Bijušais Ugāles pagastvecis Aivars Vāvere pēc trakā virpuļa vietējās politikas dzīvē tagad noenkurojies Puzes ezera krastos, kur ir viņa mājas, birojs un reizē arī sirdsvieta.
Aivars Vāvere: "Ar visu ko esmu krāmējies"
0Kā nokļuvāt līdz šejienei?
– Par Puzes ezera sakārtošanu domāju vēl laikā, kad vadīju Ugāles pagastu. Tas, kas šeit notika toreiz, krieviski tiek saukts par bezpriģelu – tīklus lika, naktīs spridzināja, darīja, ko gribēja. Sākotnēji, lai pret to cīnītos, domājām dibināt biedrību, taču nonācu līdz SIA, kurā šobrīd esmu viss vienā personā – valdes priekšsēdētājs, apkopējs un vides inspektors. Ezeru no valsts esmu iznomājis uz 30 gadiem, bet tas nozīmē arī lielu atbildību. Tagad jau izdevies te iemitināt sporta zivi, zandartu. Tikko ir zandarts, brauc makšķernieki arī no Rīgas.
Vai situāciju uz ezera ir izdevies mainīt?
– Es nekad nesaku, ka 100% esmu pārliecināts, ka nelegālā zveja te ir izskausta pilnīgi, bet situācija noteikti ir uzlabojusies. Reizēm arī naktīs braucu apsekot ezeru, jo jābūt pārliecībai, ka viss ir kārtībā. Citādi var iedzīvoties kādās nervu kaitēs – visu laiku šķiet, ka kāds kaut ko zog. Patiesībā makšķernieks – vismaz tas, kas brauc uz šejieni, – ir palicis solīdāks. Pirms tam cilvēki, kas dzīvoja Puzes ezera tuvumā, pat pamanījās ievietot sludinājumu – telšu vietas, viesu nams un tīklu likšana. Toreiz šīs lietas maz kontrolēja. Tomēr, ja man godīgi jāsaka, es šo lietu vairs otro reizi nesāktu.
Interviju pilnībā lasiet ceturtdienas laikraksta Ventas Balss!
Komentāri (0)