Pašvaldība palīdz uzlabot sadzīves apstākļus

Esam jau informējuši, ka no šā gada 1. jūlija spēkā stājusies jauna mājokļa pabalsta izvērtēšanas un piešķiršanas kārtība, kas paredz ieviest vienotu formulu mājokļa pabalsta apmēra noteikšanai visām Latvijas pašvaldībām. Iepriekš mājokļa pabalsta apmēru katra pašvaldība varēja noteikt pēc saviem ieskatiem. Ventspils iedzīvotāji (trūcīgas un maznodrošinātas ģimenes, atsevišķi dzīvojoši pensionāri un personas ar invaliditāti) varēja saņemt pabalstu siltumenerģijas patēriņa daļējai kompensēšanai, pabalstu kurināmā iegādes daļējai kompensēšanai, pabalstu ūdens un kanalizācijas pakalpojumu daļējai kompensēšanai un pabalstu īres maksas daļējai kompensēšanai. Tagad, lai saņemtu mājokļa pabalstu, trūcīgā un maznodrošinātā statusam netiek piešķirta nozīme. Tiek vērtēti mājsaimniecībā dzīvojošo personu kopējie ienākumi, kā arī izdevumi par mājokli. Tādējādi pabalsta apmērs tagad ir ļoti atšķirīgs – kāds saņem tikai pāris eiro, bet citam atmaksā teju visus izdevumus par mājokli; jo mājsaimniecībā zemāki ienākumi, jo pabalsta apmērs lielāks.

Lai saprastu, vai mājsaimniecība var pretendēt uz mājokļa pabalstu, vispirms jāaprēķina visu mājsaimniecībā dzīvojošo personu ienākumi. No šīs summas tiek atņemti ar dokumentiem pierādāmi izdevumi par mājokli (tāpēc ir svarīgi saglabāt čekus par veiktajiem maksājumiem). Ja mājsaimniecībā dzīvo tikai viena persona, tad pabalsts pienākas, ja pēc aprēķiniem pāri paliek mazāk par 109 eiro – šī summa atbilst valstī noteiktajam garantētajam minimālo ienākumu (GMI) līmenim. Mājsaimniecībām, kurās ir vairākas personas, pabalsts pienākas, ja uz pirmo mājsaimniecībā dzīvojošo personu pēc aprēķiniem atliek mazāk par 109 eiro, bet uz katru nākamo mājsaimniecības personu – mazāk par 76 eiro katram. Ministru kabineta 2020. gada 17. decembra noteikumi Nr. 809 Par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu paredz, ka izdevumos par mājokli tiek ņemti vērā maksājumi par īri, mājokļa apdrošināšanu, par apkures pakalpojumu vai malkas iegādi, par karstā ūdens nodrošināšanu, elektroenerģiju, ūdens piegādi, gāzi, kanalizāciju vai asenizācijas nodrošināšanu, sadzīves atkritumu nodrošināšanu, maksājumi par ūdens skaitītāju uzstādīšanu un verifikāciju, tāpat arī maksājumi, kas saistīti ar telekomunikāciju pakalpojumiem un internetu. Jāpiemin, ka minētajos noteikumos ir noteikti normatīvi, kā, piemēram: izdevumi par auksto ūdeni, kanalizāciju un karsto ūdeni atbilstoši īres vai apsaimniekošanas izdevumu vai komunālo maksājumu kvītī norādītajai summai vai, ja mājoklī ir ūdens skaitītāji, izmaksas atbilstoši ūdens skaitītāju rādījumiem, bet ne vairāk kā 6 m³ izmaksas mēnesī vienai personai mājsaimniecībā, no kurām ne vairāk kā 3 m³ – karstā ūdens izmaksas mēnesī vienai personai.

Sociālais dienests secina, ka patlaban, kad stājusies spēkā jaunā kārtība mājokļa pabalsta aprēķināšanā, galvenās grupas, kuras vairs nekvalificējas mājokļa pabalsta saņemšanā, ir ģimenes, kurās ir tikai pensionāri un/vai invalīdi, kā arī pensionāri, kuri dzīvo vieni.

Tā kā vairākas ventspilnieku ģimenes un atsevišķi dzīvojošas personas kopš vasaras vairs nevar saņemt mājokļa pabalstu vai arī pabalsta apmērs ir krietni sarucis, pašvaldība ir izstrādājusi jaunus saistošos noteikumus Par pabalsta piešķiršanu sadzīves apstākļu uzlabošanai, kas stājās spēkā 2021. gada 16. novembrī.

Jaunie noteikumi izveidoti ar mērķi sniegt materiālu atbalstu Ventspilī deklarētajām mājsaimniecībām, lai uzlabotu to sadzīves apstākļus, kompensējot daļu no komunālo maksājumu izmaksām. Noteikumi attiecas tieši uz tiem ventspilniekiem, kuri ir zaudējuši mājokļa pabalstu valdības pieņemtās vienotās mājokļa pabalsta aprēķināšanas un piešķiršanas kārtības rezultātā. Tie paredz, ka jauno pašvaldības ieviesto pabalstu varēs saņemt tikai tās mājsaimniecības, kuras laika posmā no 2020. gada 1.jūlija līdz 2021. gada 30. jūnijam saņēma mājokļa pabalstu daļējai izmaksu kompensācijai par siltumu, īri, ūdeni un kanalizāciju u.c., bet no šā gada 1. jūlija mājokļa pabalstu vairs nesaņem vai saņem mazākā apmērā kā līdz minētajam datumam.

Lai saņemtu pabalstu, iedzīvotājiem, kuri atbilst iepriekš skaidrotajiem kritērijiem, vispirms jāvēršas Sociālajā dienestā ar lūgumu izvērtēt atbilstību mājokļa pabalsta saņemšanai (saskaņā ar MK noteikumiem Nr.809 Noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu). Ja, izvērtējot mājsaimniecībā dzīvojošo personu ienākumus un izdevumus par mājokli, mājsaimniecība nekvalificējas mājokļa pabalsta saņemšanai, tad mājsaimniecība ir tiesīga vērsties Sociālajā dienestā atkārtoti ar jaunu iesniegumu, kurā lūdz piešķirt pabalstu sadzīves apstākļu uzlabošanai. Kompensācija tiek aprēķināta par periodu no 2020. gada 1.jūlija līdz 2021. gada 30. jūnijam. Summa tiek sadalīta 12 daļās, un vienu reizi mēnesī lēmumā noteiktajā periodā atbilstoši klienta izvēlei tā tiek pārskaitīta pakalpojuma sniedzējam, piemēram, PSIA Ventspils siltums; PSIA Ūdeka; PSIA Nekustamie īpašumi u.c. Savukārt, ja iedzīvotājs izvēlas saņemt kompensāciju par iegādāto malku, ar viņu Sociālā dienesta darbinieki sazināsies, lai vienotos, kā viņš šo pabalstu saņems.

Ja mājsaimniecībai ir piešķirts mājokļa pabalsts saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 809, bet šī pabalsta apmērs ir mazāks, nekā tas ir bijis laika periodā no 2020. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 30. jūnijam, Sociālais dienests kompensēs starpību.

Piemērs:

2020. gada pirmajos mēnešos mājsaimniecība saņēma mājokļa pabalstu komunālo maksājumu segšanai – 50 eiro mēnesī. Piemērojot jaunos MK noteikumus Nr. 809, tagad mājsaimniecība saņem mājokļa pabalstu 30 eiro apmērā. Tādējādi mājsaimniecībai tiek piešķirts arī pabalsts sadzīves apstākļu uzlabošanai 20 eiro apmērā.

Sociālais dienesta aicina būt saprotošiem jauno noteikumu ieviešanas procesā.

Atbalstām ģimenes un jauniešus

Ne visas ģimenes spēj tikt galā ar ikdienas pienākumiem, tādiem kā komunālo rēķinu apmaksa un sadzīves jautājumu organizēšana. Patlaban Ventspilī ir 12 ģimenes, kurām ikdienas uzdevumus palīdz veikt ģimenes asistenti.

Jau vairāku gadu garumā Sociālais dienests nodrošina ģimenes asistenta pakalpojumus trim iedzīvotāju grupām:

• tās ir ģimenes, kurām ir nepietiekošas zināšanas bērnu audzināšanā un sociālo jautājumu risināšanā. Šīm ģimenēm pienākas ģimenes asistenta pakalpojums līdz 10 stundām nedēļā;

• šāds pakalpojums tiek nodrošināts arī tām ģimenēm, kurās vismaz viens no vecākiem ir persona ar garīga vai psihiska rakstura traucējumiem un kurām nepieciešams atbalsts bērnu audzināšanā. Tādā gadījumā ģimenes asistents palīdz risināt dažādus sadzīves jautājumus, kopā ar ģimeni esot līdz pat 15 stundām nedēļā.

• ģimenes asistents palīdz arī jauniešiem, kas iepriekš dzīvojuši ārpusģimenes aprūpē, respektīvi, uzturējušies bērnu namā vai arī dzīvojuši audžuģimenē vai aizbildņa ģimenē. Šādā gadījumā ģimenes asistenta palīdzība pienākas līdz četrām stundām ik nedēļu. Ģimenes asistents palīdz jauniešiem socializēties ikdienas dzīvē, veikt maksājumus par komunālajiem pakalpojumiem un organizēt sadzīvi.

Patlaban Ventspilī šo pakalpojumu ikdienā saņem 12 ģimenes. Kopumā ik gadu Ventspilī ģimenes asistenta pakalpojums tiek piešķirts 25 gadījumos (ģimenēm un bijušajiem bērnu nama jauniešiem).

Pārsvarā vienai ģimenei vai personai šis pakalpojums tiek piešķirts uz sešiem mēnešiem, bet nepieciešamības gadījumā to ir iespējams arī pagarināt. Kā apliecina Aļesja Caune, Ventspils valstpilsētas Sociālā dienesta vecākā sociālā darbiniece darbam ar ģimeni un bērniem, Sociālā dienesta uzmanības lokā ir ģimenes, kuras ģimenes asistents ir atbalstījis sešus mēnešus, un turpmāk tās pašas spējušas tikt galā ar dažādiem sadzīves jautājumiem. Taču ir arī tādas ģimenes, kurām pakalpojums tiek piešķirts atkārtoti.

Lai sniegtu atbalstu ģimenēm, Sociālais dienests sadarbojas ar nodibinājumu Sociālā atbalsta un izglītības fonds, kas nodrošina un koordinē ģimenes asistentu darbu. Ventspilī patlaban ir tikai divi speciālisti, kas sadarbojas ar visām 12 ģimenēm, kurām šis pakalpojums ir piešķirts. Agrāk pilsētā vienlaikus strādāja četri un pat pieci speciālisti. «Ģimenes asistentu trūkst,» secina Caune un lūdz atsaukties speciālistus, kuri būtu gatavi uzņemties ģimenes asistenta darbu un kam ir nepieciešamās prasmes šī pienākuma veikšanai.
Pakalpojums tiek nodrošināts ar mērķi, lai ikvienam bērnam būtu iespēja augt ģimenē; lai mazinātu riskus, kas pastāv ģimenēs, kurās vecākiem nav pietiekamu zināšanu un prasmju bērnu audzināšanā; lai sniegtu atbalstu šo bērnu vecākiem; lai uzlabotu bērnu audzināšanas un aprūpes apstākļus; lai mazinātos nepieciešamību izņemt bērnus no ģimenēm, jo ikvienam bērnam pats svarīgākais ir viņa vecāki – mamma un tētis.