Ģenerālprokurors Juris Stukāns "kā jebkurš normāls cilvēks" bijis šokēts par televīzijas sižetu, kurā izskanējusi informācija, ka 2017. gadā Ventspils peldbaseinā noslīkušā zēna vecākiem celta apsūdzību par saņemtās kompensācijas nedeklarēšanu, tāpēc viņš Saeimas Krimināltiesību politikas apakškomisijas sēdē aicināja parlamentāriešus nekavējoties grozīt attiecīgo likuma normu.

TV3 raidījums "Nekā personīga" iepriekš vēstīja, ka 2017. gadā Ventspils peldbaseinā noslīkušā zēna vecākiem draudējis cietumsods par saņemtās kompensācijas nedeklarēšanu, jo prokuratūra viņus it kā vainojot liela apmēra zaudējumu nodarīšanā tautsaimniecībai. Savukārt prokuratūra paziņojusi, ka kriminālprocess pret vecākiem ir izbeigts prokuratūras iestādē, nosacīti atbrīvojot personas no kriminālatbildības.

Stukāns skaidroja, ka pēc sižeta pirmdien, 22. martā, viņš sazinājās ar atbildīgo prokurori un elektroniskajā sistēmā iepazinās ar lietas materiāliem. Ģenerālprokurors esot nopratis, ka raidījumā "Nekā personīga" par šo tēmu būs sižets, bet viņš neesot paredzējis, kā tieši tiks pasniegts notikušais. Stukāns pauda, ka advokāts esot "ļaunprātīgi izmantojis publisko telpu", kā arī esot sniedzis nepilnīgu informāciju.

Tiesībsargājošās institūcijas vadītājs vaicāja, kāpēc Saeima ir pieņēmusi tādu likuma regulējumu, ka ir jāiesniedz deklarācija arī par tādiem lieliem ienākumiem, kuri varētu nebūt apliekami ar nodokli. Stukāns vērsa uzmanību, ka konkrētā likuma normā noteikts, ka deklarācija ir jānorāda arī ar nodokli neapliekami ienākumi, ja to kopējā summa pārsniedz 10 000 eiro. Attiecīgo kompensāciju abi cilvēki saņēmuši 2018. gadā.

No ģenerālprokurora teiktā izriet, ka viņš pieļauj, ka advokāts varētu būt maldinājis abus lietā iesaistītos cilvēkus attiecībā uz termiņiem deklarācijas iesniegšanai. Likums nosaka, ka deklarācija iesniedzamas sekojošajā gadā konkrētajos termiņos, kurus Stukāns konkrētāk minēja komisijas sēdē.

Ģenerālprokurors norādīja, ka sieviete ievēroja likuma termiņu, kura laikā deklarācija jāiesniedz, taču neuzrādīja saņemto kompensāciju. Vīrietis deklarācijas iesniegšanas attiecīgo termiņu neievēroja un, iesniedzot deklarāciju, neuzrādīja ienākumus no kompensācijas.

Komentējot jautājumu, vai ir noticis kriminālpārkāpums par kompensācijas neuzrādīšanu, Stukāns atsaucās uz Augstākās tiesas (AT) iepriekš lemto saistībā ar deklarācijām. Viņš arī norādīja, ka advokātam bija pienākums zināt šo tiesu praksi.

AT norādījusi, ka, ja deklarācijas iesniegšana saistīta ar nepatiesām ziņām, tad deklarācijas vēlāka labošana un precizēšana nevar mainīt deklarācijas sākotnējo statusu, izriet no ģenerālprokurora skaidrojuma. Viņš norādīja, ka, ja šajā situācijā nebūtu runa par lieliem apmēriem, tad arī atbilstoši likumam nebūtu paredzēta kriminālatbildība.

Stukāns Saeimas deputātus aicināja rīkoties un nekavējoties izsvītrot no Krimināllikuma attiecīgo normu vai arī veikt tajā grozījumus. Komentējot apakškomisijas sēdē izskanējušo redzējumu par to, kā prokuratūrai vajadzēja rīkoties, ģenerālprokurors norādīja, ka šajā gadījumā "nodoms" pierādīts ar darbībām, ka abi cilvēki, iesniedzot deklarāciju, nenorādīja saņemto kompensāciju ievērojamā apmērā.

No Stukāna teiktā izrietēja, ka, abas personas varēja pieļaut iespēju, ka varbūt no kompensācijas ir jāmaksā nodokļi, jo varbūt nebija saņēmušas konsultāciju, ka nodokļi no kompensācijas nav jāmaksā.

Ģenerālprokurors arī pavēstīja, ka abi cilvēki 10. martā tika nopratināti, saprata un atzina vainu un pauda, ka nevēlas sniegt liecības. Stukāns uzsvēra, ka nedaudz vairāk kā nedēļu vēlāk advokāts pēkšņi iesniedzis pavisam citu informāciju ar lūgumu attiecībā uz sievieti izbeigt procesu uz reabilitējoša pamata. Šajā advokāta lūgumā ir atsauces uz AT lēmumiem, tātad viņš varēja iepazīties ar tajos noteikto tiesu praksi, uzsvēra tiesībsargājošās iestādes vadītājs.

Ģenerālprokurors norādīja, ka prokurore nevēlējās prasīt sodu, bet uzreiz piedāvāja arī vienīgo risinājumu - atbrīvot no kriminālatbildības.

Stukāns skaidroja, ka pēc tam, kad policija bija nosūtījusi informāciju Valsts ieņēmumu dienestam (VID), VID bija iespēja arī nolemt neierosināt procesu. Jautājums, ko prokuratūra var darīt, ja process jau ir sākts - vai prokuratūrai ir jāvadās pēc revolucionārās apziņas vai pēc likuma, izriet no tiesībsargājošās institūcijas vadītāja paustā.

Stukāns akcentēja, ka šajā gadījumā tika izvēlēts likumā atļautais vissaudzīgākais veids jeb atbrīvošana no kriminālatbildības.

Lasi vēl

Komentāri (5)

  • -2
    STOPVACZISM 23.03.2021, 14:27:46

    Ka var normāliem un loģiski domājošiem cilvēkiem ienākt prātā ka jādeklarē , no kā nodoklis nav jāmaksā?
    Tāpēc ka Muļķu zemes atkritumi visur vēlas iebāzt savu degunu.

  • 0
    Vadims Kevrelis 23.03.2021, 15:12:39

    Jāsaka paldies advokātam ka šo lietu izdrebināja bet Ģenerālprokuroram ka visu salika pa plauktiem.

  • 0
    tiešām suns 23.03.2021, 18:03:53

    piekrītu.mūsu standarts-ej uz tiesu un pierādi ka neesi ēzelis...

  • -2
    Andris vnk. 23.03.2021, 18:21:57

    Ko ģenerālprokurors,to visu bez Bordāna neizdarīt!!!

  • 0
    ambīls 23.03.2021, 19:28:15

    Nu vismaz jūt ka valstī ir ģenerālprokurors,nevis kā tas iepriekšējais mūžīgi aizmidzis un neko nezināja-tēloja muļķi par labu algu,a šis vismaz pieķērās A A A,viens jau tup,cerams ka drīz pārējie divi arī tupēs,varēs tie arī sūtīt savus memuārus no trimdas,kā viens jau te mocās.

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: