Lai sasniegtu izrāvienu ekonomikas attīstībā, Latvijā ir nepieciešams vairāku nozīmīgu faktoru kopums un mijiedarbība, ieskaitot valsts atbalstu investīciju piesaistes projektiem. Par šo tēmu izskanēja viedokļi Ventspilī aizvadītajā viziuminārā. Svarīga ir ieinteresētība visos sabiedrības līmeņos.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis, uzstājoties viziumināra dalībniekiem Ventspilī, apliecināja, ka viņa vadītā ministrija strādā pie tā, kā atvieglot uzņēmējiem ceļu uz projektu finansēšanu, pārliecināt bankas par pieejamo kredītu nepieciešamību tautsaimniecības vajadzībām un piesaistīt papildu ārvalstu investīcijas.

Investīciju plānus Latvijā ietekmē dažādi faktori – vienos gadījumos veicinot ārvalstu kapitāla valsts ekonomikai, bet citos, gluži pretēji, – kavējot kapitālieguldījumu aktivitāti. Starptautiskā konsultāciju kompānija Ernsts & Young (EY) veica pētījumu par Latvijas investīciju pievilcību 2023. gadā. EY partnera pārstāvis Baltijā Guntars Krols prezentēja viziumināra dalībniekiem galvenos secinājumus par svarīgākajiem faktoriem, kas ietekmē investoru plānus.

Pētījums atklāj vienu satraucošu tendenci – gadu gaitā mūsu valsts investīciju pievilcība krītas. Kā vienu no acīmredzamajām problēmām, kas attur investorus, Krols min nepietiekamo Latvijas uzņēmumu uzkrātā kapitāla apjomu. Pēc šī rādītāja Latvija ievērojami atpaliek no kaimiņvalstīm Lietuvas un Igaunijas, tostarp pēc ekonomikas attīstībā ieguldīto kredītlīdzekļu apjoma.

Pētījuma rezultāti atklāja arī citus riska faktorus, kas attur investorus Latvijā. Interesanti, ka starp būtiskākajiem riska faktoriem investori saskata nevis nodokļu sistēmas nepilnības un pat ne strauju energopatēriņa izmaksu pieaugumu. Riska faktoru reitinga augšējās rindas, kas atspoguļo investoru ieskatus, ieņem ieilgusī Covid-19 pandēmija, inflācija un tās ietekme uz patēriņa pieprasījumu, procentu likmju kāpums un finansēšanas nosacījumu pastiprināšanās.

Tomēr prakse rāda, ka investīciju klimatu ietekmē arī sabiedrības attieksme. Latvijā pazīstamais zivju pārstrādes nozares uzņēmējs Andris Bite, kurš vienlaikus vada Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK), piekrita tam, ka Latvijai ir nepieciešams daudz augstāks industrializācijas līmenis, nekā ir pašreiz. Bez investīcijām – vietējām un ārzemju – to nesasniegt. «Taču, lai piesaistītu investīcijas, nepieciešams, lai visi sabiedrības līmeņi to vēlētos,» uzskata Bite. Ar valsts pārvaldes pūlēm vien būs par maz, ja pašvaldības to nevēlas, un otrādi – pašvaldības būs bezspēcīgas bez valsts un visas sabiedrības vēlmes un atbalsta.

Dažādos sabiedrības līmeņos viedokļi par to nav viennozīmīgi. Uzņēmējs un darba devēju organizācijas vadītājs par galveno iemeslu šādam neviendabīgumam uzskata zināšanu un izpratnes trūkumu par to, no kurienes nauda nāk. Tas kļūst par nopietnu traucēkli daudzu investīciju projektu ceļā. Tās valsts institūcijas un politiķi, kas pieņem lēmumus un likumus, nereti ir bezcerīgi atrauti no realitātes. Agrāk vai vēlāk tas novedīs pie katastrofas, Bite pauda daudzu darba devēju un uzņēmēju viedokli.

Pēc Bites domām, ja vēlamies strauju uzņēmējdarbības attīstību, tostarp enerģētikas jomā, vislabākais un ātrākais veids, kā to panākt, ir piesaistīt veselus uzņēmumus no ārvalstīm. Tie nodrošinās jau gatavu ražošanu, investīcijas, darbavietas un preču vai pakalpojumu noieta tirgu. «Tas ir ātrākais, bet arī grūtākais investīciju piesaistes veids,» bilst Bite. Bet grūtais nenozīmē neiespējamo. Bites pārstāvētajā nozarē šādi piemēri jau ir.

Bites un viņa pārstāvētā biznesa personiskā praktiskā pieredze apliecina, ka Ventspils un Liepājas pašvaldības prot piesaistīt investīcijas un strādāt ar investoriem. «Taču tā situācija nebūt nav visur,» spiests atzīt uzņēmējs. Nereti pašvaldībās uzskata, ka attīstīt biznesu – tas nav domāts viņiem, lai ar to nodarbojas galvaspilsētā. «Darba devēju konfederācija kopā ar Tirdzniecības un rūpniecības kameru lauž galvas, kā finansiāli ieinteresēt pašvaldības attīstīt ne tikai dzīves vietas, bet arī darba vietas,» pastāstīja Bite.

Tomēr arī pats bizness ne vienmēr ir ieinteresēts investīcijās – ne tikai baidoties no konkurences, bet arī baidoties no darba resursu aizplūšanas. «Kamēr nesakārtosim darbaspēka situāciju, uzņēmēju ieinteresētība investīciju piesaistē būs ierobežota,» konstatēja konfederācijas vadītājs. Ne mazāk svarīga ir arī iedzīvotāju attieksme. «Vai iedzīvotāji, ieskaitot pensionārus, vienmēr apzinās, ka viņu labklājība, ienākumi ir atkarīgi no tā, cik viņu pilsētā vai laukos būs uzņēmumu un darbavietu? Ne vienmēr,» uzsvēra Bite. No uzņēmēja viedokļa viņš izteica kritiku tiem, kas protestē pret jaunajām ražotnēm, vēja elektrostaciju parkiem u.c.

Lasi vēl

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: