Stipendiātu lietas nemaz nav

Izrādās, ka tādas Lemberga stipendiātu lietas nemaz nav un vairāku gadu garumā sabiedrībai ir apzināti melots, uzturot politiskajiem sabiedrotajiem izdevīgu mītu.

Intervijā Latvijas Radio Kalnmeijers saka: “Šis nosaukums stipendiātu lieta, nezinu, kurš šo terminu ir izgudrojis, katrā ziņā es neesmu tā autors. Tas ir nekorekts izteiciens, formulējums, jo tādas lietas atsevišķi nav. Tiek izmeklēti iespējamie finanšu maksājumi, līdzekļu pārskaitījumi, kas veikti atsevišķām personām un organizācijām, bet nevaru nosaukt nevienu konkrētu personu vai organizāciju. Šī tēma ir plaši atspoguļota medijos, pieņēmumu formā nosauktas visas iespējamās personas, bet es vēlreiz uzsveru – pieņēmuma formā.”

Jāatgādina, ka šonedēļ ģenerālprokurors izdevis veikt inventerizāciju Ventspils amatpersonu lietā, un tieši tajā pirms vairākiem gadiem arī uzpeldēja mistiskais Ventspils mēra stipendiātu saraksts.

Ventspils mērs Aivars Lembergs, jau gadiem atrazdamies šo notikumu epicentrā, pēc kārtējā informācijas burbuļa plīšanas, cer, ka apmelotāji un baumotāji viņam beidzot atvainosies. „Es jau no paša sākuma teicu, ka nekādu stipendiātu, izņemot tos, kuri mācās Ventspils augstskolā, Lembergam nav! Viss pārējais ir izdoma un politiskā propaganda.”

Tikmēr Lemberga politiskajiem oponentiem labvēlīgi mēdiji ilgstoši turpina tiražēt stipendiātu mītu: „Par Gitu Grasmani, ko es personiski pat nepazīstu, raksta, ka viņa ir manas melnās kases turētāja. Ka es esmu devis kukuļus, ietekmējis lēmumus. Tā visa ir Gēbelsa cienīga propaganda.” To, ka stipendiātu mītam nav nekādu pierādījumu, apstiprinot arī fakts, ka trīs ar pusi gadu laikā pašu Lembergu šai jautājumā prokuratūra nav iztaujājusi.

Pie Ventspils amatpersonu lietas sākuma posmā strādājušais prokurors Guntis Akmeņkalns atzīst, ka vēlāk no viena šaubīga faila tika uzbūvēta vesela spekulāciju jūra. „Neviena apliecinājuma, ka kaut kādi maksājumi notikuši, nebija! Taču politisku iemesla dēļ tika uzpūsts briesmīgs notikums – ka Lembergs nopircis visu Saeimu. Lielā mērā tā ir Maizīša kunga vaina, ka šīs piezīmes nonāca publiskajā telpā. Iespējams, viņš pačukstēja šo ziņu Vairai Vīķei Freibergai, un viņa varēja sākt runāt par Damokla zobeniem.”

Tā kā pierādījumu grandiozajai korupcijai, par ko Lemberga oponenti mēļo gadiem ilgi, nav - arī apsūdzības netiek celtas. Toties Kalnmeijeram publiskajā telpā jau tiek veltīti pārmetumi par angažētību, kaut gan Akmeņkalna ieskatā viņš pašlaik tikai rīkojas atbilstoši Kriminālprocesa likuma normām: ja pierādījumu nav, nav arī lietas. „Tā visa bija netīra politiska spēle,” secina jurists. Savukārt pats Kalnmeijers atzīst, ka jau rēķinājies ar dažādām spekulācijām attiecībā uz lēmumu par inventarizāciju skandalozajā lietā un piebilst: „Es neesmu pieclatnieks, lai kādam izpatiktu.”