Var saņemt pabalstu piegulošās teritorijas kopšanai

Informējam, ka norādītās ietves un lapu kaudzes ir pie privātīpašuma un to pieguļošo teritorija jāuztur kārtībā zemes īpašniekam. Arī pamestām mājām vai teritorijām, kuras netiek apdzīvotas, vienmēr ir savs īpašnieks. Pašvaldība regulāri uztur kārtībā tai piederošās teritorijas, slēdzot līgumus ar attiecīgiem pakalpojumu sniedzējiem.

Jums pašiem nevajag pabalstu, jo no teritorijas kura pieder pašvaldībai ,kopš rudens nav novākta viena lapu čupa kas uz ganibu ielas starp pionieru un riņķa ielu.

Interesanti, kas apkopj tās ietves gar personīgajām dzīvojamām mājām , kuras netiek apdzīvotas un Katoļu, Meža. Liepājas,Nikolaja.Liepu,Pils ielās tādu ir praktiski katra 4 māja.

Ja jau īpašums uzliek papildus pienākumu, tad jau tas ir īpašums ar apgrūtinājumu, par kura uzturēšanu jābūt paredzētiem atvieglojumiem nodokļu atlaižu vai citā veidā.

Redziet ir viena nianse - Būvniecības administratīvā inspekcija pieminēja Lietu Nr.2003-23-01(2003.gads), bet laiks iet uz priekšu, likumdošana pilnveidojas, valsts attīstās. Lieta atzina likuma „Par pašvaldībām ” 43. panta pirmās daļas 6.punktu par atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 91., 106. un 107. pantam.

Pēc tam parādījās lieta Nr. 2013-20-03, kur tomēr atzina, ka dažādu pašvaldību saistošie noteikumi ne vienmēr pareizi interpretē likumu „Par pašvaldībām” un pārkāpj Latvijas Republikas Satversmes105.pantu. Dīvaini, ka Ventspilī pašvaldība uzskata, ka tas nav viņu gadījums un, ierakstot savos noteikumos solījumu katram piešķirt sāls-smilts maisījuma maisu, var apiet šī Satversmes panta ievērošanu.

Par pašvaldības līdzdalības apjomu arī var apstrīdēt rakstīto Ventspils saistošajos noteikumos (pat sāls maisījumu ne visi saņem) jo likumā "Par pašvaldībām" ir rakstīts, ka ar pašvaldības teritorijas kopšanu saistītos izdevumus pilnībā jākompensē pašvaldībai. Mēs gatavi pildīt savu pienākumu tikai nodrošiniet to materiāli un finansiāli. Kareivis ari pilda savu pienākumu un aizstāv dzimteni, sanāk tā, ja rīkoties pēc Ventspils saistošiem noteikumiem, tad šauteni un munīciju viņam pašam jānopērk.

Un vispār, tad kāpēc nav noteikta norma, cik kvadrātmetri jātīra uz 1 īpašumu un lai pārējo tad tīra pašvaldība. Šeit ir runa par to, ka samērīguma princips vispār nav ievērots, kad vienam īpašniekam jātīra 1000kvm bet otram tikai 20kvm, nevienu absolūti neinteresē arī tas moments, ka zemes nodokli pašvaldībai (!!!) viņš samaksājis par savu zemes gabalu ari vairākas reizes lielāku. Kad īpašniekam lielāka pieguloša teritorija jākopj, tad sāls-smilts maisījums ātrāk beidzas, un papildus vairāk nedod. Vai pašvaldības līdzdalība šai pasākumā aprobežojas tikai ar sāls-smilts maisījuma izsniegšanu un kaut kādu mistisku 6m (sev - t.i. pašvaldībai piederošu) zālāju nopļaušanu? Par pārējās zāles pļaušanu jāmaksā mums un tā tālāk un tā joprojām.

