Mātes atsakās no bērniem

 Ir pat sievietes, kam aizgādības tiesības atņemtas septiņiem astoņiem bērniem, bet viņas gaida nākamo un saka: «Ņemiet, man būs nākamais – dzemdēšu vēl!» Zaigai Rudņickai, Ventspils Bāriņtiesas priekšsēdētājai, grūti izprast šādu attieksmi, bet amatpersonai nav laika filozofēt par sieviešu dzīvi. Viņai, tāpat kā citām kolēģēm, daudz svarīgāk šķiet palīdzēt bērniem, jo pieaugušie bieži nemaz negrib vai nespēj mainīties. «Situācijas, protams, ir dažādās. No bērniem atsakās sievietes ar dažādu izglītības līmeni, dažādā vecumā – gan ģimenes mātes, gan nepilngadīgas meitenes, gan māmiņas ar augstāko izglītību, gan māmiņas, kas mācījušās palīgskolā.

Katrai no viņām ir savs stāsts, katrai dodam laiku un iespēju pārdomāt, bet ne jau visas izmanto šo iespēju,» atzīst Rudņicka. Arī šobrīd viņai jārisina jautājums, ko iesākt ar sievieti, kam atņemtas aprūpes tiesības, bet kas pirms diviem mēnešiem laidusi pasaulē otru mazuli. Zinot, ka Ventspilī viņu pazīst, sieviete dzemdējusi citviet, bet tagad tik un tā nonākusi Bāriņtiesas darbinieku redzeslokā.

Bez baltiem palagiem

Vecāku aprūpes tiesības visbiežāk atņem, ja ģimenē ir konstatēta vardarbība, savukārt aizgādības tiesības – ja situācija nav mainījusies un vecāki nevēlas audzināt bērnu. Daudziem mazuļiem šādā gadījumā paveicas, jo viņus adoptē, bet spurainajiem pusaudžiem, kam konstatētas uzvedības problēmas, pilngadība bieži jāsagaida bērnunamos. Citus vecākus grūti atrast arī tad, ja miesīgajai mātei atņemtas trīs četru bērnu aizgādības tiesības, jo brāļus un māsas vēlams adoptēt kopā. 

«Paradokss, bet reizēm pie mums atnāk jau pieauguši bērni un pārmet, ka esam viņiem izbojājuši dzīvi un atņēmuši mammu un tēti, kas dzēra un kāvās. Nepilngadīgais neko citu nebija redzējis, tāpēc šķita, ka nodarīta pārestība – viņam nevajadzēja tos baltos palagus, lai gan mēs rīkojāmies bērna interesēs un vēlējāmies nodrošināt civilizētus un drošus dzīves apstākļus,» saka Rudņicka. Viņa ir pateicīga mediķiem, kas paziņo, ja riska ģimenē piedzimis kārtējais mazulis, bet obligāti ārstiem tas nav jādara. Viņiem nav pienākums informēt Bāriņtiesu par šādu gadījumu, turklāt ne vienmēr ir zināms, ka mātei jau atņemts kāds bērns. Lielākā pilsētā to var neuzzināt ļoti ilgi – līdz brīdim, kad māte vēršas pašvaldībā pēc sociālās palīdzības.

Stumj ratus dzērumā

Pagastos sociālā riska ģimenes ir redzamākas, jo iedzīvotāji cits citu pazīst – grūti noslēpt gan vardarbību, gan iedzeršanu. «Savādāk ir ar ienācējiem, kam būtu jāpievērš uzmanība, bet mēs ne vienmēr uzreiz to piefiksējam. Ar laiku tomēr visu noskaidrojam. Arī skolā pamana, ja ir kādas problēmas,» atklāj Ventspils novada Bāriņtiesas priekšsēdētāja Sandra Jurcika.

Pēc viņas teiktā, vecāki, kam uz gadu atņemtas aprūpes tiesības, bieži vaino pašvaldības un valsts iestāžu darbiniekus, arī kaimiņus, uzskatot, ka visi uz viņiem uzēdušies, lai gan paši nevar saņemties, lai mainītos un gādātu par saviem bērniem. «Ne tikai mūsu pagastā, bet arī citviet novadā un visā Latvijā ir vecāki, kas lieto alkoholu. Tas nevienam nav noslēpums, bet, ja situācijā iesaistās Bāriņtiesa, sociālais darbinieks un vietējais mediķis, parasti izdodas panākt uzlabojumus, un vecākiem nav jāatņem aprūpes tiesības,» saka Ventspils novada Bāriņtiesas priekšsēdētājas vietniece Ingrīda Jansone.

Atbildot uz jautājumu par konkrētu situāciju par kādu jauno māmiņu, kas reizēm, stumjot bērna ratiņus, reibuma dēļ streipuļo, Jansone atbild, ka par to ir informēta un katrreiz, kad tā gadās, atbildīgās amatpersonas apmeklē sievieti un aicina atteikties no kaitīgā ieraduma. Par laimi, pēc vietējā mediķa teiktā, par bērnu viņa rūpējas, ar mazuli viss ir kārtībā.   

Visu pētījumu lasiet šodienas laikrakstā Ventas Balss.