Saņemot draudus, izglītības iestādēm ir jāinformē Valsts policija un jārīkojas atbilstoši tās sniegtajām rekomendācijām, par šāda rīcības algoritma ievērošanu panākta vienošanās Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) rīkotajā videokonferencē, kurā piedalījās Valsts policijas un novadu Izglītības pārvalžu darbinieki.
LPS priekšsēdētāja padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure uzsvēra, ka izglītības iestādes, kas draudu vēstuļu dēļ evakuēja bērnus, rīkojušās atbilstoši Vispārējās izglītības likumā noteiktajām normām.
Dundure pauda apņēmību, ka pašvaldības arī turpmāk situācijās, kad izglītības iestādes saņem draudus, sadarbosies ar visiem atbildīgajiem dienestiem, informēs vecākus par pieņemtajiem lēmumiem, skaidros situāciju skolēniem un skolotājiem, skolu darbiniekiem, kā arī sniegs visu nepieciešamo palīdzību.
Valsts policija rīkotajā preses konferencē par izglītības iestādēm adresētajiem draudu e-pastiem gan Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Izglītības departamenta direktore Edīte Kanaviņa, gan Izglītības kvalitātes valsts dienesta Uzraudzības departamenta direktors Juris Zīvarts apstiprināja, ka izglītības iestādes ir atgriezušās ierastajā ritmā. Tiem bērniem, kam tas ir nepieciešams, izglītības iestāžu personāls sniedz atbalstu.
"IZM vārdā gribu pateikties visiem tiem izglītības iestāžu vadītājiem, kuri, ņemot vērā to informācijas pieejamību, kāda viņa kurā brīdī ir bijusi, ļoti atbildīgi un operatīvi rīkojās, lai nodrošinātu bērniem izglītības iestādē drošību," sacīja Kanaviņa.
Savukārt Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) neprasīs skaidrojumus no izglītības un zinātnes ministres Andas Čakšas (JV) par iespējamu novēlotu skolu brīdināšanu un evakuāciju nenovēršanu, apstiprināja LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Čakša bija atzinusi, ka informāciju par draudu paziņojumiem saņēmusi jau rīta pusē, pēc kā sazinājusies ar iekšlietu ministru, lai vienotos par turpmāko rīcību. Ministri esot apsprieduši nākamos rīcības soļus.
Vanaga atzīmēja, ka šis gadījums "kārtējo reizi pierādījis, ka lokālā līmenī krīzes situācija tiek organizēta efektīvāk nekā nacionālā". "Ņemot vērā, ka ir bijuši šādi gadījumi, lai arī skaitliski mazāki, ministrijai vajadzēja rēķināties un [laikus] nodrošināt informāciju par to, kā rīkoties, ja tiek atkārtoti saņemta šāda informācija," kritizēja pedagogu pārstāve.
Vanaga domā, ka pedagogi uz situāciju esot reaģējuši "ļoti profesionāli". Vanaga uzsvēra, ka nedrīkst likt izglītības iestāžu direktoriem "uz viņu atbildību" izvērtēt, vai nepastāv apdraudējums izglītojamo un darbinieku drošībai.
Latvijas izglītības iestāžu vadītāju asociācijas (LIVA) prezidenta, Siguldas Valsts ģimnāzijas direktora Rūdolfa Kalvāna vērtējumā, notikušais atklājis apziņošanas risinājumu trūkumu, jo attiecīgos draudus skolas saņēmušas dažādos laika brīžos, kamēr vairākās skolās rīcība sekojusi pēc medijos publicētās informācijas vai blakus skolu direktoru rīcības. Piesātinātās informatīvās telpas dēļ izglītības iestāžu vadītāji centušies arī saprast, vai informācija nav viltus ziņas. Lēmumu par turpmāko rīcību pēc evakuācijas lielākā daļa izglītības iestāžu vadītāji pieņēma kopā ar novadu vadību un pašvaldības policiju.
Gadījumi, kad izglītības iestādēm tiktu izteikti draudi par drošības apdraudējumu, neesot bieži, atzīmēja Kalvāns. Viņa ieskatā, izteikto draudu saturs, tostarp "Telegram" grupā, saistāms ar Rīgas skolu tīklu un latviešu valodas reformas ietekmi.
Divu dienu laikā vairākas izglītības iestādes visā Latvijā saņēmušas anonīmus draudu e-pastus krievu valodā. Valsts policija vērš uzmanību, ka šie saņemtie e-pasti vērtējami kā zema līmeņa riska draudi un šī ir mērķtiecīga noziedzīga akcija, kuras mērķis ir destabilizēt sabiedrību un iestāžu darbu. Šī iemesla dēļ izglītības iestādes tikai aicinātas nepārtraukt darbu, tomēr virkne no tām tomēr izvēlējās veikt bērnu evakuāciju.
IZM Evija Ansonska skaidroja, ka katrai mācību iestādei ir evakuācijas plāns un iekšējie noteikumi, kas paredz skolas vadības rīcību apdraudējuma gadījumā, atbilstoši kuram skolas arī rīkojas.
"Valsts policija šīs e-pasta vēstules kvalificējusi kā zemus draudus, bet skolas kā augstu drošības risku, tāpēc attiecīgi rīkojušās, rūpējoties par skolēnu un pedagogu drošību. Pašlaik esam lūguši VP precizēt drošības algoritmus, lai varam izglītības iestādēm sniegt izvērstu skaidrojumu par vēlamo rīcību," pauda IZM pārstāve.
Komentāri (0)