Pagājušās nedēļas beigās topošā Zinātnes un inovāciju centrā, Rūpniecības ielā 2, nosvinēja Spāru svētkus – ēkas augstāko punktu rotāja simbolisks vainags. Objekta būvniecība rit raitāk, nekā to paredz celtniecības grafiks, līdz tā nodošanai ekspluatācijā atlicis apmēram gads. Spāru svētkos piedalījās pašvaldības vadītāji, arhitekti, projektētāji, celtnieki.

Spāru svētki – tas nozīmē, ka celtniecības procesā esošā ēka ir nonākusi zem jumta un sasniegusi sava apjoma augstāko punktu. Svētkos sanākušie viesi – pilsētas pašvaldības vadība un speciālisti, būvnieki, projektētāji un uzraudzības organizāciju pārstāvji – noskatījās īsfilmu par vēl salīdzinoši nelielo topošā Zinātnes un inovāciju centra (ZIC) vēsturi no celtniecības sākuma līdz Spāru svētkiem. Tikai pirms 11 mēnešiem lielajā un mitrajā pļavā pie iebrauktuves uz Ventas tilta ieradās celtnieki un sāka aktīvi darboties. Kopš tā laika ventspilnieku acu priekšā top, paceļoties arvien augstāk, objekts, kuram lemts kļūt par 21. gadsimta liecību.

Augusta sākumā pirmā stāva foajē grīdā iemūrēja simbolisku kapsulu ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Toreiz pirmajā stāvā vēl nebija iebetonēta visa grīda un nebija ierīkotas komunikācijas. Šobrīd Zinātnes centrs paveras jau pilnā apjomā, sniedzot arvien skaidrāku priekšstatu par ēkas oriģinālo konstrukciju aprisēm. Atsevišķās vietās ēkas fasādi jau rotā spoguļstikls un dekoratīvie elementi. Ēkas iekšpusē ierīkotas komunikācijas, pirmajā stāvā iebetonēta grīda, savukārt otrajā stāvā uzbūvētas sienas starp telpām.

«Šādu projektu īstenošana rada laikmeta akcentus. Tā nav vienkārši ēka – tā ir laikmeta liecība,» topošo ZIC raksturoja Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. Par 20. gadsimta iezīmēm Ventspilī, pēc Lemberga domām, kļuva atjaunotā Livonijas ordeņa pils un no jauna izveidotais slēpošanas klans ar Piedzīvojumu parku. Savukārt 21. gadsimtu mūsu pilsētā simbolizē jaunā Mūzikas vidusskola ar akustisko koncertzāli Latvija un topošais ZIC. «Tas ir arī liels izaicinājums nākamajām paaudzēm atstāt kaut ko paliekošo aiz sevis,» norādīja Lembergs, uzrunājot pasākuma dalībniekus. Ventspils ZIC kļūs par ievērojamu objektu pilsētai, valstij un noteikti arī Baltijas reģionam, pārliecināts pilsētas mērs.

Šobrīd ir mērota aptuveni puse ceļa. Objekta izveide tiks pabeigta līdz 2022. gada sākumam, kad ZIC sāks uzņemt apmeklētājus. Priekšā vērienīgi un sarežģīti apdares darbi, Zinātnes centra piepildīšana ar saturu. Saskaņā ar līgumu celtniekiem ir jāpabeidz objekts līdz nākamā gada oktobrim. Taču, pēc Komunālās pārvaldes direktora Andra Kausenieka sacītā, ģenerāluzņēmējs LNK Industries strādā, apsteidzot grafiku aptuveni par trīs mēnešiem. «Parasti būvnieki lūdz pagarināt darbu izpildes termiņu, savukārt šī kompānija strādā tik disciplinēti, tik augstā darba plānošanas un organizēšanas līmenī, ka apsteidz grafiku,» ģenerāluzņēmēju paslavēja pasūtītāja pārstāvis Kausenieks.

Ģenerāluzņēmēja pārstāve Aleksandra Strode uzsvērusi, ka LNK Indusrtries jebkuru jaunceltni, kas saistīta ar zinātni, inovācijām vai kultūru, uztver kā vērā ņemamu ieguldījumu nākotnē – izglītībā un mūsu valsts konkurētspējā. «Tādam objektam jau sen vajadzēja būt Latvijā. Patīkami, ka tas tiek būvēts tik skaistā pilsētā pie jūras. Mēs ar kolēģiem ar nepacietību gaidām, kad varēsim apmeklēt Zinātnes centru kopā ar bērniem,» atzina Aleksandra.

Projektējošās kompānijas PS AMBRASAS PB pārstāvis arhitekts Juris Poga, kurš piedalās ZIC izveidē no paša sākuma, nodēvēja to par Atklājumu centru. «No ārpuses viegli saprotams, šis objekts no iekšpuses uz katra soļa pārsteidz ar jaunām zināšanām un atklājumiem,» savu viedokli paskaidroja arhitekts. Viņš augstu novērtēja Digitālā centra komandas profesionalitāti. Turpmāk topošais ZIC nonāks Digitālā centra rīcībā, piepildot to ar progresīvu saturu, direktores Elīnas Kroņkalnes vadībā.

Spāru svētkos pasākuma radošā komanda bija sagatavojusi viesiem nelielu šovu – daži pasākuma dalībnieki, toskait arī Aivars Lembergs, izmantojot īpašu velomikseri, pagatavoja veselīgu kokteili būvniekiem, lai viņiem pietiktu spēka pabeigt darbus.

Digitālā centra komandai šobrīd ir tikpat saspringts laiks kā būvniekiem. «Pavisam drīz sāksies pārrunas par eksponātu ražošanu Zinātnes un inovāciju centram, aptuveni pēc mēneša būs zināmi rezultāti. Pēc tam sāksies pati ražošana un ļoti detalizēts darbs pie tā, kā izskatīsies un funkcionēs katrs no eksponātiem. Šajā darbā cieši sadarbosimies ar ražotāju. Līdztekus tam izstrādājam Zinātnes un inovāciju centra mārketinga stratēģiju, kā arī gatavojamies iepirkumu konkursam saistībā ar jaunā centra satura izstrādi,» pastāstīja Elīna Kroņkalne. Viņa piebilda, ka Digitālā centra kolektīvam tas ir liels izaicinājums, jo šādas pieredzes viņiem vēl nav bijis. Kopumā ventspilnieki tiek galā ar izvirzīto uzdevumu, vēršoties pēc konsultācijām pie ekspertiem un izpētot līdzīgu ekspozīciju pieredzi, piemēram, Rīgas Motormuzejā. Eksponātu ražošanai piesaistīti Norvēģijas finanšu instrumenti.

Izstrādātāji sola ventspilniekiem tādu ZIC saturu, kas atbildīs jaunākajām tehnoloģijām. «Mēs ņemam vērā, ka tehnoloģiju attīstība notiek ļoti strauji. Tādēļ jau sākotnēji izvēlamies eksponātus ar jaunākajām tehnoloģijām un iespējām nomainīt tās pret arvien jaunākām, būtiski nepārbūvējot konstrukcijas,» pastāstīja Kroņkalne.

Nākamais zīmīgais solis Ventspils Zinātnes un inovāciju centra tapšanas hronikā būs tā nodošana ekspluatācijā pēc gada.

Ventspils Zinātnes un inovāciju centrs (ZIC)

*Būvniecība iesākās 2019. gada 11. oktobrī;

*Atvēršana plānota 2022. gada pavasarī;

*Kopējā platība – 6300 m2;

*Zinātnes centrs – 4500 m2: 88 eksponāti, kas saistīti ar zinātni, tehnoloģijām, inženierzinātnēm un matemātiku, zinātnes šovi un radošās darbnīcas, izglītojošas nodarbības;

*Inovāciju centrs – 1800 m2: jauno uzņēmēju piesaistīšana un atbalsts, jaunu darbavietu izveide.

Ventspils ZIC top ar Ventspils pilsētas pašvaldības, Latvijas valsts un Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu.

«Strādājam kopā zaļai, konkurētspējīgai un iekļaujošai Eiropai.»

Plašāka informācija par EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentiem pieejama tīmekļvietnēs www.nrwaygrants.lv un www.eeagrants.lv

Lasi vēl

Komentāri (7)

  • 0
    <>^<> 24.09.2020, 11:08:58

    Tad jau redzēs,laikmets pats parādīs..

  • -1
    Neue.Ordnung 24.09.2020, 12:12:38

    Varbūt laikmets aizslaucīs vēstures mēslainē visus tādus lembergus...

  • -2
    krustmateflorence 25.09.2020, 10:42:16

    Iedodat A. Lembergam rokās lāpstu ,lai pastrādā uz būvlaukumā kādas dienas, lai redz kā un cik grūti ir jāpelna maize.

  • -9
    Nif nifs 25.09.2020, 11:03:03

    Tur jau ir tā māksla, iemācīties strādāt ar galvu, lai lāpsta vairs nav jāņem rokā. Ar lāpstu strādā tie, kas ar galvu nevar jeb negrib. Labs katrs darbs, bet katram jāder savā vietā.

  • -8
    Miers 25.09.2020, 13:15:34

    To ta! Daudzi no mums var atcerēties laikus, kad strādāja, piemēram, celtniecībā, īpaši vasaras brīvlaikos.
    Cits aizgāja studēt, bet citi tā arī turpināja strādāt celtniecībā pēc skolas beigšanas.
    Nauda nebija slikta, bet jāstrādā ar lāpstu, betona maisītāju. Tie, kas gāja studēt, dabūja gadus piecus piepūlēt galvu, pabeidzot alga padomjlaikos bija mazāka nekā celtniecībā.
    Za to lāpsta vairs nebija jācilā un pa sociālajām kāpnēm augstāk tika.:)

  • 0
    FerdinanTs. Pirms 1 nedēļas, 1 dienas

    Viens no pasaules izcilākiem architektiem Alberts Špērs (1905-1981) esot iztēlojies,kā viņa projektētā ēka izskatīsies drupu veidā.
    Vai šeit to nevajadzētu ņemt vērā?Mūsdienu celtniecības technoloģijas nudien nav orientētas uz ilgstošu pastāvēšanu.

  • -2
    Miers Pirms 1 nedēļas, 1 dienas

    Tam Hitlera arhitektam nācās pieredzēt visapkārt drupas vien...
    Neko nopietnu uzbliezt Ādiņam tā arī neizdevās.

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: