Zemkopības ministrija (ZM) sagatavojusi grozījumus Pārtikas aprites uzraudzības likumā, kas paredz, ka turpmāk konkrētas pārtikas produktu grupas pēc derīguma termiņa beigām varēs nodot labdarībai.
Plāno atļaut pārtiku pēc derīguma termiņa beigām nodot labdarībai
5Patlaban likums nosaka, ka pārtika ar beigušos derīguma termiņu ir atzīstama par izplatīšanai nederīgu. Tas attiecas gan uz pārtiku, kas ātri bojājas, gan pārtiku ar minimālo derīguma termiņu "Ieteicams līdz…".
Lai mazinātu pārtikas atkritumu rašanos, plānots, ka turpmāk noteiktā laikposmā un kārtībā normatīvajos aktos noteiktas produktu grupas būs atļauts izplatīt, piemēram, nodot labdarības iestādēm. Likumu plānots papildināt ar pilnvarojumu valdībai noteikt gadījumus, produktu grupas, izplatīšanas veidu, laikposmu un kārtību, kādā atļauts izplatīt pārtiku pēc minimālā derīguma termiņa "Ieteicams līdz..." beigām.
Paredzēts, ka attiecīgā tiesību norma stāsies spēkā 2019. gada 1. jūlijā.
ZM skaidro, ka tādējādi tiktu ieviests Eiropas Komisijas (EK) 2017. gada 16. oktobra paziņojums par Eiropas Savienības (ES) pārtikas ziedošanas pamatnostādnēm. Tajās norādīts, ka pārtikas izšķērdēšanai ir būtiska ekonomiska un sociāla ietekme, turklāt tā rada pārmērīgu spiedienu uz izsmeļamiem dabas resursiem un vidi.
Pēc ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas datiem, aptuveni trešdaļa no visas pasaulē saražotās pārtikas iet zudumā vai tiek izšķērdēta. Tādas pārtikas ražošanai, kura tiek novākta, bet galu galā iet zudumā vai tiek izšķērdēta, katru gadu tiek patērēta aptuveni ceturtā daļa no visa lauksaimniecībā izmantojamā ūdens, un tam ir vajadzīga aramzeme Ķīnas teritorijas lielumā. Ik gadu pārtikas atkritumi rada aptuveni 8% no siltumnīcefekta gāzu emisijas pasaulē, liecina organizācijas dati.
ZM uzsver, ka pārtikas ziedošana ne tikai atbalsta cīņu pret pārtikas trūkumu, bet var būt arī efektīvs instruments to pārtikas pārpalikumu daudzuma mazināšanai, ko izmanto rūpnieciskām vajadzībām vai nosūta uz atkritumu apstrādi.
"Zināms, ka pārtikas ražotāji un mazumtirgotāji ir gatavi ziedot savus pārpalikumus pārtikas bankām un labdarības organizācijām, bet tikai neliela daļa no kopējiem uzturā derīgajiem pārtikas pārpalikumiem tiek atdota ziedošanai," atzīmē ministrija.
Par minētajām likuma izmaiņām valdība lems 24. jūlija sēdē.
Komentāri (5)
Visvienkāršāk būtu šādu pārtiku noteiktos laikos izlikt brīvai pieejai veikala sētas pusē.
Es gan to par labdarību nenosauktu.
Veikals Mego,ir ap 9vakarā..sviesta pakai akcija,no 1.98 uz 1.5...derīguma termiņš tai pakai nākošās dienas datums..pēc stundas veikalu slēgs,un tā sviesta paka nonāks atkritumos...Vai nevarēja to sviestu atdot par 50centiem...??? cilvēki nopirktu...viela pardomām...
Atkritumos,saki?
Parādi to atkritumu konteineru,kur nonāk pārtika ar notecējušo termiņu!
Vai cilvēki tur tiek klāt?
Turjau tā nelaime,ka tādi konteineri tiek gandrīz vai apsargāti,lai tik kāds cilvēciņš kaut ko par brīvu nedabūtu.
Kur te loģika?
Ko tik neizdomā,lai pielaizītos nabagiem.Kaut kā pirms vēlēšanām nāk klajā ar ,,sevišķām,, rūpēm par tautu.Ar strauju rāvienu pavairot darba vietas tiem liekēžiem negribas,lai gan kārtīgi saimnieki to izdarītu.Nu tad jābaro trūkumcietēji ar ,,sūdiem,,.
Nāk atmiņā anekdote:,,Staļina laikā,kolhoza priekšsēdētājs sasauca kolhozniekus un teica,ka ir divas ziņas,viena laba un otra slikta.Sākšot ar slikto-raža pavisam slikta un nebūs ko ēst,būšot jāēd sūdi.Labā ziņa esot tā,ka sūdi ir baigi daudz.
Kad beigsies mūsu valstī ņirgāšanās par cilvēkiem.Esam ES,ir 21 gadsimts,bet tiek spriests par cilvēku barošanu ar derīguma termiņa iztecējušiem produktiem.(?)