Vairāk nekā 1000 gadu mūsu senči ieguva dzelzi no purva rūdas, taču zināšanas, kā to izdarīt, tagad ir zudušas. Arheologi mēģina atkal tās atjaunot.

Viens no šādiem eksperimentiem notika svētdien Piejūras brīvdabas muzejā. Tajā piedalījās podnieks un aizvēstures entuziasts Einārs Dumpis un vēsturnieks Ernests Sviklis, arheologi Armands Vijups un Oskars Ušpelis, kalējs Ainārs Rullis u.c.

Apskati fotogrāfijas!

Lai no Latvijas pļavās paretam atrodamās purva rūdas iegūtu dzelzi, to nepieciešams uzkarsēt gandrīz līdz 1300 grādiem. Šim nolūkam no māla tika uzmūrēta īpaša krāsns, līdzīga tām, kuru paliekas atrastas arheoloģiskajos izrakumos vēlā dzelzs laikmeta slāņos un tiek datētas ar 10. gadsimtu.

Krāsnī kārtām tika bērtas kokogles un attīrīta rūda. Process ilga vairākas stundas. Tomēr mērķis iegūt kaļamu dzelzi, ko sauc par kricu, netika sasniegts. Kad krāsni atvēra, starp oglēm bija atrodamas tikai nelielas dzelzs daļiņas.

Tomēr katrs šāds eksperiments (un tādi notiek gan Latvijā, gan citās valstīs) arheologus pamazām tuvina mērķim, jo uzkrājas informācija par procesa niansēm.

Arheologs Armands Vijups min salīdzinājumu ar zupas vārīšanu, arī tur ir jāzina īstais brīdis, kad iebērt kartupeļus, kad samazināt uguni utt. Atšķirība tikai tā, ka dzelzs ieguves recepti precīzi neviens šodien vairs nezina.

Prasmi iegūt dzelzi no purva rūdas Latvijas iedzīvotāji apguva apmēram pirms 2000 gadiem. Vairāk nekā 1000 gadu tas bija vienīgais veids, kā mūsu senči ieguva dzelzi un darināja no tā nepieciešamos darbarīkus un ieročus.

Ventspilī šāds arheoloģiskais eksperiments nenotika pirmo reizi. Arī  2003. gada vasarā un rudenī Piejūras brīvdabas muzejā seno dzelzs redukcijas procesu mēģināja atveidot Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes studenti un Ventspils muzeja speciālisti. Toreiz rūda izdegot eksperimentētājiem atstāja tikai šlagu.

Foto: Elīna Krace

Lasi vēl

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: