Pašvaldības darbu pozitīvi vērtē 83% ventspilnieku

Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca ir vairākkārt piedāvājusi iespēju stomatologiem dežūrēt uzņemšanas nodaļā, bet ņemot vērā, ka medicīniskās palīdzības veidam pieaugušajiem nav paredzēts valsts finansējums, stomatologi ir atteikušies veikt šo dežūrdarbu slimnīcā, pamatojot to ar zemu un neregulāru pieprasījumu. Slimnīcā nav stomatoloģijai nepieciešamās iekārtas, tādēļ stomatoloģijas pakalpojumus varam sniegt tikai sadarbības ceļā ar kādu no stomatoloģijas klīnikām.

Savukārt valstī nav noteikts obligāts nosacījums, ka neatliekamās medicīniskās palīdzības punktos jābūt pieejamam stomatologam, tādēļ speciālisti izvēlas darbu veikt privātklīnikās nevis dežūrēt slimnīcās.
Pacientiem vēršoties uzņemšanas nodaļā, tiek sniegta neatliekamā medicīniskā palīdzība un ieteikta tuvākā ārstniecības iestāde, kurā iespējams veikt turpmāko ārstēšanu. Neatliekamos gadījumos, kad ir nepieciešama stomatoloģiska palīdzība, diennakts neatliekamo stomatoloģisko palīdzību, tajā skaitā, mutes, sejas un žokļu ķirurģisko palīdzību pacienti var saņemt Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Zobārstniecības un sejas žokļu ķirurģijas centrā Rīgā, Dzirciema ielā 20. Reģistratūras/uzņemšanas diennakts tālrunis 67452015.

Iesakām iedzīvotājiem savlaicīgi rūpēties par mutes veselību un izvēlēties stomatologu, kuru jāapmeklē pēc vajadzības vienu, divas vai vairāk reižu gadā, kad tiks veikti gan ārstnieciskie, gan profilaktiskie pasākumi, lai pēc iespējas izvairītos no pēkšņām sāpēm, sastrutojumiem un citām problēmām.
Eiropas Savienības finansējumu apguvei tiek veikti apjomīgi plānošanas darbi pirms līdzekļi tiek ieguldīti iekārtu iegādei, būvniecībai, u.c. to racionālai izmantošanai. Savukārt jebkuru ES projektu, t.sk. Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas apstiprināto ERAF projektu, stingri uzrauga Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, lai tiktu ievērotas visas prasības.

Atbild Ventspils pilsētas domes Vides uzraudzības nodaļa:
Gaisa kvalitāte Ventspilī ir laba un stabila. Par to, ka nav piesārņojošo vielu pārsniegumu, liecina valsts SIA”Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” ikgadējie pārskati par gaisa kvalitāti”. Jāpiekrīt, ka nereti iedzīvotāju labsajūtu traucē smakas. Pašvaldībai nav šaubas, ka galvenais smaku cēlonis ir naftas produktu iekraušanas process ostas piestātnēs, tāpēc tā ir radījusi savu tiesisko regulējumu, kas būtu saistošs uzņēmumiem, kuru darbības rezultātā rodas smakas.

Dome kopā ar brīvostas pārvaldi izstrādāja grozījumus brīvostas noteikumos, paredzot līdz 2018.gada 31.maijam obligātu pienākumu izmantot tvaiku savākšanas un rekuperācijas iekārtas, visiem uzņēmumiem, kuri veic naftas produktu pārkraušanu. Noteikumi arī atrisinās smaku efektīvu kontroles problēmu. Šobrīd Saeima ir pieņēmusi un prezidents ir izsludinājis grozījumus likumā “Par piesārņojamu”, kuros ne tikai iestrādāta prasība uzstādīt tvaiku savākšanas iekārtas, bet arī dotas tiesības pašvaldībām noteikt stingrākas prasības un īsākus iekārtu uzstādīšanas termiņus.

Atbild Ventspils pilsētas domes Attīstības pārvaldes:
Atbildot uz aizrādījumu, ka “Eiropas naudas tērēšanu (reizēm pat neracionālu) nevar vērtēt kā pozitīvu pašvaldības darbu,” norādām, ka šāds apgalvojums ir vispārīgs. Līdz ar to, ja ir uzskats, ka Eiropas nauda tiek tērēta neracionāli, lūdzam sniegt argumentētu pamatojumu šādam apgalvojumam. Visi Eiropas Savienības fondu līdzfinansētie projekti ir atbilstoši Ventspils pilsētas attīstības stratēģijai līdz 2020.gadam. Izstrādājot projektu, Ventspils pašvaldība ļoti rūpīgi analizē katra projekta atdevi gan no izmaksu efektivitātes viedokļa, gan no investīciju atmaksāšanās viedokļa, gan izvērtējot katra projekta sociālekonomisko atdevi. Savukārt, kad projekts tiek iesniegts projektu konkursā, tas “konkurē” ar desmitiem un dažkārt pat simtiem citu projektu, kur jau ārējie eksperti izvērtē katra projekta lietderību, konkurētspēju, izmaksu efektivitāti, u.c. kritērijus.

Līdz ar to, ja Ventspils iesniegtie projekti tiek atbalstīti, tie ir izturējuši būtisku kritēriju izvērtējumu un salīdzinājumu ar līdzīgiem projektiem.
Ņemot vērā minēto, Ventspils pilsētas pašvaldība ir lepna, ka līdz šim ir varējusi piesaistīt vairāk kā 400 miljonus eiro Eiropas Savienības fondu un citu ārējo finansējumu izglītības (t.sk., visu skolu un bērnudārzu siltināšana), veselības aprūpes, sociālo, kultūras, tūrisma, infrastruktūras (t.sk., ielu, ostas pievedceļu, veloceliņu), ūdenssaimniecības, siltumapgādes, atkritumu saimniecības, energoefektivitātes (t.sk., daudzdzīvokļu māju siltināšanai), informāciju un komunikāciju tehnoloģiju attīstībai un citu projektu līdzfinansēšanai.

Par neracionālu eiropas naudas tērēšanu - paceliet savus papīrus un apskatiet , cik izmaksāja atpūtas soliņi pārventā pie strūklakas "Kāpu priede" un vai tā cena atbilst šo soliņu kvalitātei. Vai vispār soliņus vajag iepirkt citā valstī? Tas tā 1 piemērs.