Staciju štatos gaidāma tīrīšana

Latvijas Dzelzceļa valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis Ventas Balsij apstiprina, ka uzņēmumā turpinās restrukturizācija un modernizācija, kas nenovēršami ir saistīta arī ar darbinieku skaita samazināšanu. Nekādi konkrēti termiņi gan šobrīd neesot noteikti. Salīdzinājumā ar padomju laikiem, kad visā Latvijas dzelzceļa sistēmā strādājuši 20 000 darbinieku, tagad palikuši 12 000. Taču arī šis skaitlis esot pārāk liels, uzņēmums savu darbaspēku varot optimizēt vēl vairāk. „Igaunijā uz šo pašu darba apjomu ir divas reizes mazāk cilvēku,” skaidro U. Magonis. Tāpēc tiek apvienotas ceļu distances, sakaru distances, notiek vadības centralizācija.

Priekšnoteikumiem dzelzceļa attīstībai ir modernizācija. Kopš sešdesmitajiem gadiem kalpojošā releju bloķēšanas sistēma, kas tiek izmantota vilcienu satiksmes organizēšanai, ir morāli novecojusi. Tagad tās vietā nāk moderna mikroprocesoru sistēma. Arhaiskās vadības pultis stacijās pamazām nomaina datori. Posmā Slampe-Līvbērze tas jau ir izdarīts. Tagad modernizācija iet tālāk savu gaitu un notiek arī Ventspils līnijas stacijām. Tiek vilkti kabeļi, atjaunotas elektroapgādes līnijas, liktas jaunas signālu sistēmas, aprīkotas pārbrauktuves, pārmijas u.c. Bet staciju iekšienē ienāk cilvēku konkurenti – datori.

Darbinieki par gaidāmo atlaišanu vēl nav brīdināti, taču pašiem viņiem jau ir skaidrs – tagadējo sešu darbinieku vietā vienā moderni aprīkotā stacijā turpmāk darba būs vien pāris cilvēkiem. Ja dežuranti tik lielā skaitā vairs nebūs nepieciešami, paliks vien priekšnieks un viens padotais. Bet varbūt pat viņi kļūs lieki. Kāds zinošs darbinieks, kuram štatu saīsināšana pašam, visticamākais, ies secen, Ventas Balsij pieļauj, ka tādās mazās stacijās kā Usma vai Līči vispār neviens cilvēks uz vietas nepaliks. Gadījumā, ja tur kaut kas neparedzēts notiks, ieradīsies uzraugi no tuvumā esošām lielākām stacijām. Piemēram, Spāres vai Stendes.

Daudzi darbinieki šobrīd ir neziņā par nākotni, tāpēc drošs paliek nedrošs jau pašlaik plāno kaut kādus krīzes rīcības variantus. Kādas stacijas dežurante sarunā ar Ventas Balsi spriež, ka ir pirmā kandidāte uz atbrīvošanu, jo speciālas izglītības viņai nav. Tikmēr bērni aug un arī viņu vajadzības. „Ja kas, tad es laižu peļņā uz ārzemēm”.

Uzņēmuma vadītājs Uģis Magonis gan sola, ka labi darbinieki bez darba nepaliks: „Savukārt tie, kuri pēc būtības ir lieki, jau tagad zina, ka viņi ir lieki”.

Latvijas Dzelzceļš norāda, ka gadā pārvadā aptuveni 56 miljonus tonnu kravu, un, turpinot to apjomam pieaugt, vairākos iecirņos sasniegta to caurlaides spēju maksimālā robeža. Tāpēc esošo signalizācijas sistēma jāmaina.

Tiesa gan pēc neoficiālām ziņā jaunās elektroniskās vadības sistēmas ieviešana nenotiek tik operatīvi kā plānots, taču uzņēmuma mājas lapā atrodamā informācija vēsta, ka 93 miljonus eiro vērto projektu vajadzētu pabeigt līdz šā gada beigām. Kā sagaidāmos ieguvumus LDz min lielāku precizitāti vilcienu grafikos, lielāku ātrumu un drošību, un tātad, iespēju pārvadāt vairāk kravu. Mazākas būs arī vadības sistēmu uzturēšanas izmaksas – acīmredzot, tādēļ, ka mazāk cilvēkiem būs jāmaksā alga.