Protams, mēs visi esam ieinteresēti, lai pilsēta būtu tīra un sakopta. Bet minētā atbilde ir ne visai korekta. Kurš materiāli un finansiāli nodrošina pienākumu izpildi? Likumā "Par pašvaldībām" ir noteikts, kurš materiāli un finansiāli nodrošina lēmuma izpildi. Kādēļ pensionāriem, bezdarbniekiem, cilvēkiem ar veselības problēmām, maznodrošinātajiem, daudzbērnu ģimenēm utt., kuri ikdienā skaita katru centu, jāiegulda savi līdzekļi pašvaldības teritorijas uzturēšanā? Nevajag maldināt cilvēkus; ja uzmanīgi izlasīsiet lietu Nr.2003-23-01, tad no tās izriet - ja nav konstatēta pašvaldības līdzdalība konkrētajā (katrā) gadījumā, tad ir pārkāpts Latvijas Republikas Satversmes 106.pants. Noteiktā 6m josla nav nekāda pašvaldības līdzdalība, jo vispār neskar lielāko daļu Ventspils iedzīvotāju (un šeit pašvaldība šmaucas, jo platību vairākos gadījumos nosaka nevis platums, bet garums gar sarkano līniju, un jebkurš, kuram īpašums atrodas divu ielu krustojumā, kopj ietves uz 2 ielām!!!).

Saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 43.panta pirmās daļas 5. un 6. punktu pašvaldības dome ir tiesīga izdot saistošus noteikumus, paredzot administratīvo atbildību par to pārkāpšanu, ja tas nav paredzēts likumos, par namu un to teritoriju un būvju uzturēšanu, kā arī par sanitārās tīrības uzturēšanu un īpašumam piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijas (gājēju ietves, izņemot sabiedriskā transporta pieturvietas, grāvji, caurtekas vai zālāji līdz brauktuves malai) kopšanu.
Saistībā ar piespiedu darbu, paskaidrojam, ka Latvijas Republikas Satversmes tiesa 2004.gada 21.maijā lietā Nr. Nr.2003-23-01 secinājusi, ka īpašumam piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijas uzkopšana uzskatāma nevis par piespiedu darbu, bet gan par pienākumu, ko uzliek īpašums, un tas nav pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmes 106.pantu.
BAI pateicas visiem īpašumu īpašniekiem par pilsētvides uzturēšanu kārtībā, radot patīkamu Ventspils pilsētvidi tās iedzīvotājiem.

Piemēram, ziemas periodā pašvaldība nodrošina kaisāmā materiāla smilts/sāls maisījuma piegādi bez maksas katram nekustamā īpašuma īpašniekam/valdītājam/lietotājam 100kg apjomā, ja to īpašums robežojas ar ietvi, pašvaldība nodrošina zāliena pļaušanu apstādījuma daļai ielas sarkano līniju robežās, kas pārsniedz 6m platumu, sagrābto un maisos salikto lapu centralizētu savākšanu, pieņem bez samaksas piegulošo teritoriju zālienu atliekas u.c. Atsevišķos gadījumos Ventspils Sociālais dienests, sociālās palīdzības ietvaros nodrošina atvieglojumus īpašumam piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijas kopšanai, līdz ar ko tiek nodrošināta pašvaldības līdzdalība pilsētvides uzturēšanā.

Būvniecības administratīvā inspekcija informē, ka Ventspils pilsētas domes saistošie noteikumi Nr. 7 “Ventspils pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas noteikumi” ir pieņemti ar 2012.gada 03.februāra lēmumu Nr. 25 (prot. Nr. 8; 3.§), saskaņā ar likumu “Par pašvaldībām”. Vēlamies norādīt, ka gan pašvaldības administratīvās teritorijas iedzīvotāju, gan paša īpašnieka interesēs ir tas, lai īpašums un tam piegulošā teritorija būtu sakopta, kas sekmētu drošu pārvietošanos un tīru, sakoptu pilsētvidi. Kas attiecas uz īpašuma un tam piegulošās teritorijas kopšanu uzliekot īpašuma īpašniekam pienākumu kopt un tīrīt attiecīgā īpašuma un tam piegulošo teritoriju Ventspils pilsētas pašvaldība ir paredzējusi līdzdalību/atvieglojumus.

http://vesti.lv/news/shokirovannaya-rizhanka-na-trotuare-v-centre-umer-dvornik-no-nikto-dazhe-ne-podoshel

"nav te nekāds piespiedu darbs. Ir JĀNODROŠINA teritorijas tīrība - kādā veidā, tas ir paša ziņā" Interesanti gan, kad Ventspils domei tiek uzdots ko nodrošināt izglītības ,sociālajā vai citā sfērā, tad gan tā izmisīgi brēc par nepieciešamo finansējumu lēmuma izpildei.

Satversmes tiesa atzina konkrētajā Rīgas lieta Nr. 2013-20-03 - Atzīt Rīgas domes 2008. gada 8.jūlija saistošo noteikumu Nr.125 „Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas noteikumi” 4.3. un 4.4. punktu, ciktāl normatīvais regulējums neparedz pašvaldības līdzdalību nekustamajiem īpašumiem piegulošo publiskā lietošanā esošo teritoriju kopšanā un tīrīšanā, par neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes105. pantam un spēkā neesošiem no 2015.gada 1.maija.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ieskatā, nosakot kopjamās teritorijas platību, pašvaldības līdzdalība tiktu noteikta visos gadījumos.

Tā ka pašvaldības līdzdalības katra gadījumā Ventspilī nav noteikta, un Ventspils saistošajos noteikumos tā ir atrunāta tikai daļēji, tad sanāk ka pašvaldība apzināti pārkāpj Satversmes tiesas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas noteikto un nepilda LR Likuma "Par pašvaldībām" noteikto.

Ārprātam - Jums neliekas ka visiem pilsētas iedzīvotajiem nevis tikai daļai tad jātīra ielas un jāiegulda finansu līdzekļus proporcionāli, citādāk sanāk tā ka otra dala spļaus virsu tiem kam nepaveicas ar lielam pašvaldības platībām kuras pieguļ viņu īpašumiem īpaši krustojumos.

Nu tad,lai būtu vēl taisnīgāk,tad sakarā ar to,ka daudzdzīvokļu namos ir arī daudz privatizēto dzīvokļu,tad lai tie privātīpašnieki arī piedalās savu īpašumu piegulošās teritorijas kopšanā.Nekopj tikai tie,kuri no pašvaldības dzīvokli īrē.Pārējie vicinās ar slotām un lāpstām-tandēmā ar sētniekiem.

Komentāros pieminēja Truseviča kungu, bet kādai jābūt bezkaunīgai pašvaldībai kur invalidi tiesājas par to, ka viņi nav spējīgi tīrīt pašvaldības ielas. Bet vel ir daudz cilvēku ar sirds mazspēju, astmu, locītavu problēmām un citam kaitēm kuriem nepiešķir invalida statūtu bet viņi vienalga nav darbaspējīgi, un vel ir tādi cilvēki kuri piemēram vienkārši saslima ar gripu. Un ko tagad ņemt slimības lapas un nest to Lembergam? Ja likums pieprasa pašvaldībai materiāli un finansiāli nodrošināt ielu tīrību, tad lai pašvaldība meklē, maksa un pilda savus pienākumus kurus apmaksāja ar saviem nodokļiem pilsētas iedzīvotāji. Nodokļus iekasē ari pilsētas sakopšanai nevis prēmijām pa labu darbu, salūtiem, tilta svētkiem un citiem pasākumiem pašslavināšanai ka to doma atsevišķie kungi domē.

Šo problēmu var atrisināt ļoti vienkārši.Neviens neko netīra,un viss.Un pasūta nahren visu pašvaldību ar visiem viņu noteikumiem.Kaut kādas soda sankcijas var ietekmēt tikai vienu cilvēku,bet simtiem un tūkstošiem viņi tik iepūst var d...ā.

Ventspils pašvaldība nezin kāpēc paredz, ka visiem privātīpašniekiem ir ideāls veselības stāvoklis un ir lieka nauda pašvaldības teritorijas sakopšanai un darba cilvēkiem jāstrādā vēl virsstundas(LR Darba likums - darba laiks dienā nedrīkst pārsniegt astoņas stundas. Lai iekārtotos valsts darbā, nepieciešama obligātā veselības pārbaude, kura apliecina, ka tādu darbu cilvēks var strādāt. Latvijā un Ventspilī notikuši vairāki gadījumi, kad pēc sniega tīrīšanas radušos veselības problēmu dēļ cilvēki ir nomiruši. Pašvaldība ciniski jums atbildēs - tas nav mūsu gadījums cilvēks taču nenomira uz ielas. Ventspils saistošie noteikumi "pieprasa" strādāt bez veselības pārbaudes, tātad tieši nerūpējas un pilnīgi neinteresējas par pilsētas iedzīvotāju veselību. Pašvaldība vienkārši noslepkavo vecos un slimos cilvēkus uz pilsētas ielām. Vai pieņemot saistošos noteikumus, Ventspils pašvaldība par tādām lietām domā? Vai pašvaldība tādos gadījumos izmaksās kompensāciju tuviniekiem un apmaksās bēres?

Man isti nav skaidrs ko tas cilveks ar to pabalstu pardesmit eur apmera daris - noalgos setnieku, kas tira sniegu un vai ta pabalsta pietiks lai samayksatu? Un kur vins to cilveku dabus? Vai tad pareizak nebutu teritorijai kas atbilst siem kriterijiem nozimet labiekartosanas kombinata setnieku, kuru apmaksa pasvaldiba? Kops virs ir slims un nespej vairs teritoriju kopt, maksajam labiekartosanas kombinatam pasi - par pusi no mums piegulosas teritorijas - otru pusi tira otrs ipasnieks - metru plata ietve gar maju kadi 25-30 m, precizi neatceros - maksajam ap 26 eur menesi. It ka nav fantastiska summa, ap visu maju butu kadi 60- 70 jamaksa, bet cilvekam ar ienakumiem zem 315 eur menesi ir 20 ir oti daudz. Un ko darit tiem invalidiem ar smagajam problemam, kam ir 320 un no ta janoperk zales, jaapmaksa dzivoklis, jaalgo sev paligs kas atnak maju piekopt un ko palidzet, jo socialais dienests ari sadu pakalpojumu nepiedava un ar setnieka pabalstu nepietiek lai to algotu?? Esanai nepaliek

Iespējams, ka kaut ko jaucu, bet vai nebija kaut kur minēts, ka tiem, kam gar māju iet ietve utt, tiem nesolīja kaut kādas NĪ nodokļu atlaides? Man, piemēram, 60m garumā iet zāliens un kādi 20m gājēju ietve, un abiem ir krietni daudz jāvelta laiks to sakopšanai, kamēr vienīgais, ko pilsēta dara - aizrāda par laicīgi nenotīrītu sniegu vai nenopļautu zāli. Ja man uzliek par pienākumu visu laiku čekot pašam līdzi pieguļošo teritoriju, tad varbūt derētu tākā pateikt paldies kaut kādā veidā? Tai pat laikā, kad man pie mājas aizbēra grāvi (kas tagad rezultējās ar regulāri applūstošo pagrabu) un tā vietā izveidoja gājēju ietvi, manu viedokli neviens man neprasīja pirms tā izveides.

Privātīpašniekiem nevajag apstrīdēt tiesā likumā "Par Pašvaldībām" vispārīgo normu par piegulošās teritorijas kopšanu, kas par sevi ir tiesiska un Latvijas tiesa to apstiprināja ar savu lēmumu, bet konkrētos izdotos (Ventspils) saistošos noteikumus, vajag apstrīdēt noteikto kopšanas (sistemātisko) režīmu, kurš pārkāpj Satversmē cilvēkam garantētās tiesības, kā arī to, ka pašvaldība nenodrošina iedzīvotājus ar nepieciešamo inventāru un finansu resursiem atbilstoši likumam.

Par nevienlīdzību: piemēram, uz vienāda izmēra zemes gabaliem atrodas gan daudzdzīvokļu māja, gan privātmāja - cik reizes dārgāk izmaksā pašvaldības teritorijas zemesgabala uzturēšana tai mājai, kur dzīvo tikai viena ģimene? Lieki runāt par to, ja ir lielāka platība uz vienu privātīpašnieku, tad arī izdevumi būs lielāki? Ja pieguloša īpašumam teritorija ir lielāka ne ka citiem, pārskaitot uz vienu cilvēku, tad tāds privātīpašnieks vairāk būs aplaupīts finansiāli un tas īpašniekam vel prasīs patērēt daudz vairāk laika lai sakoptu piegulošu teritoriju. Bet ir tādi piemēram cilvēki kuriem privātīpašums neatrodas pilsēta un viņi vispār par ielas tīrību nemaksā ne centa. Kur ir tas samērīgums?

Komunālai pārvaldei vieglāk ir augstprātīgi atbildēt- "sniega tīrīšanas kārtība Ventspilī netiks mainīta"- nekā risināt šo problēmu. Nav jābūt gaišreģim ,lai saprastu ,ka centralizēti tīrot būtu daudz tīrākas ietves un 1 metra ietves tīrīšanas izmaksas daudzreiz zemākas kā patreiz.

No iepriekšminētā var secināt, ka īpašumam piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijas uzkopšanu pašvaldiba uzskata nevis par piespiedu darbu, bet gan par pienākumu, ko uzliek īpašums (Latvijā privātīpašuma tiesības apliecina ieraksts zemes grāmatā un tur nekas nav rakstīts, ka pieguļošā teritorija pieder privātīpašniekiem, un, ja tas ir pienākums, tad KĀPĒC MINĒTAIS PIENĀKUMS NAV IERASTĪTS ZEMES GRĀMATĀ UN NESKAITĀS KĀ APGRŪTINĀJUMS?). Saistošos noteikumos nav atrunāts, par kādiem līdzekļiem privātīpašniekiem jānodrošina pieguļošās pašvaldības teritorijas kopšanu, un nav veikti aprēķini, cik izmaksā piegulošās teritorijas 1 m2 uzturēšana, tādejādi nav aprēķināts, cik daudz naudas gadā tādā veidā ir "ziedots" jeb ietaupīts pašvaldības budžetā.

Gribētos zināt vai kāds, pirms uzdot cilvēkiem tīrīt pašvaldības teritoriju, ir aprēķinājis, kāds zaudējums tiek nodarīts privātpersonām un līdz ar to valstij un tās institūcijām, kurās šie cilvēki strādā? Jāņem vērā, ka cilvēks, cīnoties ar sniegu, nevar laikā tikt uz darbu, vairāk nogurst, pats iegādājas darba rīkus un materiālus un tos uztur kārtībā, nevar strādāt diennakts darbu (pie tam cilvēka nostrādātais darba laiks kopumā būs lielāks par 40 st. nedēļā), nevar plānot savu laiku, jo daba var izjaukt visus plānus, viņam jāmaksā citiem naudu par teritorijas sakopšanu sava atvaļinājuma, ārstēšanās vai cita veida prombūtnes laikā, cilvēks nevar plānot savu atpūtas laiku utt. Šo sarakstu var turpināt ilgi un sanāk, ka ielu regulāra kopšanu rada materiālus zaudējumus valstij un arī konkrētajam cilvēkam.

Latvijas satversmes likumā par Personas tiesības un pienākumi 20.pantā rakstīts .Piespiedu darbs ir aizliegts! Par piespiedu darbu netiek uzskatīts obligāts valsts dienests, iesaistīšana katastrofu seku likvidēšanā un labošanas darbi, kas noteikti saskaņā ar tiesas spriedumu.!!! Likums ,, Par sociālo drošību"" 1 pants, 1 punkts. Ik vienam ir iespēja brīvi izvēlēties nodarbošanos un ar savu darbu nopelnīt dzīvei nepieciešamos līdzekļus. Ja dome uzskata , ka tas ir sabiedrības pienākums, tad tas var būt tikai brīvprātīgs, nevis ar sodu apliekams darbs. Un sabiedrības darbs, ir pēc katra cilvēka iespējām, nevis to var uzspiests un sodīt, par to

Kāpēc nevar vienkāršāk ,ja cilvēks piekrīt tīrīt/ kopt pieguļošo teritoriju,viņš saņem īpašuma nodokļu atvieglojumus,
( vismaz 50%) ja ne- maksā visu īpašuma nodokli pilnā apmērā! Domāju,ka mūsdienās nebūtu problēmu ar šādu risinājumu,jo šie nodokļi ir lieli,un jebkurš gribētu maksāt mazāk.

Bez Tabu tālr. 67099090; e-pasts [email protected]

Nekā Personīga tālr. 67188440; e-pasts [email protected]

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ieskatā, nosakot kopjamās teritorijas platību, pašvaldības līdzdalība tiktu noteikta visos gadījumos

Tātad no augstākminēta izriet, ka tomēr pašvaldība var deleģēt tiesības uzkopt piegulošu mājai teritoriju mājas īpašniekiem, bet tikai pašvaldība aizmira vienu lietu - par inventāru, aprīkojumu, apģērbu, pļāvēju un benzīnu nodrošināšanu no pašvaldības puses. Jebkurš sods izrakstītājs par piegulošas teritorijas nekopšanu ir nelikumīgs, jo visu finansionālu nastu par pašvaldības koplietošanas teritorijas uzturēšanu pašvaldība uzliek uz mājas īpašniekiem bez savas līdzdalības.

Īpašnieka pienākumu kopt un tīrīt viņa īpašumam piegulošo teritoriju pašvaldība var noteikt tikai ar tādu regulējumu, kas nodrošina samērīgumu starp personai uzlikto pienākumu un sabiedrības interesēs sasniedzamo mērķi. Tātad likuma "Par pašvaldībām" 43. panta pirmās daļās 5. un 6. punktā noteiktais deleģējums nav interpretējams tādējādi, ka pašvaldība drīkstētu savas autonomās funkcijas izpildi pilnībā uzlikt īpašniekiem. Ja pašvaldība izvēlējusies autonomas funkcijas izpildi uzlikt īpašniekiem, tai jāuzņemas līdzdalība šis funkcijas īstenošanai. Arguments, ka pašvaldības budžetā tās autonomo funkciju izpildei vispār nav paredzēti vai arī paredzēti nepietiekami līdzekli, nav atzīstams par iemeslu tam, lai pašvaldība varētu vispār atteikties no līdzdalības piegulošo teritoriju kopšanā un šo pienākumu neierobežotā apjomā uzlikt īpašniekiem".

"Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 32. panta otro daļu Satversmes tiesas spriedums un tajā sniegtā attiecīgās tiesību normas interpretācija ir obligāta visām valsts un pašvaldību institūcijām (arī tiesām) un amatpersonām, kā arī fiziskajām un juridiskajām personām".
" Satversmes tiesa 2014. gada 6.novembra sprieduma lietā
Nr. 2013-20-03 ir atzinusi, ka par likuma "Par pašvaldībām" 15.panta pirmās daļas 2.punktā minētās autonomās funkcijas pienācīgu izpildi atbildīga ir pašvaldība, nevis personas, kurām pieder nekustamais īpašums pašvaldības administratīvajā teritorijā.

No likumdošanas puses pašvaldība rīkojas ne visai likumīgi un paskaidrošu kāpēc:
LR Likums "Par pašvaldībām" 41. pants: Pašvaldības dome pieņem:
1) ārējos normatīvos aktus (saistošie noteikumi). Kas ir pašvaldības ārējais lēmums.
LR Likums "Par pašvaldībām" 42. pants: "Pašvaldības domes lēmumiem, kuru izpilde ir saistīta ar izdevumiem, jābūt nodrošinātiem ar pašvaldības materiālu un finanšu resursiem".

Paši periodiski savēlat visādus p.d.rus,un perodiski četru gadu garumā vaimanājat par nekaunīgiem KUNGIEM un KUNDZĒM.

Ja mazāk naudas uzšautu gaisā svētku reizēs , tad par minimālo algu , kas gadā būtu ap 5000 eiro vienam strādājošam, vairāki cilvēki tiktu pie darba tīrot tās ietves , pa kurām mazais traktoriņš nevar izbraukt , un būtu gan cilvēkam darbs, gan ietves tīras, ziemā no sniega , rudenī no lapām . Negribu ticēt ,ka nevarētu sagrabināt tādu summu visam gadam (vienam cilvēkam) ,jo dažiem tāda sanāk katru mēnesi un tas ir pirms nodokļu nomaksas , ienākuma nodoklis atgriezīsies pašvaldības budžetā.ja nemaldos , tad pašvaldībai ir krietns uzkrājums ,( nebaltai dienai), tā kā par naudas trūkumu nevar sūdzēties.Beidzot sāciet domāt par cilvēkiem , no kuriem gaidāt nodokļu naudu, tad var gaidīt atsaucību no vēlētājiem .

Nav patīkami tas, ka pašvaldības īpašumu kopšanu uzspiež vēl trešajām personām - t.s.likumīgajiem apgādniekiem, nerunājot nemaz par apšaubāmo loģiku - kopt svešu īpašumu.
Tādi apgādnieki bija laikos,
kad cilvēki nemaksāja prom milzu nodokļus un katrs pats bija atbildīgs par savas paplašinātās ģimenes nespējīgo nodrošināšanu.
Bet tagad - pašvaldība nodokļus grib, bet savu darbu uzspiest citiem arī grib.
Un vēl citu bērniem un mazbērniem.

Tāpat smieklīgi izskatās, kad ar tehniku nostumj ietvju veloceliņus, gājēju daļu acīmredzot atstājot sētnieku vai ēku īpašnieku ziņā.
It kā tā tehnika nebūtu pirkta par nodokļu naudu.

to Vitalijs Trusevičs logiski ka nesanem pabalstu jo teritoriju tira komunala parvalde

Nē, nesaņēmu šo pabalstu!

Ja kaut ko vajag no pašvaldības ,tad ir papīru kaudze ar pierādījumiem,ja jātīra celiņi,tas ir pieguloša Jūsu teritorija.Ja mana,tad var iekasēt nodevas,ja kāds iedomājas pastaigāties pa manis piederošo teritoriju-es varu iekasēt nodevas,vai piedāvāt notīrīt trotuāru.

Es ,kā šīs pilsētas iedzīvotājs , piespiedu darbu uzskatu kā sodu par kāda likuma pārkāpumu. Vai dzīvošana privātīpašumā ir uzskatama par administratīvo pārkāpumu? Ja vēlaties lai tiek tīrīta jūsu teritorija, kā minimus jums būtu man jāpiedāvā vairāki iespējamie problēmas risinājumi piemēram:1. tīrīt pašam,2. maksāt saprāta robežās-līdzigi kā ar sadzīves atkritumiem,3. pilsēta tīra par nekustāmā īpašuma nodokļa maksājumiem,4. citi varianti.

Sen bija laiks šo jautājumu atrisināt tā ,lai cilvēkiem , kuri jau tā par savu īpašumu maksā nīn un zemes nodokli, nebūtu jāstrādā pirms vai pēc darba, lai sakoptu viņa mājai pieguļošo teritoriju,kas pieder visiem.

Šitādu pretimnākšanu jau vajadzēja izrādīt pirms pašvaldību vēlēšanām.Bet kā tad ar tiem,kuri pēc smaga darba par minimālo algu knapi kājas var pavilkt vakarā?Vai tiem nekas nepienākas?
Tēma jau nu nodrillēta ir galīgi,bet aicinu visus,kuriem ir tā saucamā pieguļošā teritorija, netīrīt tur neko,jo tā nav jūsu teritorija,bet gan pašvaldības.Parādiet vienreiz stingru raksturu un pasūtiet tos kaklakungus ellē ratā.

Gluži kā dziļajos viduslaikos - ja tu dzimtcilvēk nevari kunga klaušas vilkt, tas tev vēl ir jāpierāda, tad varbūt par tevi apžēlosies "pilsētas ar rītdienu" varenā pāšvaldība ,kura var ķēzīties ar naudu visādi citādos, no lietderības viedokļa apšaubamos projektos.

Trusevičs arī saņem šādu pabalstu?

Pārlasīju vairākas reizes.Laikam pareizi izlasīju.Ņi..ja sebe!!!