Ciemos pie profesora Žagara Irbenē

Starptautiskais radioastronomijas centrs lielā mērā ir Žagara lolojums. Piecpadsmit gadus viņš tajā strādājis, pēdējos piecos bija šī centra direktors. Tagad, finanšu samazinājuma dēļ, radioastronomijas centrs apvienots ar Ventspils Augstskolas Inženierpētniecisko centru un par apvienotā institūta direktoru iecelts Valdis Avotiņš.

Žagars atzīst, ka stūre ir drošās rokās un viņš tāpēc var vairāk laika veltīt lekcijām un pētījumiem. Kā pasniedzējs viņš strādā trīs mācību iestādēs – Ventspils Augstskolā, Latvijas Universitātē un Nansī Tehniskajā universitātē Francijā. Apmēram četrus mēnešus gadā iznāk pavadīt Francijā.

Pēc franču pasūtījuma profesors veiks arī pētījumu par haosa teorijas metožu izmantošanu signālapstrādē. «Šī joma ir izaicinoša un atraktīva.» Tas esot perspektīvs virziens, ko Francijā attīsta, izmantojot naudu, kas krīzes laikā zinātnei, nevis nogriezta, bet tieši pretēji – piešķirta papildus. Izmantojot haosa teorijas metodes, varētu matemātiski modelēt tādus procesus, kā, piemēram, koka augšanu.

Kokam neviena lapa nav tāda pati kā otra, tāpēc lineārie modeļi tam neder. Līdzīgi ir ar satelītattēliem, kuros redzama Zeme vai uz tās notiekoši dabas procesi. Dabiskā vide visu laiku mainās, arī attēliem un to interpretācijai jāmainās līdzi. Pasaule, ko redzam datubāzē Google Earth, ir aizvakardiena, nevis šā brīža aktuālā situācija.

Sēžot Starptautiskā radioastronomijas centra bibliotēkā, saruna ievirzās arī par tēmu zinātne un nauda, kas profesoram ir īpaši sasāpējusi. Latvijā ekonomiskās krīzes dēļ zinātnei finansējums dramatiski samazināts. Irbenei šim gadam no valsts budžeta atvēlēti tikai apmēram 60 000 lati, taču Igaunijā Tartu observatorijai valsts finansējums gadā ir daudz lielāks – apmēram 500 000 eiro (351 000 latu), Polijā līdzīgai observatorijai – 1 miljons eiro (702 000 latu), bet Spānijā – 2 miljoni eiro (1 404 000 latu).

«Ja valsts nenodrošina zinātnisku institūtu ar pietiekami lielu valsts finansējumu, tas zaudē savu konkurētspēju, jo citi šo atbalstu saņem. Ja zaudē konkurētspēju, tad kādu laiku vēl veģetē un pēc tam iznīkst,» skaidro Žagars.

Pagaidām Irbenē ir degviela un tā ir spējīga darboties. «Šobrīd strādā trīs zinātnieku grupas un lietas iet uz priekšu.» Tas galvenokārt pateicoties finansējumam, kas piesaistīts Eiropas Savienības sociālā fonda projektā – «Uz Zemes mākslīgo pavadoņu attiecināmu signālu uztveršanas, raidīšanas un apstrādes tehnoloģijas».

Projekta kopējās izmaksas ir apmēram 973 000 latu, un galvenokārt šos līdzekļus paredzēts ieguldīt cilvēkresursu attīstībā. Žagars ir skeptisks pret to, ka pēc divarpusgadiem, kad beigsies projekta nauda, valstī varētu būt labāka situācija. «Baidos, ka Latvijā būs tikai krīzes zemākais punkts, jo būs beigušies struktūrfondi un mums neviens vairs neko neaizdos.»

Taču profesoram ir ideja, kā, iespējams, var uzvarēt arī ar sliktām kārtīm. Līdzīgi kā šaha spēlē ir nevis jācenšas katrā gājienā pieteikt šahu karalim, bet gan jāveido pozīcija un uzbrukums jāveic no tās.

Šobrīd Irbenes pozīcijā ir topošais satelīts Venta-1, speciālisti un ideja par to, ka mazākā antena RT-16 varētu kļūt par satelīttelekomunikāciju centru. Daži soļi šīs idejas īstenošanas virzienā jau sperti, piemēram, Eiropas sociālā fonda projektā viens no uzdevumiem ir atjaunot RT-16 funkcionalitāti un pielāgot to satelītsignālu uztveršanai.

Satelītelekomunikāciju centra pakalpojumi ir komercializējami, taču „pasaulē nekas nav viegli, kur grib tikt pie lielas naudas” un to var izdarīt tikai integrējoties lielākā konsorcijā. «Apmēram mēs jaušam, kādā virzienā būtu jārok, lai to sasniegtu, taču ceļš mums pašiem jāsameklē,» saka Žagars.