Kamēr publiskā telpā politiķi sola pensijas nākamgad nesamazināt, tikmēr aizkulisēs tiek spriests par veidiem, kā to izdarīt aplinkus ceļā – samazinot neapliekamo minimumu.

 Tuvojas vēlēšanas, tādēļ skaidrs, ka neviens politiķis skaļi nepaudīs atbalstu nepopulāriem lēmumiem, kas saistās ar pensiju samazināšanu. Vēl pirms nedēļas partiju apvienības Vienotība līdzpriekšsēdētāja Solvita Āboltiņa apgalvoja, ka Valda Dombrovska valdība, konsolidējot nākamā gada valsts budžetu, pensijas nemazinās. «Mēs augstu vērtējam starptautisko partneru un ekspertu palīdzību un atzinumus, taču apgalvojumi, ka Latvija vislielākos un drošākos ietaupījumus varot rast, samazinot pensiju kopējās izmaksas valsts budžetā, liecina, ka šie eksperti nepārzina mūsu valsts un sabiedrības patieso situāciju. Šādus ekstrēmus piedāvājumus mēs negrasāmies ievērot,» uzsvēra Āboltiņa.

Tomēr neoficiāla informācija liecina par pretējo. Jā, pašas pensijas tiešām nesamazinās, taču tiek meklēti veidi, kā to izdarīt savādāk. Viens no tiem ir samazināt ar nodokļiem neapliekamo minimumu pensijām, kā to paredz vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem, zina teikt Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers.

Finanšu eksperts, Ventspils Augstskolas pasniedzējs Dmitrijs Smirnovs jau maijā Ventas Balsij pauda pārliecību, ka budžeta samazinājums tiks meklēts sociālajā budžetā, jo citur tik lielu ietaupījumu nav iespējams atrast. Viņš jau toreiz paredzēja, ka tiešā veidā pensijas samazināt politiķi neuzdrošināsies, bet meklēs alternatīvas, kā veikt samazinājumu netieši, tostarp samazinot pensiju neapliekamo minimumu.

Ar nodokļiem neapliekamais minimums pensijām, kas patlaban ir 165 lati, varētu tikt noteikts 80 latu apmērā. Samazinot neapliekamo minimumu, to nevar uzskatīt par pensiju samazināšanu, bet gan tikai par nodokļu piemērošanu, tādējādi netikšot pārkāpts Satversmes tiesas spriedums, kas atzinis pensiju samazināšanu par nelikumīgu.

No Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pieprasītā informācija liecina, ka Ventspilī vairāk nekā puse jeb 53,7% pensionāru saņem pensijas (kopā ar piemaksām) 150 līdz 200 latu apmērā, bet 14,1% pensionāru saņem pensiju 100 līdz 150 latu apmērā. Tikmēr Ventspils novadā 150 līdz 200 latu pensiju saņem 55,4%, bet 100 līdz 150 latus saņem 24,2%. Tātad no šīm tā jau mazajām pensijām, nodokļos būs papildus jānomaksā piecus līdz 20 latus.

Tāpat tiekot apspriesta iespēja noņemt pensiju piemaksas par darba stāžu.

Ilga Dravniece,

pensionāru biedrības Ventspils Liedags bijusī vadītāja:

Mēs pensionāri sēžam kā uz pulvera mucas, jo šis jautājums ir ļoti viltīgs. Neskatoties uz to, ka priekšvēlēšanu gaisotnē tiek solīts pensijas neaiztikt, viņi atradīs veidus, kā to vienalga izdarīt. Vienlaicīgi viņi varēs apgalvot, ka pamatpensijas nav samazinātas. Pensionāru vidē ir divi uztraukumi. Viens, ka varētu atņemt piemaksas par darba stāžu. Šobrīd par katru nostrādāto gadu pensionāriem ir 70 santīmu piemaksa. Ja darba stāžs ir 30 gadi, tad tā ir aptuveni 20 latu piemaksa. Medikamentiem cenas ceļas, arī pārtikai, tādēļ šī piemaksa pensionāram ir ļoti svarīga. Pensiju piemaksas noņemšana sāpīgāk skars tos pensionārus, kuri pensijā devušies senāk, jo šo piemaksu saņem par nostrādātajiem gadiem līdz 1996.gadam. Bet cilvēks, kurš pensijā aizgājis, piemēram, pirms diviem gadiem, šo piemaksu par stāžu saņem mazāku. Savukārt neapliekamā minimuma samazināšana stipri skars katru pensionāru. Jo viņam pensija ir lielāka, jo lielāku summu nodokļos būs jāmaksā.

Lasi vēl

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: