Vides un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) pašvaldībām varētu piedāvāt apvienoties 16 administratīvo teritoriju grupās jeb apriņķos.
Pašvaldībām varētu piedāvāt apvienoties 16 apriņķos
4Valdības rīcības plānā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam (VL-TB/LNNK) bija uzdots noteikt administratīvo teritoriju grupas, kuru ietvaros pašvaldības var sadarboties vai turpināt brīvprātīgo apvienošanos.
VARAM ir sagatavojusi projektu, kas paredz ap nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centriem izveidot 16 apriņķus. Līdz gada beigām ministrijai jāpabeidz konsultācijas ar pašvaldībām par šo ieceri, bet līdz 2017.gada martam jāiesniedz grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, tajā nosakot sadarbības teritorijas.
Piedāvājums gan varētu raisīt plašas diskusijas, jo šobrīd Latvijā ir 30 reģionālo attīstības centru - 21 novads un deviņas lielās pilsētas. Tātad gandrīz puse no tiem neiegūs apriņķa centra statusu.
Neoficiālie dati liecina, ka varētu tikt piedāvāts dalījums šādos apriņķos: Rīgas apriņķis - 829 000 iedzīvotāju, Daugavpils apriņķis - 158 000 iedzīvotāju, Jelgavas apriņķis - 120 000 iedzīvotāju, Valmieras apriņķis - 108 000 iedzīvotāju, Liepājas apriņķis - 106 000 iedzīvotāju, Jēkabpils apriņķis - 86 000 iedzīvotāju, Rēzeknes apriņķis - 86 000 iedzīvotāju, Ventspils apriņķis - 86 000 iedzīvotāju, Saldus apriņķis - 59 000 iedzīvotāju, Ogres apriņķis - 59 000 iedzīvotāju, Gulbenes apriņķis - 58 000 iedzīvotāju, Tukuma apriņķis - 47 000 iedzīvotāju, Siguldas apriņķis - 46 000 iedzīvotāju, Bauskas apriņķis - 44 000 iedzīvotāju, Cēsu apriņķis - 43 000 iedzīvotāju un Madonas apriņķis - 35 000 iedzīvotāju.
Gerhards šo piedāvājumu pagaidām atteicies komentēt, savukārt VARAM parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts (VL-TB/LNNK) skaidro, ka ministrs vispirms vēlas ar plānu iepazīstināt koalīcijas partnerus un pašvaldības. Šo konsultāciju gaitā plānu varētu koriģēt un mainīt arī apriņķu skaitu. Ministrija apzinoties, ka priekšvēlēšanu laiks var atstāt iespaidu uz šo diskusiju, taču risinājums jāmeklē, lai neciestu mazāko novadu iedzīvotāji. Pašvaldības ir ļoti atšķirīgas, un daļa nespēj veikt tām noteiktās funkcijas, norāda Eglītis. "Mērķis ir radīt viegli pārskatāmu un visiem saprotamu karti," viņš skaidro.
Komentāri (4)
Vai tad atkal jauna novadu reforma,jeb ,pareizāk apriņķu reforma?Bija jau pašreizējā , kad 26 rajonus uztaisīja par pašreizējiem novadiem, samaisīja visu tā kā rasolu , nekādas kārtības un skaidrības , novadu iedzīvotājiem tagad sīkumu dēļ jāmēro ceļš uz novada centru un jākārto lietas ,ko kādreiz ikvienā pašvaldībā varēja nokārtot ar vietējiem priekšniekiem un sekretārēm .Tagad atkal kaut ko mainīs un nebūs cilvēkam parastajam nekas labāk , ierēdņiem tikai atkal darbs , jo citādi nāktos padzīt daudzus ,kas lieki tērē nodokļu naudu, un cik atkal daudz naudas iztērēs ,lai šo reformu ieviestu dzīvē?
Kas vainas apriņķiem,tikai tos apriņķus pēc tam vēl jāsadala apcirkņos,vai vismaz aizgaldos.
Un cik būs tādi,kuri pēc šīs kārtējās reformas(murga) paliks vēl biezāki?Katra šāda jezga ir tikai ar vienu mērķi-daži kungi un kundzes kļūst vēl bagātāki.
Nav saprotams,kāpēc,veicot sākotnējo reformu,rajonus pārdēvēja par novadiem.
Brīvajā Latvijā līdz 1940.gadam bija pagasti un apriņķi.Pagasta nosaukumu atjaunoja,bet apriņķa vietā novadu izdomāja.Kam vajadzīga visa šī putrošana?
Arī amatu nosaukumi sagrozīti.Pagasta vecākais un apriņķa priekšnieks-tā bija un tā vajadzētu būt.
Novads mož latviskāks šķita par apriņķi - okrug no krievu valodas.
No krieviem tokš jābaidās:)