Fabriciusa pieminekļa demontāžai
Ventspils pašvaldībai ierobežota finansējuma apstākļos neviennozīmīgi vērtējamā Jāņa Fabriciusa pieminekļa demontāžai vai pārvietošanai līdzekļi pagaidām nebūtu jātērē, šādu viedokli pauda Ventspils domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš.
Ventspils domes administrācija ir saņēmusi 14. Saeimas deputāta Artūra Butāna (NA) un biedrības "Publiskās atmiņas centrs" vēstules ar aicinājumu šo pieminekli demontēt. Tikmēr neviena ventspilnieka iesnieguma, kas paustu vēlmi nojaukt šo pieminekli, pašvaldības rīcībā neesot. Vītoliņš sacīja, ka dome iepazīsies ar vēstulēm pievienotajiem materiāliem, izvērtēs šo jautājumu un izlems, kā rīkoties turpmāk.
Pēc Ventspils mēra vārdiem, piemineklis līdz šim nav nojaukts, jo to neprasot pirms pāris gadiem pieņemtais likums "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā" un no tā izrietošie Ministru kabineta noteikumi ar demontējamo objektu sarakstu. Minētajā sarakstā nav uzskaitīts neviens Ventspilī esošs piemineklis, piebilda Vītoliņš.
Ventspils pašvaldības rīcībā gan esot Ventspils muzeja sniegtais Fabriciusa darbības novērtējums, kas nav viennozīmīgs.
Piemineklis Fabriciusam tika atklāts 1954.gada, tā autors ir tēlnieks Jānis Zariņš. "Fabriciusa politiski ideoloģiskie uzskati un darbība ir pretrunīgi vērtēta, vienlaikus viņš ir spilgts un raksturīgs piemērs sava laika personībām, kurai sociālā izcelsme radikālu pārmaiņu laikos lika meklēt savu, kreisi orientētu dzīves ceļu. Viņa militārā darbība pret Latviju vērtējama kā pastarpināta - 1918.gada novembrī-decembrī Fabriciuss bija Padomju Krievijas 7.armijas kreisā kaujas iecirkņa komisārs. Fabriciusa uzdevums bija nevis vadīt kaujas vai tajās piedalīties, bet politiskā ziņā "pieskatīt" šī iecirkņa un vienlaikus 2.Novgorodas strēlnieku divīzijas komandieri agrāko cara ģenerāli Mihailu Vasiļjevu. 2.Novgorodas strēlnieku divīzija 1918.gada decembrī piedalījās Latvijas ziemeļaustrumu daļas ieņemšanā, šeit Fabriciusam bija zināma loma kā attiecīgās divīzijas komisāram, bet nekādas kaujas šajās teritorijās nenotika. Fakts par Fabriciusa tiešu dalību Inčukalna kaujā pret Latvijas zemessargiem vēsturnieku pētījumos nav apstiprinājies un ir vēlāk Fabriciusam piedēvēts "varoņdarbs". 1919.gada pavasarī Fabriciuss no Baltijas tika atsaukts un turpināja savas gaitas citās Krievijas pilsoņu kara frontēs," esot teikts muzeja atzinumā.
Vītoliņš atzina, ka attieksme pret Fabriciusa pieminekli nekad nav bijusi viennozīmīga - diskusija par to, ka šo pieminekli vajag demontēt, pirmoreiz vietējā presē bijusi 1991.gada nogalē, pēc tam, kad bija nojaukts piemineklis Ļeņinam pilsētas centrā. Vairākums pilsētnieku esot uzskatījuši, ka tas saglabājams, uzsverot faktu, ka Fabriciuss ir novadnieks, "kas spējis izveidot apbrīnas vērtu militāru karjeru", klāsta pašvaldība. "Padomju okupācijas gados piemineklis Jāņu naktī nereti bija izrotāts ar ozollapu vainagu. Līdz ar to bija vērojama savdabīgi jaukta attieksme pret novadnieku - latvieti un cīnītāju par komunisma ideāliem, kurā oficiāli pozitīvais vērtējums savienojās ar nacionālām, pretpadomju izpausmēm," komentēja Vītoliņš.
Mēra skatījumā, tādējādi piemineklis Fabriciusam ir ne tikai piemiņa konkrētam cilvēkam, "tā ir liecība ilgajam padomju okupācijas laikam, kas liek atcerēties un pārdomāt, cik dažādi komunistiskā ideoloģija ir ietekmējusi cilvēku likteņus. Vienlaikus tam ir noteikta vēsturiska un arī mākslinieciska vērtība, un tas uzlūkojams par noteikta laikmeta kultūrvēsturisku objektu". Pēc Vītoliņa vārdiem, "Latvijā tieši totalitāriem režīmiem (īpaši - padomju) raksturīga nekritiska un agresīva pagātnes liecību, tajā skaitā pieminekļu, iznīcināšana".
Mēra ieskatā, piemineklis ir nevis padomju okupācijas laika slavinājums, bet "konkrēts, uzskatāms atgādinājums par Latvijas sarežģīto vēsturi, par neatkarīgas Latvijas vēstures tumšajiem posmiem", bet, "iznīcinot nepatriotiskas, neatkarīgas Latvijas idejiskām nostādnēm svešas, bet vienlaikus reālo vēsturi atspoguļojošas un atgādinošas liecības, pastāv risks sabiedrībā aizmirst patieso vēsturi".
Ventspils pašvaldība esot gatava organizēt iedzīvotāju aptauju, ja konkrētā jautājuma aktualitāte to prasīs, lai nodrošinātu iedzīvotāju viedokļu un interešu pilnvērtīgu pārstāvību turpmākajos lēmumos.
Mērs uzsver, ka pašlaik Ventspils pašvaldībai ir pietiekami daudz izaicinājumu, lai rastu finansējumu nākamā gada budžeta vajadzībām, tai skaitā, lai rūpētos par iedzīvotāju drošību apdraudējuma gadījumā, finansējumu pedagogiem, atbalstu senioriem un citām vajadzībām, tādēļ pašvaldībā neuzskata, ka pagaidām būtu jātērē līdzekļi neviennozīmīgi vērtētas vēsturiskas personas pieminekļa nojaukšanai vai pārvietošanai.














Komentāri (67)
https://tautastribunals.eu/?p=67283
Noprotams , ka šī domes sasaukuma laikā nekādas ventspilnieku aptaujas par pieminekli nebūs. Iespējams, ka svarīga viņiem tā boļševiku simbolika !
Reku tak pat Vislatvijas aptauja notiek: manabalss.lv. Kas liedz balsot kā ventiņiem tā alūksniešiem?
Pavisam mierīgi pa šito jātaisa aptauja. Ja jau precīzi zem likuma pabāst nevar, tērēties uzreiz negrib tad jāprasa: ko grib ventspilnieks. Ja ventiņam Jank nevajg, tad viš mierīg jānoceļ no postament un tur kāds puķu pods jānoliek un miers.
P.S. A kas ar trim vīriem pie baseina? tie neslavini neko tur un nav jājauc?
Acīmredzot kādai daļai viņš ir elks.
https://jauns.lv/raksts/zinas/624711-latvijai-jabut-sarkanai-kas-bija-pretrunigi-vertetais-janis-fabriciuss-kura-pieminekli-ventspili-grib-nojaukt?utm_source=inbox.lv&utm_medium=export&utm_campaign=Links-in-partner-sites#google_vignette
Skeptiķim no malas - neviens normatīvs to neparedz !!
Likums "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā"
Kas tad, tur ir rakstīts "SLAVA PADOMJU UN NACISTISKAJIEM REŽĪMIEM"?!
Rakstīts vārds un uzvārds, domā ko gribi. Nu, ir tās zvaigznes un pilnīgi nepelnītie ordeņi, pārāk acīs nekrīt.
Visi zina ka latviešu virsniekus 1936. gada tīrīšanās represēja, šis nemaz nenodzīvoja līdz tam. Liekās mierā, tā jau mēs visi sēdēsim zonā par futeni sitot kaimiņam izvandītu logu vai piečurātā kaktā nomestu izsmēķi. Man piemēram šķiet ka ja tur butu iekalts : "Esmu gejs. Un ar to lepojos", tad nu gan nāktu svētceļnieku rindas to apskatīt.
Uzjautrina , ka visi "sarkanie" Fabriciusa fani ar putām uz lūpām bazunē , ka piemineklis tiks nogāzts , sadauzīts ,iznīcināts un barbariski likvidēts. Vārdu sakot ,izplata demogoģiju.
Cik saprotu , tad pēc demontāžas tam ir jābūt nodotam Okupācijas muzejam , kas to uzglabās kā vēstures liecību. Iznīcināts tas netiks.
Vēl vairāk uzjautrina, ka viens tūlīt te karina citiem klāt birkas: sarkanie, fani! Kas tad pats esi - nēģeris no BLM, kas visu veco grib apgāzt? Ar kuru vietu tad tu taurē un laid te tās putas? Nedod Dievs, ja tādi bļauri tiktu pie varas - jau pēc pāris mēnešiem sāktos citādi domājošo apšaušana kaut kur kādos Užavas grantskarjeros.
Nu jā, vispār normāla doma... par putām uz lūpām. Bet tur vajag putainu kaklu lai to izdarītu arī.
Klasisks prāta aizcietējums un vārdu caureja.
Tas domāts Cibiņam.
Visu nojaukt un vandalēt - tās tomēr ir krievu iebrucēju daļas kultūras sekas Latvijā..
Un mēs tā kompleksojot skrienam viņiem līdzi, līdzko kāds nosvilpjas, parādot, ka neesam labāki!
Paskatieties kā ir Eiropā - pieminekļus tur negāž, bet akcentē - ko esam pārvarējuši! Viņi lepojas ar savu vēsturi - kādreiz bija tādi laiki, bet esam uzcēluši citu valsti!
Rakurss atkarīgs no pašapziņas!
Varbūt labāk enerģiju un laiku atdot tēmām kā celt, nevis jaukt..
Nu "Optika" tikai nepieminēja pašu galveno - Butānam tas ir ļoti svarīgi, jo viņš ir no Nacionālās apvienības un viņam tas ir labs PR kampaņas sākums nākamājām vēlēšanām - tiek uzrunāts tematiski tendēts iedzīvotājs.
Bet kļūdiņa gan ir saistībā ar tēmām "kas ir tikai un vienīgi Saeimas un Ministru kabineta pārraudzībā, bet uz novadu neattiecas" - nav tādu tēmu, kas attiektos tikai uz divām mājām Rīgā un neskar valsts iedzīvotājus!!!
Pat tad, ja tur izskata lēmumus globālam līmenim, vienmēr pašvaldībām tiek prasīts viedoklis, komentāri un ieteikumi!!! Vai tos ņem vērā - tas ir cits jautājums, bet demokrātijas principus tomēr saglabā.
Artūrs vabūt nesaprot līdz galam. Kad es kā visi mazi zēni zilos skolēnu uzvalkos mācījos Fabriciusa skolā, viņš bija latvietis, mūsējais un vietējais tepat no Zlēkām. Mums nestāstīja tik dauz par Čapajevu vai Budjonniju, mums bija klašu uzvedumi par latviešu strēlniekiem un arī ja kādam teicamniekam iedeva sarkano karogu rokā lai nostātos goda sardzē pie šā paša pieminekļa, tā bija būtībā laba lieta, vienkārši par sekmēm liecībā. Pēc tam tikai izrādījās ka šis arī bijis riktīgākais rīkļurāvējs un pa labi pa kreisi slaktējis latviešus. Un tas tā kā kremt mazliet, viņš turklāt traģiski gājis bojā, drusku atminos kā vedis gliemežvākus saviem bērniem. Ja to nocels lejā un aizvāks prom, es tur droši vien nekā nevarēšu darīt. Tomēr priecīgs arī tad nejutīšos.
Beigu beigās sanāks tā ka nevis viņš ir nodevis savu kaujniecisko revolucionāra pārliecibu bet gan mēs būsim nodevuši viņu jo kad daudzi stājāmies sarkano strēlnieku rindās neatkarīgās Latvijas vēl nemaz nebija un, no viņējās puses mazliet palūkoties, šeitan radusies pilsoniska buržuju pagaidu valdība. Kas apspiež nabagos.
Nenobrīnīties, ka kaut kāds akmens klucis atrisinās daudz aktuālākas lietas: ekonomiku, ostas piepildījumu ar kuģiem, sāsāpējušos pensionāru, skolotāju, medicīnas un citus jautājumus. Atliek šakāļiem pamest kaulu par nojaucamu pieminekli, un Latvijas valsts izzagšanas jautājuma vairs nav ievērības cienīgi. Man personīgi tas piemineklis nekad nav traucējis un baigo uzmanību tam nav pievērsis, bet tas ir tikai mans viedoklis.
PS: rajonā jau sabūvēts un būvēs vēl jaunus pieminekļus -vēja ģenerātorus, no kuriem man ne silts, ne auksts - kā elektība ir dārgākā Eiropā, tā ir.